Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 26.septembrī, uzklausīja Kultūras ministrijas sagatavoto informāciju par plānojamo finansējumu 2019.gadā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānā 2019. - 2020.gadam ietvertos pasākumus.

Kultūras ministrijas pārstāves informēja komisiju par šī plāna uzdevumiem turpmākajos divos gados, kuri paredz, ka tiek nodrošināta sabiedrības integrācijas politikas nepārtrauktība līdz jaunu saliedētas sabiedrības pamatnostādņu izstrādei. 

Ministrijas ieskatā svarīgākie 2019.gadā risināmie jautājumi, kam nepieciešami papildus līdzekļi, ir sekojoši:

• Atbalsts pilsoniskās sabiedrības attīstībai – 423 575 euro;

• Mazākumtautību līdzdalības un kultūras programmas – 543 122 euro;

• Latviešu valodas atbalsta programmas – 367 149 euro;

• Atbalsts diasporai – 171 377 euro;

• Latgales reģiona unikalitātes saglabāšana – atbalsts latgaliskās vides stiprināšanai – 7000 euro;

• Atbalsts sociālās atmiņas programmām – 44 000 euro;

• Demokrātiskas informācijas telpas stiprināšana – 383 196 euro;

• Integrācijas politikas monitoringa pilnveide un jaunas ieviešanas metodes – 116 265 euro.

Kultūras ministrija ir apkopojusi citu ministriju un institūciju iesniegtos priekšlikumus sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošanai un nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījums ir iesniegts nākamā gada valsts budžeta projektam, bet vai šie līdzekļi tiks piešķirti, būs jālemj jau nākamajai valdībai.  

 

Jautājums par dubultpilsonību un ar to saistīto problemātiku ir jāskata kopā ar citiem iespējamiem grozījumiem Pilsonības likumā, uzsvēra Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti komisijas sēdē trešdien, 12.septembrī. Komisija lēma apkopot praksē konstatētās problēmas, lai vērstu uzmanību uz nepieciešamajiem uzlabojumiem Pilsonības likumā.

Komisijas deputāti sēdē vērtēja Krievijā dzīvojošās latviešu diasporas priekšlikumus par izmaiņām Pilsonības likumā, kas saistītas ar regulējumu par dubultpilsonību. Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova klātesošos informēja par situāciju, kurā daļai Krievijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu, kuriem izveidojusies faktiskā dubultpilsonība, atņem Latvijas pilsonību.

Šobrīd Pilsonības likums paredz, ka Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam ir jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Likums pieļauj vairākus izņēmumus, tostarp nosaka valstis, ar kurām Latvijas pilsonim var būt dubultpilsonība. Krievija nav šo valstu vidū.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadošā juriste Ina Vorpa atzīmēja, ka 2017.gadā Iedzīvotāju reģistrā bija ziņas par aptuveni vienādu skaitu Latvijas pilsoņu, kuriem ir nepieļaujamā dubultpilsonība ar Izraēlu un Krieviju, tādējādi uzsverot, ka šī problemātika ir aktuāla latviešu diasporai vairākās valstīs.

Komisijas deputāti piekrita, ka, lai uzlabotu situāciju ar dubultpilsonības saglabāšanu, nepieciešams skatīt Pilsonības likumu kopumā, tāpat atzina, ka 12.Saeimas darbības laikā vairs nav iespējams pagūt trīs lasījumos pieņemt kvalitatīvus grozījumus.

“Komisija apkopos informāciju un savu darba pieredzi par to, kādi praktiski jautājumi ir jārisina, veicot grozījumus Pilsonības likumā, lai mazinātu likuma izpildes grūtības,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons. Kā atzīmēja komisijas priekšsēdētājs, iecerēts apkopot pieredzi par pilsonības piešķiršanas procedūras uzlabošanu, pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, definējot jēdzienu “īpašie nopelni”, pilsonības piešķiršanu valsts interesēs.

Saeimas Preses dienests

 

Foto: Ieva Ābele, Saeimas administrācija

Rīt, 12.septembrī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija pēc Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ierosinājuma rītdienas komisijas sēdē izskatīs jautājumu par Latvijas Pilsonības likuma 23.panta regulējumu. Šīs likuma normas piemērošana rada situāciju, kad Latvijas pilsonība tiek atņemta daļai Krievijā dzīvojošo Latvijas un Krievijas dubultpilsoņu, kuriem dubultpilsonība izveidojusies vēl pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā. Šo jautājumu jau vairākkārt ir aktualizējuši Krievijā dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvji. 

Uz sēdi uzaicināti Ārlietu ministrijas, PMLP un diasporas organizāciju pārstāvji.

 

Ir jānosaka pašvaldību atbildība valsts kopējā remigrācijas politikā, jo to loma ir ļoti būtiska. Tāpat jāiesaista arī privātais sektors. Remigrācijas veicināšana nav tikai reģionālo koordinatoru atbildība, bet komplekss pasākums, kurā nepieciešams sadalīt atbildību. Par to domāts arī Saeimā, izstrādājot jauna Diasporas likuma projektu, trešdien, 23.maijā, pēc komisijas sēdes sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis informēja deputātus par šī gada sākumā uzsāktā pilotprojekta “Reģionālās reemigrācijas koordinators” īstenošanu tā darbības pirmajos mēnešos.

Katrā no pieciem plānošanas reģioniem darbu uzsācis reģionālais koordinators, kura galvenais uzdevums ir, sazinoties ar Latvijas diasporas pārstāvjiem, izzināt viņu vajadzības un problēmas, kas kavē atgriešanos Latvijā, un sniegt priekšlikumus šo jautājumu risināšanā. Koordinatori izstrādā individuālus atgriešanās plānus, palīdzot atrast dzīvesvietu, darbavietu, izglītības iespējas, kā arī atbalstot pārvākšanās procesā. Tāpat koordinatori veido datu bāzi par aizbraukušajiem, skaidroja J.Eglītis.

VARAM pārstāvis arī atzīmēja, ka papildus izstrādāta arī remigrantu atbalsta programma uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanai pēc atgriešanās. Katrā no pieciem reģioniem plānots atbalstīt četrus projektus ar maksimālo finansējumu 9000 eiro.

J.Eglītis sacīja, ka pilotprojekta ietvaros līdz šim reģionālie koordinatori ir apzinājuši vairāk nekā 600 ārvalstīs dzīvojošos Latvijas diasporas pārstāvjus, pirmajos pilotprojekta darbības mēnešos atgriezušās piecas ģimenes, savukārt 20 ģimenes varētu atgriezties tuvākajā laikā.

Runājot par bērnudārzu pieejamību diasporas pārstāvju bērniem, J.Eglītis atzīmēja, ka pašvaldībām ir pienākums nodrošināt vietu visiem pieteiktajiem bērniem savos bērnudārzos, taču, ja brīvu vietu nav, pašvaldībām jāpiešķir finansējums vietai privātajā bērnudārzā, kā tas jau šobrīd noteikts likumā.

R.Jansons atzīmēja, ka jaunā Diasporas likuma projekts palīdzēs atvieglos atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi valstī, piemēram, ieviešot divu dzīvesvietas adrešu deklarēšanas iespēju, kas padarīs vienkāršāku diasporas pārstāvju bērnu pieteikšanu pašvaldību bērnudārzos.

R.Jansons pēc sēdes atzīmēja, ka pašvaldību atbalstam, kuram ne vienmēr jābūt materiālam, bet noteikti jābūt informatīvam, ir būtiska loma, lai ģimenēm, kuras ir atgriezušās no ārvalstīm, būtu iespēja atrast darbu, dzīvesvietu un izglītības iespējas. Arī reemigrācijas projekta koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska sēdē atzīmēja, ka ir jāapzina pašvaldību iespējas, kā tās savu budžetu ietvaros ir gatavas palīdzēt remigrantiem.

Saeimas Preses dienests

Foto: Ieva Ābele, Saeimas Administrācija

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 16.maijā, lēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, aicinot pievērst uzmanību tam, lai tiktu nodrošināta sociālā atbalsta pakalpojumu nepārtrauktība patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.

Projektu “Dažādības veicināšana”, kura ietvaros tiek nodrošināti sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumi patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, īsteno Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kas no 2016.gada pakalpojuma sniegšanu bija uzticējis biedrībai “Patvērums “Drošā māja””. Taču šī gada 19.aprīlī SIF lauza līgumu ar biedrību, pamatojot to ar nepietiekamu pakalpojuma kvalitāti.

Lai skaidrotu radušās domstarpības, komisija jau iepriekš uz sēdēm bija aicinājusi pārstāvjus no SIF, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” un atbildīgajām institūcijām.

Vēstulē Ministru prezidentam kā SIF pārraugam deputāti atzīmē, ka komisijas ieskatā iesaistītās puses pirms līguma laušanas nav izmantojušas visas iespējas domstarpības par pakalpojuma sniegšanas kvalitāti risināt sarunu ceļā. Ministru prezidents aicināts pievērst uzmanību arī iepirkumu līgumu laušanas un jaunu iepirkumu konkursu organizēšanas tiesiskumam un pārredzamībai.

SIF un nevalstisko organizāciju konfliktsituāciju risināšanai būtu jārada mehānisms vēl pirms strīdus izskatīšanas Iepirkumu uzraudzības birojā vai Administratīvajā tiesā. Tas nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību, premjeram adresētajā vēstulē uzsver komisijas deputāti.

Šobrīd, līdz jauna pakalpojuma sniedzēja atrašanai, SIF nodrošina viena sociālā darbinieka un viena sociālā mentora atbalsta pakalpojumus patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki” esošajām personām, kas nav pietiekami, vēstulē pauž deputāti, uzsverot, ka sociālā darbinieka un mentora pakalpojumi ir jānodrošina savlaicīgi un to kvalitāte nedrīkst pazemināties.

Saeimas Preses dienests