Esam apkopojuši Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2020. gada 6. maija sēdē pārrunāto par NVO darbību COVID-19 krīzes un ārkārtējās situācijas apstākļos. 

 

Sēdē tika konstatēts:

1) NVO sektors COVID krīzes laikā turpina savu darbību, daudzos gadījumos veicot aktivitātes attālinātā režīmā;

2) NVO ir aktīvi iesaistījušās lēmumu pieņemšanā, tostarp regulāri paužot savu pozīciju par atbalsta nepieciešamību ne vien uzņēmumiem, bet arī nevalstiskajam  sektoram, tomēr tām bijušas mazāk platformas, kurās izteikties;

3) NVO darbību apgrūtina tam pieejamā finansējuma (projektu konkursi, ziedojumi, biedru naudas u.c.) samazinājums, bet valstī ieviestie atbalsta mehānismi šobrīd nav pielāgoti nevalstisko organizāciju atbalstam;

4) Dīkstāves pabalsti un nodokļu atvieglojumi tiek piemēroti tikai tām organizācijām, kurām ir saimnieciskās darbības ieņēmumu kritums, bet saimnieciskā darbība nav nevalstisko organizāciju pamatnodarbošanās. NVO var arī neveikt saimniecisko darbību;

5) Krīzes negatīvā ietekme uz NVO būs tieši atkarīga no tā, cik elastīga (pretim nākoša) būs projektu finansētāju attieksme pret NVO; 

6) NVO nevar piemērot valdības pieņemtos vispārējos atbalsta mehānismus subsidētajām darba vietām un tāpēc jau no marta dažu NVO darbinieki, tostarp cilvēki ar invaliditāti, ir dīkstāvē, bet viņiem nevar izmaksāt noteiktos pabalstus;

7) COVID-19 krīze ir radījusi ne vien īslaicīgas negatīvas sekas NVO sektoram, bet tā atstās plašu un paliekošu iespaidu. Atbalsta mehānismi NVO būs nepieciešami arī pēckrīzes periodā;

8) Ir nepieciešams atbalsta mehānisms organizāciju kapacitātes atgūšanai, lai pēckrīzes periodā varētu piesaistīt finansējumu no ārvalstīm;

9) Vairākas NVO ir gatavas nodrošināt brīvprātīgos #paliecmājās vai līdzīgu akciju vajadzībām, bet tām trūkst finansējuma;

10) Sadarbībā ar citām NVO, informācijas apmaiņā un valsts institūciju darba grupās aktīvi ņem dalību arī diasporas organizācijas. Arī šīm organizācijām ir kritušies ziedojumi un ienākumi no saimnieciskās darbības;

11) Aktīvi notiek pāreja uz attālināto komunikāciju, izmantojot attālinātās e-saziņas platformas.

Šodien, 6. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā diskutējām par NVO darbību ārkārtējās situācijas laikā. Demokrātijas nedēļas ietvarā ir īpaši svarīgi uzsvērt, ka aktīvas un spēcīgas NVO ir vitāli nepieciešamas stipras pilsoniskas sabiedrības pastāvēšanai. Nevalstiskais sektors veic arī nozīmīgu darbu Latvijas sabiedrības saliedēšanā. Sēdē tika runāts par globālās pandēmijas ietekmi uz nevalstisko organizāciju darbību un tās mazināšanu, savlaicīgi jau domājot par pasākumiem, kad COVID-19 krīzi nomainīs tai sekojošā ekonomiskā krīze. Nevalstiskais sektors, kas ne vien darbojas ekonomikā, bet, veicot arī nozīmīgas sociālas un kultūras funkcijas, ir ļoti pakļauts pandēmijas negatīvajai ietekmei. Neatkarīgi no darbības jomas – visas NVO saskaras ar līdzīgām problēmām: resursu un aktivitāšu samazināšanos.

Domājot par Covid-19 krīzes pārvarēšanu, ir jādomā arī par to, kā pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas būs mainījušies cilvēku paradumi. Jau šobrīd bez finansiāliem jautājumiem no NVO puses tiek aktualizēti arī jautājumi par attālinātu darbu un NVO iesaisti sektoru ietekmējošo lēmumu pieņemšanā, plašākām autorizācijas iespējām un elektronisko dokumentu apriti, tai skaitā arī šādu pakalpojumu pieejamību ārzemēs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem. Kā vienu no būtiskākajām problēmām NVO pārstāvji minēja to, ka nav vienotas valstiskas platformas, kas atbild par sektoru, un viņiem nereti nākas vienu un to pašu stāstīt dažādām komisijām un dažādu institūciju ierēdņiem.

Nākamnedēļ, 6. maijā, komisijas deputāti tiksies ar Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu NVO darbību ārkārtējās situācijas apstākļos un nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo seku mazināšanai. Ņemt dalību sēdē aicināti nevalstisko organizāciju un Kultūras ministrijas pārstāvji. Sēde notiks attālināti videokonferences formātā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 22.aprīlī, attālinātā komisijas sēdē uzklausīja Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Valsts robežsardzes un Autotransporta direkcijas pārstāvju informāciju par valsts robežas šķērsošanu Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ārkārtējās situācijas laikā.

Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts informēja komisiju par robežsardzes veikto valsts robežu kontroli ārkārtējās situācijas apstākļos, norādot, ka robežsargi ir iesaistījusies COVID-19 ierobežošanas pasākumos faktiski jau no 2020.gada 17.janvāra, kad no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta saņēma informāciju par koronovīrusa izraisītās pneimonijas uzliesmojumu Ķīnā. Robežsardze strādā atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” noteiktajam. Latvija nav pieņēmusi lēmumu pilnībā slēgt valsts robežu, kā to izdarīja Igaunija un Lietuva. Ārējo robežu šķērsojošajām personām tiek nodrošināta robežpārbaude pilnā apmērā, atbilstoši Eiropas Savienības un nacionālajam tiesiskajam regulējumam. Savukārt lidostā “Rīga”, ostu robežšķērsošanas vietās uz iekšējām sauszemes robežām attiecībā uz personām, kuras ierodas no Eiropas Savienības valstīm tiek realizēti uzraudzības pasākumi, saņemot personu apliecinājumus.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv