Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 16.maijā, lēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, aicinot pievērst uzmanību tam, lai tiktu nodrošināta sociālā atbalsta pakalpojumu nepārtrauktība patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.

Projektu “Dažādības veicināšana”, kura ietvaros tiek nodrošināti sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumi patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, īsteno Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kas no 2016.gada pakalpojuma sniegšanu bija uzticējis biedrībai “Patvērums “Drošā māja””. Taču šī gada 19.aprīlī SIF lauza līgumu ar biedrību, pamatojot to ar nepietiekamu pakalpojuma kvalitāti.

Lai skaidrotu radušās domstarpības, komisija jau iepriekš uz sēdēm bija aicinājusi pārstāvjus no SIF, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” un atbildīgajām institūcijām.

Vēstulē Ministru prezidentam kā SIF pārraugam deputāti atzīmē, ka komisijas ieskatā iesaistītās puses pirms līguma laušanas nav izmantojušas visas iespējas domstarpības par pakalpojuma sniegšanas kvalitāti risināt sarunu ceļā. Ministru prezidents aicināts pievērst uzmanību arī iepirkumu līgumu laušanas un jaunu iepirkumu konkursu organizēšanas tiesiskumam un pārredzamībai.

SIF un nevalstisko organizāciju konfliktsituāciju risināšanai būtu jārada mehānisms vēl pirms strīdus izskatīšanas Iepirkumu uzraudzības birojā vai Administratīvajā tiesā. Tas nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību, premjeram adresētajā vēstulē uzsver komisijas deputāti.

Šobrīd, līdz jauna pakalpojuma sniedzēja atrašanai, SIF nodrošina viena sociālā darbinieka un viena sociālā mentora atbalsta pakalpojumus patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki” esošajām personām, kas nav pietiekami, vēstulē pauž deputāti, uzsverot, ka sociālā darbinieka un mentora pakalpojumi ir jānodrošina savlaicīgi un to kvalitāte nedrīkst pazemināties.

Saeimas Preses dienests

9.maija sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti iztaujāja Sabiedrības integrācijas fonda un atbildīgo institūciju pārstāvjus par to, kā šobrīd, pēc līguma laušanas ar biedrību “Patvērums “Drošā māja””, notiek atbalsta pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. 

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Aija Bauere informēja komisiju, ka šobrīd, līdz jauna pakalpojumu sniedzēja atrašanai, SIF nodrošina viena sociālā darbinieka un viena sociālā mentora atbalsta pakalpojumus PMIC “Mucenieki” esošajām personām. Sēdē tika skaidroti iemesli, kāpēc tika lauzts līgums ar iepriekšējo sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu sniedzēju - biedrību “Patvērums “Drošā māja””, pārrunāta sadarbības uzlabošana starp SIF un projektu veicējiem un citi jautājumi, kas saistīti ar kvalitatīvu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem.

Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons norādīja, ka komisija neplāno uzņemties starpnieka lomu konflikta starp SIF un nevalstiskajām organizācijām risināšanā. Komisija aicinās Ministru prezidentu Māri Kučinski kā SIF pārraugu pievērst uzmanību tam, lai tiktu nodrošināta sociālā atbalsta pakalpojumu patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu nepārtrauktība, tiesiskums un pārredzamība.

Sēdē piedalījās SIF, Valsts kancelejas un iesaistīto ministriju un pārstāvji, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji.

 

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, atbalstīja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sagatavoto lēmuma projektu par sportistes Jeļizavetas Polstjanajas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. 

J.Polstjanaja kopš 2016.gada trenējas mākslas vingrošanā pie Latvijas izlases treneres mākslas vingrošanā Gaļinas Marjinas un pārstāv Latvijas mākslas vingrošanas klubu “Vingro visi”. Sportiste izcīnījusi pirmo vietu starptautiskās mākslas vingrošanas sacensībās Vācijā, Izraēlā un Latvijā, kā arī guvusi augstus rezultātus Latvijas un Rīgas čempionātos, piedaloties ārpus konkursa. Sportiste dzimusi Jūrmalā, Latvijā. 

Savā vēstulē Saeimai J.Polstjanaja pauž vēlmi savu turpmāko dzīvi saistīt ar Latviju un pārstāvēt valsti III Jaunatnes olimpiskajās spēlēs šogad Buenosairesā, Argentīnā, un 2020.gada olimpiskajās spēlēs Tokijā, Japānā. 

Latvijas Vingrošanas federācijas prezidents Jānis Čakstiņš, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārvaldes priekšniece departamenta direktora vietniece Dina Vīksna un Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš vēstulēs Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijai pauž atbalstu J.Polstjanajas uzņemšanai pilsonībā. Viņi atzīmē, ka sportiste ir apliecinājusi talantu sportā un piederību Latvijai. 

Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, pilsonībā var uzņemt ar Saeimas lēmumu. Pirms Saeimas balsojuma lēmuma projektu izskata Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.

Saeimas Preses dienests

Foto: Ernests Dinka, Saeimas administrācija

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 25.aprīlī, iepazinās ar Kultūras ministrijas sagatavoto informāciju par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāna 2019. - 2020.gadam izstrādi un virzību. 

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča informēja par šī plāna uzdevumiem turpmākajos divos gados, kuri paredz, ka tiek nodrošināta sabiedrības integrācijas politikas nepārtrauktība līdz jaunu saliedētas sabiedrības pamatnostādņu izstrādei. Jaunās pamatnostādnes tiks saskaņotas ar Nacionālo attīstības plānu. 

I.Pauloviča skaidroja sasniegtos uzlabojumus integrācijas politikā, norādot, ka aktīvāka ir kļuvusi Latvijas iedzīvotāju iesaiste pilsoniskajā dialogā un savu interešu aizstāvībā, izveidoti pastāvīgi finansēšanas mehānismi NVO atbalstam, uzlabojusies sadarbība ar mazākumtautību organizācijām un Izveidoti atbalsta mehānismi trešo valstu valstspiederīgo tiesību aizsardzībai. 

Viņa iepazīstināja ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāna 2019. - 2020.gadam rīcības virzieniem. Šobrīd plāns ir saskaņošanas stadijā un šī gada 2.maijā tiek plānota tā publiskās apspriešanas uzsākšana, bet pieņemšana Ministru kabinetā - 12.jūnijā.

 

Foto:Ernests Dinka, Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien, 12.aprīlī, atbalstīja lēmuma projektu par uzņēmēja Josifa Menakera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

J.Menakers Latvijā ir nodibinājis uzņēmumus, kas specializējas augstas tehnoloģijas optisko komponentu ražošanā. Šie uzņēmumi nodrošina darba vietas augsto tehnoloģiju nozares ekspertiem, sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikā, un to darbība ir vērsta arī uz aizsardzības nozares attīstīšanu. J.Menakera dibinātais uzņēmums SIA “UAVFACTORY” ir pirmais un lielākais bezpilota lidaparātu izstrādes un ražošanas uzņēmums Latvijā, kurā pašlaik ir nodarbināti 65 speciālisti. Līdz pat 95 procentiem lidaparātu sastāvdaļu, ieskaitot augstas sarežģītības dzinējus, tiek ražoti Latvijā, un uzņēmums apkalpo klientus no vairāk nekā 47 pasaules valstīm.

J.Menakers dzimis Rīgā, kur dzīvoja līdz 1988.gadam, kad kā politiskais bēglis emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Savā vēstulē Saeimai viņš apliecina, ka ciešā saikne ar Latviju nav zudusi. “Tieši Latvijā iegūtās zināšanas, prasmes un pieredze ir bijis pamats maniem sasniegumiem profesionālajā jomā. Ievērojot to, ka jau kopš dzimšanas sevi esmu uzskatījis par piederīgu Latvijai un šī piederības sajūta nav zudusi arī pēc emigrēšanas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas es esmu vēlējies piedalīties Latvijas valsts attīstībā,” vēstulē raksta J.Menakers.

Rīgas Tehniskās Universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes dekāna vietnieks zinātniskajā darbā, profesors Remigijs Počs un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā, profesore Inna Šteinbuka vēstulēs Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijai augstu novērtējuši J.Menakera ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, saimniecisko darbību Latvijā saistot ar zinātnisko darbību Latvijā. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone komisijai adresētā vēstulē uzsver J.Menakera  ieguldījumu bibliotēku attīstībā Latvijā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti secinājuši, ka J.Menakera īpašais nopelns ir profesionālās un investīciju darbības Latvijā sasaiste ar zinātnes attīstību mūsu valstī, informē komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, pilsonībā var uzņemt ar Saeimas lēmumu. Pirms Saeimas balsojuma lēmuma projektu izskata Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.

Saeimas Preses dienests