Šodien, 6. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā diskutējām par NVO darbību ārkārtējās situācijas laikā. Demokrātijas nedēļas ietvarā ir īpaši svarīgi uzsvērt, ka aktīvas un spēcīgas NVO ir vitāli nepieciešamas stipras pilsoniskas sabiedrības pastāvēšanai. Nevalstiskais sektors veic arī nozīmīgu darbu Latvijas sabiedrības saliedēšanā. Sēdē tika runāts par globālās pandēmijas ietekmi uz nevalstisko organizāciju darbību un tās mazināšanu, savlaicīgi jau domājot par pasākumiem, kad COVID-19 krīzi nomainīs tai sekojošā ekonomiskā krīze. Nevalstiskais sektors, kas ne vien darbojas ekonomikā, bet, veicot arī nozīmīgas sociālas un kultūras funkcijas, ir ļoti pakļauts pandēmijas negatīvajai ietekmei. Neatkarīgi no darbības jomas – visas NVO saskaras ar līdzīgām problēmām: resursu un aktivitāšu samazināšanos.

Domājot par Covid-19 krīzes pārvarēšanu, ir jādomā arī par to, kā pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas būs mainījušies cilvēku paradumi. Jau šobrīd bez finansiāliem jautājumiem no NVO puses tiek aktualizēti arī jautājumi par attālinātu darbu un NVO iesaisti sektoru ietekmējošo lēmumu pieņemšanā, plašākām autorizācijas iespējām un elektronisko dokumentu apriti, tai skaitā arī šādu pakalpojumu pieejamību ārzemēs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem. Kā vienu no būtiskākajām problēmām NVO pārstāvji minēja to, ka nav vienotas valstiskas platformas, kas atbild par sektoru, un viņiem nereti nākas vienu un to pašu stāstīt dažādām komisijām un dažādu institūciju ierēdņiem.

Nākamnedēļ, 6. maijā, komisijas deputāti tiksies ar Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu NVO darbību ārkārtējās situācijas apstākļos un nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo seku mazināšanai. Ņemt dalību sēdē aicināti nevalstisko organizāciju un Kultūras ministrijas pārstāvji. Sēde notiks attālināti videokonferences formātā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 22.aprīlī, attālinātā komisijas sēdē uzklausīja Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Valsts robežsardzes un Autotransporta direkcijas pārstāvju informāciju par valsts robežas šķērsošanu Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ārkārtējās situācijas laikā.

Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts informēja komisiju par robežsardzes veikto valsts robežu kontroli ārkārtējās situācijas apstākļos, norādot, ka robežsargi ir iesaistījusies COVID-19 ierobežošanas pasākumos faktiski jau no 2020.gada 17.janvāra, kad no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta saņēma informāciju par koronovīrusa izraisītās pneimonijas uzliesmojumu Ķīnā. Robežsardze strādā atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” noteiktajam. Latvija nav pieņēmusi lēmumu pilnībā slēgt valsts robežu, kā to izdarīja Igaunija un Lietuva. Ārējo robežu šķērsojošajām personām tiek nodrošināta robežpārbaude pilnā apmērā, atbilstoši Eiropas Savienības un nacionālajam tiesiskajam regulējumam. Savukārt lidostā “Rīga”, ostu robežšķērsošanas vietās uz iekšējām sauszemes robežām attiecībā uz personām, kuras ierodas no Eiropas Savienības valstīm tiek realizēti uzraudzības pasākumi, saņemot personu apliecinājumus.

Kā notiek robežkontroles nodrošināšana uz valsts robežas ārkārtējās situācijas laikā?

Valsts robežsardzes iesaiste COVID-19 ierobežošanas pasākumos faktiski ir no 2020.gada 17.janvāra, kad Valsts robežsardze no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta saņēma informāciju par koronovīrusa izraisītās pneimonijas uzliesmojumu Ķīnā, kā arī pirmajiem izplatīšanās gadījumiem ceļotājiem no Taizemes un Japānas. Lai nodrošinātu iespējamo risku savlaicīgu konstatēšanu, Valsts robežsardzes amatpersonām tika uzdots nodrošināt padziļinātu ārējo robežu šķērsojošo personu intervēšanu un profilēšanu attiecībā uz ceļošanas maršrutiem pēdējā laikā un ceļošanas dokumentu pārbaudi, ar mērķi konstatēt tajos citu valstu veiktās atzīmes, kas apliecinātu personas ceļošanu uz/no COVID-19 skartajām teritorijām. Reaģējot uz situācijas attīstīšanos, 2020.gada 1.februārī lidostā “Rīga” sadarbībā ar VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” tika izvietoti elektroniski baneri ar aicinājumi informēt Valsts robežsardzes amatpersonas par COVID-19 skarto teritoriju apmeklēšanu.

Nākamais nozīmīgais solis bija anketu “Aptaujas anketa personām, kuras atgriezušās no COVID-19 infekcijas skartās teritorijas” izsniegšana aizpildīšanai personām, kuras pēdējā laikā ir apmeklējušas Covid-19 skartās teritorijas, to elektronisku nosūtīšanu Slimību profilakses un kontroles centram. Minētais kontroles pasākums tika realizēts no 2020.gada 3.februāra līdz 16.martam, kopumā saņemot aptuveni 750 anketas.

Ņemot vērā COVID-19 straujos izplatīšanās riskus, 2020.gada 12.martā Ministru kabinetā tika organizēta ārkārtas sēde, uz kuru Valsts robežsardze bija sagatavojusi nepieciešamo informāciju (t.sk. MK rīkojuma projektu “Par robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām robežām) un aprēķinus, gadījumam, ja tiek pieņemts lēmums par pagaidu robežkontroles atjaunošanu. Ievērojot panāktās vienošanās tika pieņemts un apstiprināts Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojums Nr.103 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums).

Latvijā par sabiedrības integrācijas politikas izstrādi un nodrošināšanu atbild Kultūras ministrija, bet blakus valsts programmām arī vairākās pašvaldībās ir pieņemti rīcības plāni sabiedrības integrācijai.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 26. februārī, uzklausīja Rīgas pašvaldības pārstāvjus par sabiedrības integrācijas politiku Rīgā, kas kopš 2012. gada tiek attīstīts kā viens no pašvaldības politikas virzieniem. 2019. gadā tika pieņemts jauns plānošanas dokuments nākamajam periodam - “Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam”, kā arī uz šā dokumenta pamata – “Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2019.–2024. gadam īstenošanas rīcības plāns 2019.–2021. gadam.