Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 20.februārī, apmeklēja patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki,” kur pārliecinājās, ka sociālais darbs un mentoru pakalpojumi bēgļiem un patvēruma meklētājiem tiek nodrošināti kvalitatīvi.

2018.gada pavasarī komisijas redzeslokā bija nonācis jautājums par to, kas turpmāk nodrošinās mentorus un sociālos darbiniekus darbam ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem pēc tam, kad Sabiedrības un integrācijas fonds bija lauzis līgumu ar pakalpojuma nodrošinātāju – organizāciju “Patvērums “Drošā Māja”” –, pamatojot to ar nepietiekamu kvalitāti.

Šobrīd pakalpojumu sniedz biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" vadītājs Pēteris Grūbe deputātiem atzīmēja, ka pakalpojumu ļoti labā līmenī nodrošina profesionāla komanda.

“Lai gan jautājums ar pakalpojuma sniedzēju ir sakārtots, joprojām ir vairākas lietas, kuras nepieciešams risināt, piemēram, saistībā ar lietvedības uzskaiti, kuru palīdz veikt mentori,” pēc izbraukuma sacīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons. Viņš uzsvēra, ka ir jāmeklē veids, kā samazināt birokrātisko slogu, jo mentoru pamatdarbs ir saistīts ar palīdzību sociālo un sadzīvisko jautājumu risināšanā.

Šobrīd centrā uzturas 46 personas. Uz deputātu jautājumu par centra iespēju pielāgoties patvēruma meklētāju plūsmai P.Grūbe atbildēja, ka kapacitāti var palielināt un centrā vienlaikus iespējams izmitināt 400 cilvēkus.

Tāpat deputāti izbraukumā apmeklēja Valsts robežsardzes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki”, kurā šobrīd uzturas četras personas. Deputāti atzinīgi novērtēja centra darbību un tehnisko stāvokli, kā arī izcēla potenciālu krīzes situācijās, piemēram, iespēju uzņemt lielu atgriežamo personu skaitu, informēja R.Jansons.

Saeimas Preses dienests

Foto: Ieva Ābele, Saeima

 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 6. februāra sēdē, piedaloties Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, Pārresoru koordinācijas centra un citu iesaistīto institūciju pārstāvjiem, izskatīja jautājumu par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) darbības pilnveidošanu. 

Komisijai kā līdzatbildīgajai ir nodots likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” un diskusijas mērķis bija paraudzīties plašāk uz SIF lomu sabiedrības integrācijas procesa nodrošināšanā un iezīmēt nākotnes vīziju. 

Diskusija sēdē tika virzīta uz trim jautājumiem:

- Par SIF vietu un lomu saliedētības pasākumu nodrošināšanā un koordināciju ar citām iesaistītajām institūcijām (nākotnes vīzija), veidojot jaunas saliedētas sabiedrības politikas pamatnostādnes un rīcības plānus. 

- Par SIF pārraudzības mehānisma pilnveidošanu un iespējām šajā procesā iesaistīt Pārresoru koordinācijas centru. 

- Par SIF padomes darbības uzlabošanu un skaitliskā sastāva izmaiņām, samazinot padomes locekļu skaitu.

Kultūras ministrija prezentēja savu redzējumu par saliedētības politikas īstenošanu tuvākajos gados. Šogad plānots darbs pie integrācijas politikas pamatnostādņu 2021-2027.gadam izstrādes, grozījumu pieņemšana Sabiedrības integrācijas fonda likumā, izmaiņām fonda padomes sastāvā un darbs pie SIF stratēģijas izstrādes. Ministrijas ieskatā grozījumu pieņemšana ļautu uzlabot SIF darbību un NVO un valsts iestāžu uzticību fondam. 

SIF ieskatā ir svarīgi nodrošināt saprotamu un vienkāršu finansējuma plūsmu projektu realizācijai, kas atvieglotu iestādes darbības plānošanu un savlaicīgu konkursu izsludināšanu. 

Tika pārrunāti SIF pārraudzības jautājumi un fonda padomes darbības uzlabošana. Klātesošo ekspertu un deputātu vairākums bija vienisprātis, ka SIF kā neatkarīgu no valstu budžeta pieškirto un fondu līdzekļu administrētāju nepieciešams saglabāt, padarot tā darbību mazāk birokrātisku un pārskatāmu. 

Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, apkopojot notikušo diskusiju, norādīja, ka SIF ir un būs komisijas uzmanības lokā un aicināja komisijas deputātus individuāli iesniegt līdz 1. martam priekšlikumus uz otro lasījumu likumprojektam „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 30.janvārī, uzklausīja  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvjus par patvēruma meklētāju uzņemšanas kārtību un ar to saistītajām procedūrām. 

PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze komisijas deputātus iepazīstināja ar patvēruma likumdošanas attīstību, esošo patvēruma politiku un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tika skaidroti bēgļa un personu ar alternatīvo statusu jēdzieni un viņu tiesības, prezentēta patvēruma piešķiršanas procedūra un par to atbildīgās institūcijas. M.Roze iepazīstināja ar statistikas datiem par patvēruma pieprasīšanu Latvijā. 2018.gadā Latvijā 23 personas ir ieguvušas bēgļa statusu, bet 24 personām piešķirts alternatīvais statuss. 

Bēglis ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politisko uzskatu dēļ, atrodas ārpus savas izcelsmes valsts vai agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts vai agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts aizsardzību.

Alternatīvo statusu var iegūt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas pēc atgriešanās savā valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam:

- Nāves sods

- Spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret personu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana

- Smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" vadītājs Pēteris Grūbe iepazīstināja deputātus ar PMLP darbinieku gūto pieredzi un iespaidiem, piedaloties patvēruma meklētāju nometnēs Grieķijā. Pārvaldes darbinieku uzdevumos ietilpa - atbalstīt nometnes darbību; strādāt ar bērniem - nepavadītiem nepilngadīgajiem (veikt aktivitātes kopā ar bērniem (futbola, volejbola turnīri, galda spēles, pludmales uzkopšana); atbalstīt bērnus vakaros, kad visas pārējās organizācijas ir beigušas darbu; organizēt bērnu vizītes pie ārsta un citas aktivitātes). 

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 16. janvārī, uzklausīja par diasporas politikas nodrošināšanu atbildīgās Ārlietu ministrijas informāciju. Ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica informēja komisiju par ministrijas darbību un veiktajiem pasākumiem diasporas organizāciju atbalstam, tam piešķirto finansējumu Ārlietu ministrijas un citu ministriju budžetos. 

Aktuālais uzdevums šobrīd ir pagājušā gada novembrī pieņemtā Diasporas likuma iedzīvināšana. Likums nosaka, ka diasporas politika turpmāk tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem un nosaka arī citu iesaistīto institūciju atbildību un lomu politikas nodrošināšanā. 

Z.Kalniņa-Lukaševica informēja, ka pašlaik noris aktīvs darbs pie nepieciešamo grozījumu veikšanas, jo Diasporas likums uzdod līdz 2019. gada 28. februārim sagatavot grozījumus 12 nozaru likumos, kā arī izstrādāt Diasporas konsultatīvās padomes nolikumu. Ministrijas pārstāve informēja, ka nākamgad plānojamais budžets diasporas aktivitāšu atbalstam ir 3 439 336 eiro, kas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir pieaugums vairāk kā uz pusi, kā arī skaidroja, kā šie līdzekļi sadalītos pa nozaru ministrijām. 

Ministrija arī aktīvi seko norisēm Brexit procesā un Latvijas valstspiederīgo un uzņēmēju interešu aizstāvība ir viena no ministrijas prioritātēm. Lielbritānijā šobrīd uzturas ap 150 000 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, no kuriem liela daļa Brexit ietekmē valsti varētu pamest.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv