Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija pēc iepriekšējā nedēļā PMIC “Mucenieki” redzētā 18.oktobra sēdē, piedaloties Iekšlietu ministrijas, PMLP un Ropažu novada pašvaldības pārstāvjiem turpināja diskusiju par atsevišķas pirmsskolas izglītības iestādes izveidošana Muceniekos, kuru varētu apmeklēt arī Latvijā patvērumu pieprasījušo personu bērni.

Šobrīd pirmsskolas izglītības programma patvēruma meklētāju bērniem tiek nodrošināta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes īstenotā projekta “Atbalsta pasākumi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanai un izmitināšanai Latvijā” 7. pasākuma “Pirmsskolas izglītības programmas īstenošana Patvēruma meklētāju centrā” ietvaros. Projekts tiek finansēts ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014 – 2020) ietvaros un tas beidzas 2017. gada 31.decembrī.

Ņemot vērā PMIC “Mucenieki” valstisko nozīmīgumu patvēruma politikas realizācijā un tai pat laikā apzinoties, ka tas ir arī zināms slogs vietējai pašvaldībai, kā arī to, ka patvēruma politikas nodrošināšanā iesaistītas vairākas ministrijas, komisija uzskatīja, ka šim jautājumam nepieciešams komplekss risinājums.

Komisija aicināja Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Kultūras ministrijas sadarbībā ar Ropažu novada pašvaldību līdz šī gada 6.novembrim sagatavot priekšlikumus (tai skaitā arī finanšu aprēķinus, ņemot vērā valsts līdzfinansējumu un iespējamo ES fondu naudas piesaisti) par iespēju izveidot pirmsskolas izglītības iestādi Ropažu novada Muceniekos, kurā būtu paredzēts arī noteikts vietu skaits patvēruma meklētāju bērniem.

 

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Vēl sēdē biedrības “Patvērums “Drošā māja”” pārstāvji iepazīstināja ar biedrības veiktajiem pasākumiem trešo valstu pilsoņu integrācijai, kā arī sociālo darbinieku un sociālo mentoru sniegto atbalstu patvēruma meklētājiem. Biedrības speciālisti piedāvā palīdzību dokumentu kārtošanā, pavadības nodrošināšanā uz dažādām iestādēm un jurista / psihologa konsultācijām. Biedrība arī sniegusi atbalstu tām trīs ģimenēm, kas ir iesaistītas Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā pilotprojektā un dzīvo ārpus PMC “Mucenieki”.  Pilotprojekts paredz palīdzēt patvēruma meklētāju ģimenēm atrast mājokli un daļēji segt īres izdevumus, iekārtot bērnus bērnudārzos un skolās, kā arī īstenot latviešu valodas apguvi un veicināt darbā iekārtošanos.

Komisijas deputāti trešdien, 11. oktobrī, apmeklēja patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki” un iepazinās ar bēgļu un patvēruma meklētāju sadzīves apstākļiem pēc centrā veiktās rekonstrukcijas. Deputāti arī iztaujāja centra, Iekšlietu ministrijas un PMLP pārstāvjus par esošo situāciju patvēruma meklētāju uzņemšanā. Uz Latviju ES pārvietošanas programmas ietvaros līdz šim ir pārvietoti 65% no kopējā ieplānotā patvēruma meklētāju skaita. Kopumā Latvija ir uzņēmusies saistības pārvietot no Grieķijas, Itālijas un Turcijas 531 peronu.

Plašāku informāciju par “Mucenieku” apmeklējumu skatīt šeit. 

Foto: http://saliedetiba.saeima.lv/foto-galerijas/category/46-komisija-apmekl%C4%93-pmic-mucenieki

Foto: Jānis Cauņa, Saeimas Administrācija

 

Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons 2.oktobrī tikās un sniedza interviju Amerikas Latviešu apvienības priekšsēža vietniecei Tairai Zoldnerei. Tikšanās laikā tika pārrunāti aktuālie jautājumi, kas skar ārpus Latvijas dzīvojošos tautiešus. Pilna intervija “Kā Latvijā redzam diasporas nākotni?” ir publicēta Eiropas latviešu laikrakstā “Brīvā Latvija”. 

http://www.brivalatvija.lv/sakumlapa/ka-latvija-redzam-diasporas-nakotni

 

Rīt, 11.oktobrī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija apmeklēs patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki”. Komisijas deputāti iepazīsies ar centru pēc rekonstrukcijas un patvēruma meklētāju dzīves apstākļiem.

Plānots arī uzklausīt aktuālo informāciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, kā arī gūt ieskatu par jaunākajām tendencēm ES patvēruma politikā. 

Izbraukuma sēde notiks no plkst.12.00 līdz plkst.13.00 Ropažu nov. Muceniekos, Jaunceltnes ielā 2, PMIC “Mucenieki” telpās un uz to uzaicināti arī Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 4. oktobra sēdē sprieda par finansējuma pieejamību nevalstiskajām organizācijām (NVO). Komisijas sēdē arī tika pārrunāts jautājums par NVO fonda atbalstu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai Latvijā.

Ritvars Jansons: “Demokrātiskai un saliedētai sabiedrībai ir raksturīgi indivīdu horizontālie kontakti, kas iekļauj gandrīz visus. Nevis vertikāles kontakti kā totalitārās, autoritārās sabiedrībās un pat daļēji posttotalitārās sabiedrībās, kur varas centrs no virsotnes norāda kā indivīdam rīkoties. Līdz ar to NVO loma iekļaujošas sabiedrības veicināšanā ir neatsverama. Daudzo Latvijas NVO vidū pēc vienādas likumdošanas darbojās arī NVO, kuru darbības lauks ir etniskās integrācija. Nozīmīga vieta integrācijā ir SIF pārraudzītajam NVO fondam, caur kuru finansiāli tiek spēcinātas pilsoniskās aktivitātes.”  

Komisija uzklausīja Kultūras ministrijas sagatavoto informāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā, nevalstisko organizāciju skaitu un to darbības jomām.  2017.gada septembrī valstī bija reģistrētas 22 467 NVO. Lielākā daļa no tām darbojas noteiktās nozarēs - veselības, izglītības, kultūras, ekonomikas, lauksaimniecības u.c. Pastāv arī NVO, kuru darbība skar vairākas jomas un to atbalstam esot speciāli izveidots atbalsta instruments - NVO fonds. Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve iepazīstināja ar NVO fonda darbību un atbalstītajiem projektiem. 2016.gadā tajā tika saņemts 261 projektu iesniegums, no kuriem atbalstīti 66 projektu iesniegumi. Fonda kopējais pieejamais finansējums gadā - 400 000 eiro.

Finanšu ministrijas pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar NVO finansēšanas problemātiku no valsts budžeta līdzekļiem, kas notiek ar nozaru ministriju starpniecību. Kopējais 2017.gadā NVO sektoram pieejamais finansējums sastāda 74.2 milj.eiro. Tika izskaidrotas izmaiņas NVO finansējumā nākamajā gadā saistībā ar pārmaiņām nodokļu likumdošanā.

NVO pārstāvji norādīja, ka iepriekš bijusi vienošanās, ka NVO fonds būs 700 000 eiro, kas konkursa kārtībā tiktu piešķirti organizācijām, bet pagaidām finansējums ir 400 000 eiro un to nav plānots palielināt arī nākamajā gadā. NVO sektors ir nobažījies par nākotni, jo pēc nodokļu reformas samazināsies nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem par ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām, un visdrīzāk, būtiski saruks NVO pieejamais finansējums. NVO arī svarīga būtu līdzfinansējuma programma, lai sekmīgi varētu startēt dažādu ES fondu konkursos, kur nepieciešams līdzfinansējums. Rosināja plašāk iesaistīt NVO valsts budžeta sastādīšanas procesā.

Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka rūpēsies par NVO kapacitāti, lai tām būtu līdzfinansējums. Tajā pašā laikā tika norādīts, ka NVO arī pašiem jāmeklē līdzfinansējums, apelējot pie uzņēmējiem. Uzņēmējiem tiek atvieglots nodokļu maksājums, ja tie ziedo sabiedriskā labuma organizācijām.

Komisijas sēdē piedalījās NVO, Valsts kancelejas, ministriju un SIF pārstāvji.

  

 Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija