Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisija otrdien, 7.novembrī, rīkoja kopsēdi, kurā ar Latvijas novadu pārstāvjiem, Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvjiem pārrunāja iespēju skolās ieviest novadmācību,  kā arī svinēt Novadu dienu.

Jautājumu par Latvijas novadu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu komisija nolēma iekļaut savā darbakārtībā pēc kopsēdes ar Ilgtspējīgas attīstības komisiju šā gada maija beigās, kurā tika akcentēta Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons sēdes ievadā norādīja “Aicinu raudzīties uz šo problemātiku plašāk, ne tikai Latgales kontekstā, jo Latvijā visi vēsturiskie novadi ir ar bagātām kultūras tradīcijām un vēsturisko mantojumu. Spēcīga savu sakņu apzināšanās, sava novada piederības apzināšanās veicina Latvijas valstiskuma apziņu un sabiedrības saliedētību. Novadu apziņas celšanu sekmē novadu mācības ieviešana skolās, novadu svētku svinēšana u.c. pasākumi.”

Novadu pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar savu pieredzi un iespējām skolās mācīt novadmācību. Kuldīgas Centra vidusskolas direktore Brigita Freija stāstīja, ka novadā jau kopš 2013.gada tiek mācīta novadmācība un iepazīstināja ar Kuldīgas novada skolu pieredzi tās pasniegšanā. Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks skaidroja pašvaldību viedokli par novadmācības ieviešanu, atbalstot tās nepieciešamību arī no jauniešu patriotiskās audzināšanas aspekta. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli, norādot, ka jaunajā mācību satura piedāvājumā jau paredzēta novadu mācības pasniegšana skolās. Viņš akcentēja nepieciešamību noteikt vienotus kritērijus priekšmeta pasniegšanai, satura veidošanu vairāk atstājot pašu novadu ziņā.

Apkopojot notikušo diskusiju, komisiju vadītāji Janīna Kursīte - Pakule un Ritvars Jansons norādīja, ka šī ir pirmā plašākā saruna par šiem jautājumiem. Ir nepieciešams veicināt sadarbību starp pašvaldībām un iesaistītajām ministrijām, arī iesaistot Saeimas komisijas, lai meklētu risinājumus gan metodisko noteikumu izveidē, gan finansējuma piešķiršanā novadmācības ieviešanai skolās. 

 

Foto: Jānis Cauņa, Saeimas Administrācija

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 25.oktobra sēdē diskutēja par diasporas un Latvijas valsts sadarbības jautājumiem. Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons: “Diaspora un Latvijas valsts, tā ir atgriezeniska saite, kur abas puses papildina viena otru, stiprinot gan Latvijas valstiskumu, gan Latvijas valstspiederīgo piederību savai valstij. Viens no līdzekļiem, ko var sniegt valsts, ir gadskārtējais budžeta pieprasījums diasporas atbalstam”.

Komisija uzklausīja atbildīgo institūciju - Kultūras, Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvju sniegto informāciju par plānojamo finansējumu, kuru tās pieprasīja nākamā gada budžetā diasporas atbalstam. Kultūras ministrija diasporas atbalstam nākamgad plāno novirzīt 648 538 eiro, no kuriem 355 538 eiro plānots nodot konkursu izsludināšanai Sabiedrības integrācijas fondam diasporas un Latvijas bērnu kopīgo nometņu rīkošanai un diasporas NVO atbalstam.

Ārlietu ministrijas kopējais pieprasītais finansējums diasporas projektiem 2018.gadā ir 226 238 EUR. Ārlietu ministrija atbalstīs diasporas organizāciju un Latvijas diplomātisko pārstāvniecību projektus diasporai kultūras, izglītības, ekonomikas un sporta jomās. Ministrija šī finansējuma ietvaros arī veicinās Latvijas diasporas iesaisti Latvijas valsts simtgades pasākumos 2018. gadā.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir finansējums latviskās izglītības nodrošināšanai diasporā, nedēļas skolu un nometņu atbalsts un metodisko materiālu sagatavošana. Ministrija arī nodrošina diasporas skolu skolotāju apmācības pasākumus un izstrādā interaktīvos apmācības rīkus latviešu valodas apguvei. Nākamgad papildus esošajam finansējumam ir piešķirti 340 717 eiro, kas ministrijai ļaus nodrošināt arī citus atbalsta pasākumus.

Sēdē plaša izvērtās jau Saeimas pavasara sesijā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) aizsāktā diskusija par izmaiņām nodokļu politikā, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu ārvalstu pensijām. ELA pārstāvji skaidroja sagatavoto priekšlikumu būtību - aizsargāt ES/EEZ valstīs nopelnīto pensiju neapliekamo minimumu, un to pienesumu, ko valstij finanšu izteiksmē varētu dot ārvalstīs pensijas vecumu sasniegušās personas pēc atgriešanās Latvijā. ELA ieskatā tie varētu būt vismaz 200 miljoni eiro gadā. Finanšu ministrijas pārstāvji oponēja un norādīja uz pastāvošo nodokļu politiku, kur Latvijas pensionāri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijām un veidotos zināma diskriminācija, ja vietējie pensionāri maksātu lielāku nodokli, bet no ārzemēm atbraukušie nē. Komisijas priekšsēdētājs R.Jansons atzina, ka jautājuma risinājums nebūs viegls un bez atbildīgās Saeimas komisijas budžeta jautājumos - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesaistes tas nav iespējams. Viņš piedāvāja turpināt diskusiju par šiem jautājumiem pēc 2018.gada valsts budžeta likumprojekta pieņemšanas saziņā ar atbildīgo komisiju.

25.oktobrī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīs atbildīgo nozaru ministriju informāciju par plānojamo finansējumu diasporas atbalstam nākamā gada budžetā.  

Eiropas Latviešu apvienības pārstāvji informēs komisiju par priekšlikumiem likumprojektam “Fizisko personu reģistra likums”. Sēdē arī tiks turpināta jau pavasara sesijā ELA aizsāktā diskusija par izmaiņām nodokļu politikā, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu ārvalstu pensijām. Sēdē piedalīsies ELA, PBLA, nozaru ministriju un SIF pārstāvji. 

Sēde sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija pēc iepriekšējā nedēļā PMIC “Mucenieki” redzētā 18.oktobra sēdē, piedaloties Iekšlietu ministrijas, PMLP un Ropažu novada pašvaldības pārstāvjiem turpināja diskusiju par atsevišķas pirmsskolas izglītības iestādes izveidošana Muceniekos, kuru varētu apmeklēt arī Latvijā patvērumu pieprasījušo personu bērni.

Šobrīd pirmsskolas izglītības programma patvēruma meklētāju bērniem tiek nodrošināta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes īstenotā projekta “Atbalsta pasākumi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanai un izmitināšanai Latvijā” 7. pasākuma “Pirmsskolas izglītības programmas īstenošana Patvēruma meklētāju centrā” ietvaros. Projekts tiek finansēts ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014 – 2020) ietvaros un tas beidzas 2017. gada 31.decembrī.

Ņemot vērā PMIC “Mucenieki” valstisko nozīmīgumu patvēruma politikas realizācijā un tai pat laikā apzinoties, ka tas ir arī zināms slogs vietējai pašvaldībai, kā arī to, ka patvēruma politikas nodrošināšanā iesaistītas vairākas ministrijas, komisija uzskatīja, ka šim jautājumam nepieciešams komplekss risinājums.

Komisija aicināja Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Kultūras ministrijas sadarbībā ar Ropažu novada pašvaldību līdz šī gada 6.novembrim sagatavot priekšlikumus (tai skaitā arī finanšu aprēķinus, ņemot vērā valsts līdzfinansējumu un iespējamo ES fondu naudas piesaisti) par iespēju izveidot pirmsskolas izglītības iestādi Ropažu novada Muceniekos, kurā būtu paredzēts arī noteikts vietu skaits patvēruma meklētāju bērniem.

 

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Vēl sēdē biedrības “Patvērums “Drošā māja”” pārstāvji iepazīstināja ar biedrības veiktajiem pasākumiem trešo valstu pilsoņu integrācijai, kā arī sociālo darbinieku un sociālo mentoru sniegto atbalstu patvēruma meklētājiem. Biedrības speciālisti piedāvā palīdzību dokumentu kārtošanā, pavadības nodrošināšanā uz dažādām iestādēm un jurista / psihologa konsultācijām. Biedrība arī sniegusi atbalstu tām trīs ģimenēm, kas ir iesaistītas Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā pilotprojektā un dzīvo ārpus PMC “Mucenieki”.  Pilotprojekts paredz palīdzēt patvēruma meklētāju ģimenēm atrast mājokli un daļēji segt īres izdevumus, iekārtot bērnus bērnudārzos un skolās, kā arī īstenot latviešu valodas apguvi un veicināt darbā iekārtošanos.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv