Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 25.aprīlī, iepazinās ar Kultūras ministrijas sagatavoto informāciju par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāna 2019. - 2020.gadam izstrādi un virzību. 

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča informēja par šī plāna uzdevumiem turpmākajos divos gados, kuri paredz, ka tiek nodrošināta sabiedrības integrācijas politikas nepārtrauktība līdz jaunu saliedētas sabiedrības pamatnostādņu izstrādei. Jaunās pamatnostādnes tiks saskaņotas ar Nacionālo attīstības plānu. 

I.Pauloviča skaidroja sasniegtos uzlabojumus integrācijas politikā, norādot, ka aktīvāka ir kļuvusi Latvijas iedzīvotāju iesaiste pilsoniskajā dialogā un savu interešu aizstāvībā, izveidoti pastāvīgi finansēšanas mehānismi NVO atbalstam, uzlabojusies sadarbība ar mazākumtautību organizācijām un Izveidoti atbalsta mehānismi trešo valstu valstspiederīgo tiesību aizsardzībai. 

Viņa iepazīstināja ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāna 2019. - 2020.gadam rīcības virzieniem. Šobrīd plāns ir saskaņošanas stadijā un šī gada 2.maijā tiek plānota tā publiskās apspriešanas uzsākšana, bet pieņemšana Ministru kabinetā - 12.jūnijā.

 

Foto:Ernests Dinka, Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien, 12.aprīlī, atbalstīja lēmuma projektu par uzņēmēja Josifa Menakera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

J.Menakers Latvijā ir nodibinājis uzņēmumus, kas specializējas augstas tehnoloģijas optisko komponentu ražošanā. Šie uzņēmumi nodrošina darba vietas augsto tehnoloģiju nozares ekspertiem, sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikā, un to darbība ir vērsta arī uz aizsardzības nozares attīstīšanu. J.Menakera dibinātais uzņēmums SIA “UAVFACTORY” ir pirmais un lielākais bezpilota lidaparātu izstrādes un ražošanas uzņēmums Latvijā, kurā pašlaik ir nodarbināti 65 speciālisti. Līdz pat 95 procentiem lidaparātu sastāvdaļu, ieskaitot augstas sarežģītības dzinējus, tiek ražoti Latvijā, un uzņēmums apkalpo klientus no vairāk nekā 47 pasaules valstīm.

J.Menakers dzimis Rīgā, kur dzīvoja līdz 1988.gadam, kad kā politiskais bēglis emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Savā vēstulē Saeimai viņš apliecina, ka ciešā saikne ar Latviju nav zudusi. “Tieši Latvijā iegūtās zināšanas, prasmes un pieredze ir bijis pamats maniem sasniegumiem profesionālajā jomā. Ievērojot to, ka jau kopš dzimšanas sevi esmu uzskatījis par piederīgu Latvijai un šī piederības sajūta nav zudusi arī pēc emigrēšanas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas es esmu vēlējies piedalīties Latvijas valsts attīstībā,” vēstulē raksta J.Menakers.

Rīgas Tehniskās Universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes dekāna vietnieks zinātniskajā darbā, profesors Remigijs Počs un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā, profesore Inna Šteinbuka vēstulēs Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijai augstu novērtējuši J.Menakera ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, saimniecisko darbību Latvijā saistot ar zinātnisko darbību Latvijā. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone komisijai adresētā vēstulē uzsver J.Menakera  ieguldījumu bibliotēku attīstībā Latvijā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti secinājuši, ka J.Menakera īpašais nopelns ir profesionālās un investīciju darbības Latvijā sasaiste ar zinātnes attīstību mūsu valstī, informē komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, pilsonībā var uzņemt ar Saeimas lēmumu. Pirms Saeimas balsojuma lēmuma projektu izskata Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.

Saeimas Preses dienests

 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 14.martā, apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju, lai klātienē iepazītos ar muzeja īstenotajiem integrācijas projektiem.

“Latvijas Okupācijas muzejs ir privāta institūcija, kas veic valstiski svarīgu darbu atbilstoši integrācijas pamatnostādnēm, ko ir izvirzījusi valsts,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons, skaidrojot, ka šobrīd valsts sniedz institūcijai finansiālu atbalstu. “Muzejam ir konkrēti uzdevumi gan sabiedrības informēšanā par vēsturiskiem notikumiem, gan skolēnu, skolotāju un pārējās sabiedrības izglītošanā.”

Komisijas deputāti ar Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvjiem tikās komisijas sēdē jau šī gada februārī, kurā pārrunāja muzeja darbību un īstenotās integrācijas programmas, kā arī diskutēja par vēstures pasniegšanas iespējām mazākumtautību skolās. Šodien deputāti devās izbraukuma sēdē, lai klātienē varētu novērtēt integrācijai paredzētās programmas un spriest par valsts turpmāko atbalstu šai institūcijai. 

Kā iepriekš deputātiem skaidroja muzeja pārstāvji, Latvijas Okupācijas muzejs piedāvā tematiskās nodarbības skolām par Latvijas vēsturi latviešu, angļu un krievu valodā, tostarp par Baltijas ceļu, bēgļiem pagātnē un mūsdienās, barikādēm, dzīvi padomju Latvijā, ebreju vēsturi Latvijā un holokaustu, padomju deportācijām un citām tēmām.

Šodien deputāti iepazinās ar muzeja nodarbību “Padomju deportācijas”, kuras mērķis ir skaidrot deportāciju iemeslus, laiku un norisi. Inguna Role, muzeja Izglītības nodaļas vadītāja, skaidroja, ka šo nodarbību mērķis ir veidot izpratni par konkrētajiem vēstures notikumiem un sniegt apmeklētājiem iespēju ar dažādu uzdevumu palīdzību iejusties vēsturiskajā laika posmā.

Lai paplašinātu skolēnu iespējas apmeklēt muzeju, tiek īstenota skolu atbalsta programma, kuras ietvaros skolām ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu muzeja apmeklējuma ceļa izdevumu segšanai. Šīs programmas ietvaros pagājušajā gadā muzeju apmeklējuši aptuveni 1200 skolēnu. Kopumā 2017.gadā muzeju apmeklējuši vairāk nekā 3000 skolēnu, iepriekš komisijas sēdē deputātus informēja I.Role. Tāpat viņa skaidroja, ka muzejs dodas izbraukuma nodarbībās, apmeklējot Latvijas reģionus, kā arī izstrādā mācību materiālus par vēsturi.

Muzeja vadošais vēsturnieks Uldis Neiburgs deputātiem stāstīja par publiskās vēstures programmām, kuras balstītas akadēmiskos pētījumos un pasniegtas sabiedrībai viegli saprotamā veidā. Tas tiek darīts ar topošās ekspozīcijas, pagaidu izstādes un dažādu vecumu auditorijām paredzētu pasākumu palīdzību. Tāpat muzeja mājaslapā tiek ievietoti raksti par sabiedrībai aktuālām vēstures tēmām latviešu, angļu un krievu valodā.

Lielāko daļu no muzeja operatīvā budžeta veido saņemtie ziedojumi, taču muzejs saņem arī valsts līdzfinansējumu sabiedrības integrācijas programmām un izglītības programmām, krājuma saglabāšanai.

Saeimas Preses dienests 

 

Foto: Ieva Ābele, Saeimas Administrācija

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 7.martā, iepazinās ar Iekšlietu ministrijas sagatavoto Konceptuālo ziņojumu par imigrācijas politiku un diskutēja par tā nostādņu iekļaušanu jaunā Imigrācijas likuma projektā. 

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa atzīmēja, ka ziņojuma mērķis ir izveidot līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu. Tai ir jābūt vērstai uz Latvijas iedzīvotāju interešu ievērošanu, nodrošinot viņu tiesības uz ģimenes apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem. Tāpat ekonomiskā migrācija ir jānodrošina atbilstoši valsts tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām un jārada ārvalstu investoriem labvēlīgi ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, sacīja parlamentārā sekretāre.

E.Siliņa komisijas sēdē uzsvēra, ka administratīvajām procedūrām ir jākļūst vienkāršākām, tajā skaitā ieviešot elektroniskos pakalpojumus. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka ieceļošanas sistēmai ir jābūt vērstai uz valsts drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze informēja komisijas deputātus, ka ziņojumā apskatītas visi nozīmīgākie ārzemnieku ieceļošanas iemesli legālās migrācijas kontekstā (ģimenes apvienošana, darba migrācija, komercdarbība, studijas), kā arī analizētas ārzemnieku uzņemšanas administratīvās procedūras. Tāpat viņa skaidroja priekšlikumus esošās situācijas uzlabošanai, ko būtu nepieciešams iestrādāt Imigrācijas likumā.

M.Roze atzīmēja, ka ziņojumā ietverti priekšlikumi, kas paredz atvieglot ģimenes apvienošanu, vienkāršojot uzturēšanās atļauju piešķiršanas administratīvo procedūru, kas šobrīd ir pārāk sarežģīta. Ziņojumā rosināts palielināt intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem Latvijas pilsoņu, nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem.  

Tāpat M.Roze informēja deputātus par priekšlikumiem ārvalstu studentu uzņemšanas jomā. Piemēram, termiņuzturēšanās atļauju (TUA) ārvalstu studentiem būtu jāizsniedz uz termiņu, kas ir par sešiem mēnešiem garāks nekā noslēgtā studiju līguma termiņš, lai students pēc studiju beigām var saņemt un legalizēt diplomu, kā arī iesniegt dokumentus TUA pieprasīšanai, ja viņš gatavojas turpināt studijas, meklēt darbu vai strādāt. Tāpat rosināts Imigrācijas likumā iekļaut nosacījumu, ka TUA var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās, piemēram, nosakot noteiktu kredītpunktu skaitu, kāds jāiegūst mācību gada laikā, vai prasību, ka studentam jābūt pārceltam nākamajā kursā.

Administratīvo procedūru uzlabošanai ziņojumā iekļauti priekšlikumi samazināt to ārzemnieku kategoriju skaitu, kuriem nepieciešams veikt TUA ikgadējo reģistrāciju; ieviest elektroniskos pakalpojumus, kas vienkāršo administratīvo procedūru; pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nodrošināt biometrijas datu pārbaudi katram ārzemniekam.

Jauno Imigrācijas likuma projektu, kurā iestrādātas Konceptuālā ziņojuma par imigrācijas politiku nostādnes, Ministru kabinets Saeimā varētu iesniegt 2019.gadā.

Saeimas Preses dienests

 

Foto: Ieva Ābele, Saeimas Administrācija

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv