Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 20.decembrī, iepazinās ar pētījumu “Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte”, kuru veicis Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC).

Pētījums publicēts grāmatā, un ar tā metodoloģiju un secinājumiem deputātus iepazīstināja grāmatas redaktori - APPC izpilddirektors Andis Kudors un pētnieks Māris Cepurītis. Viņi atzīmēja, ka mūsdienās pašvaldības, sadarbojoties ar kaimiņvalstu un citu valstu un reģionu pašpārvaldēm, ir kļuvušas par ārējo attiecību veidotājiem. Tomēr nozīmīgi ir izvērtēt ne tikai ieguvumus no sadarbības, bet arī iespējamos riskus.

Pētījumā sniegts arī teorētisks skatījums uz pašvaldību iesaisti ārējo attiecību veidošanā. Grāmatas redaktori uzsvēra, ka Eiropā reģioniem ir plašas iespējas iesaistīties ārējo attiecību veidošanā. To atbalsta virkne Eiropas Savienības un Eiropas padomes institūciju, kas piešķir pašvaldībām iesaisti institucionālā līmenī, kā arī vairāki finansiāla atbalsta pasākumi, bez kuriem daudzas Latvijas pašvaldības nemaz nevarētu iesaistīties šajos procesos.

Runājot par Krievijas faktoru, pētnieki atzīmēja – bieži Latvijas pašvaldības uzskata, ka, veidojot attiecības ar Krieviju, tiek īstenota tikai saimnieciskā sadarbība bez politikas iesaistes. Savukārt, Krievijas ārpolitikas institucionālais ietvars atšķiras no Latvijas ietvara, nosakot reģioniem precīzus uzdevumus tautiešu politikas īstenošanā. Pētnieki secinājuši, ka Latvijas iedzīvotāji ir piedalījušies daudzos Krievijas pašvaldību un organizāciju rīkotos semināros un konferencēs gan Latvijā, gan Krievijā un citās valstīs. Daļa šo aktivitāšu nelabvēlīgi ietekmē sabiedrības saliedētības procesus Latvijā, deputātiem sacīja pētījuma autori.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne un Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons pēc sēdes norādīja, ka pētījumam ir ļoti plaša auditorija un tajā apkopotā informācija būs noderīga gan valsts pārvaldes iestādēs, gan akadēmiskajā vidē strādājošajiem.

Pētījumā “Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte” analizētas Latvijas pašvaldību ārējās attiecības un to sasaiste ar Latvijas ārpolitiku laika periodā no 2009. līdz 2017.gadam, kā arī Krievijas īstenotā politika attiecībās ar Latvijas pašvaldībām.

APPC ir nevalstiska organizācija, kas pētniecisko darbību uzsāka 2006.gadā. Organizācijas galvenais mērķis ir dot ieguldījumu Latvijas ārpolitikas attīstībā, stiprinot Latvijas ekspertīzi par Krievijas attīstību un tās dažādajām ārpolitikas izpausmēm kaimiņvalstīs.

 

Saeimas Preses dienests

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

Rīt, 20.decembrī, notiks Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīkota kopsēde, uz kuru uzaicināti Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieki Andis Kudors un Māris Cepurītis, lai iepazīstinātu ar jaunāko pētījumu “Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte”.   

Pētījuma ietvaros analizēta Latvijas reģionu - novadu un pilsētu pašvaldību īstenotā sadarbība ar citu valstu pašvaldībām un pilsētām. Lielāka uzmanība pētījumā pievērsta Latvijas pašvaldību attiecībām ar Krievijas Federācijas subjektiem un Krievijas piedāvātajām sadarbības programmām Latvijas reģionos, Krievijas tautiešu politikas aktivitāšu izpausmēm Latvijas pašvaldībās un to ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību.

Sēde notiks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 403. telpā un sāksies plkst. 12.00.

 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 13.decembrī, sprieda par Latvijas mazākumtautību kultūras biedrību darbību un dalību Latvijas simtgades pasākumos.

Par to, kā šobrīd darbojas valsts politika nacionālo kultūras biedrību jomā un kāda ir mazākumtautību iesaiste Latvijas simtgades pasākumos, deputātus informēja kultūras ministre Dace Melbārde.

Ministre atzīmēja, ka ik gadu tiek īstenots mazākumtautību forums un 2016.gadā pirmo reizi noticis mazākumtautību kultūras festivāls, kuru plānots organizēt katru otro gadu, popularizējot mazākumtautību kultūras daudzveidību Latvijā un uzsverot tās saglabāšanas nozīmīgumu. Lai stiprinātu mazākumtautību jauniešu izpratni par Eiropas kultūrtelpu, kopš 2014.gada sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā tiek īstenots projekts “Eiropas pēdas”. Tāpat ir izveidota atsevišķa programma mediju stiprināšanai, kas vērsta uz integrācijas jautājumu atspoguļošanu.

Gatavojoties Latvijas simtgadei un Dziesmu un deju svētkiem, šobrīd mazākumtautību tautas mākslas kolektīvi piedalās deju un koru skatēs. Tāpat Kultūras ministrijai ir atsevišķa nevalstisko organizāciju atbalsta programma reģionos, un, kā atzīmēja D.Melbārde, 2016.gadā no atbalstītajiem 77 projektiem 24 bija tieši mazākumtautību biedrību iesniegtie.

Komisijas deputāti iepazinās ar Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas paveikto 2017.gadā un plānoto 2018.gadā. Kultūras ministre atzīmēja, ka šī asociācija šobrīd ir viena no lielākajām mazākumtautību biedrību asociācijām Latvijā un īsteno daudzus mazākumtautību projektus un pasākumus, kuri ir brīvi pieejami apmeklētājiem. Komisijas deputāti jau iepriekš vairākkārt apmeklējuši asociācijas īpašumā nodoto namu, lai uzzinātu par asociācijas mērķiem un nepieciešamībām.

I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans informēja komisiju par materiāltehnisko bāzi, ēkas atjaunošanas un labiekārtošanas darbiem un asociācijas turpmākajām iecerēm. Šogad asociācijai piederošajai ēkai veikta žoga nomaiņa, un tam bija piešķirti 15 000 eiro, savukārt 2018.gadā tiks veikta fasādes atjaunošana. Fasādes remontdarbiem piešķirti 180 000 eiro. Projekts tiek saskaņots ar Rīgas pilsētas būvvaldi, un Kultūras ministrija veiks uzraudzību par piešķirto līdzekļu izmantošanu.

“Asociācija ir veiksmīgi darbojusies ar piešķirto budžetu, un ieceres ir atbilstošas gan no budžeta viedokļa, gan viņu izvirzītajiem mērķiem,” pēc sēdes atzīmēja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija ir dibināta 1988.gadā. Tā apvieno 25 Latvijā dzīvojošu dažādu tautību kultūras biedrības un savienības.

Saeimas Preses dienests

Foto: Jānis Cauņa, Saeimas Administrācija

Rīt, 13.decembrī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tiksies ar Kultūras ministrijas un I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas pārstāvjiem. Komisija ar ministrijas pārstāvjiem plāno pārrunāt jautājumu par mazākumtautību kultūras biedrību iesaisti Latvijas simtgades pasākumos. Komisija arī vēlas no LNKBA pārstāvjiem gūt plašāku ieskatu par mazākumtautību kultūras biedrību aktivitātēm šajā gadā un plāniem 2018.gadā.

Sēde notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā un sāksies plkst. 12.00. 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv