Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons 9.janvāra komisijas sēdē iepazīstināja deputātus ar PMLP darbību, nodrošinot esošo funkciju izpildi. Pārvalde veic personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanu, īsteno valsts migrācijas un patvēruma politiku, veic iedzīvotāju uzskaiti un nosaka personu tiesisko statusu valstī. PMLP ir plašs nodaļu tīkls valstī – kopā 30 teritoriālās nodaļas. 

V.Jēkabsons informēja, ka PMLP uztur un attīsta 12 valsts nozīmes informācijas sistēmas, kā, piemēram, Iedzīvotāju reģistru, Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmu, Uzturēšanās atļauju reģistru, Darba atļauju reģistru Nacionālo vīzu informācijas sistēmu, Vēlētāju reģistru u.c.

PMLP priekšnieks iepazīstināja komisiju arī ar iestādes prioritātēm tuvākajiem gadiem. PMLP jau 2019.gada I pusgadā plāno uzsākt jauna parauga personas apliecību izsniegšanu ar inovatīviem  drošības elementiem un divpusējas saskarnes mikroshēmu. Starp veicamajiem darbiem ir arī jauna Imigrācijas likumprojekta izstrāde un Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas ieviešana līdz 2021.gadam. 

Sēdes noslēgumā V.Jēkabsons iepazīstināja komisiju ar galvenajiem iestādes rezultatīvajiem rādītājiem un statistiku. 

Foto: Jānis Cauņa  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Vēl komisija sēdē izskatīja un pieņēma jaunus noteikumus “Par kārtību, kādā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskata personu iesniegumus un patstāvīgos priekšlikumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Līdzšinējie noteikumi, kuri bija pieņemti, darbu uzsākot 12. Saeimai, tika grozīti un papildināti ņemot vērā to pieredzi, ko komisija guva iepriekšējās Saeimas laikā, uzsākot personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā par nopelniem Latvijas labā saskaņā ar Pilsonības likuma 13.pantu. Ar noteikumiem var iepazīties šeit.

 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 19.decembrī, uzklausīja komisijas konsultanta sagatavoto informāciju par to, kā laika gaitā veidojās un attīstījās normatīvais regulējums personu uzņemšanai Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisija iepazinās ar sagatavotajiem  grozījumiem noteikumos „Par kārtību, kādā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskata personu iesniegumus un patstāvīgos priekšlikumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” un vienojās, ka priekšlikumi tajos iesniedzami līdz gada beigām. Noteikumus plānots pieņemt 9.janvāra komisijas sēdē.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 12.decembrī, pārrunāja grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likumā. Ar likuma grozījumu palīdzību paredzēts uzlabot fonda darbību un pārraudzību.

Komisija uz sēdi bija aicinājusi SIF un Kultūras ministrijas pārstāvjus, kuri iepazīstināja klātesošos ar SIF līdzšinējo darbību, uzdevumiem, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem.

Likumprojekts paredz virkni grozījumu, ar kuriem paredzēts uzlabot fonda darbību, tostarp mainot fonda padomes sastāvu un nosakot lēmumu pieņemšanas kārtību.

Ar Sabiedrības integrācijas fonda darbību ir novērojama neapmierinātība, kas galvenokārt saistīta ar efektīvas pārvaldības trūkumu, tāpat jānovērš pastāvošā konkurence starp integrācijas fondu un nevalstisko sektoru, pēc sēdes uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, norādot, ka komisija turpinās darbu pie likuma grozījumu pilnveides.

Pilsonības komisija ir par likumprojekta virzību Saeimā līdzatbildīgā komisija, grozījumi pirmajā lasījumā ir atbalstīti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

 Saeimas Preses dienests

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 5.decembrī, uzklausīja Kultūras ministres Daces Melbārdes sagatavoto informāciju par ministrijas kompetenci un īstenotajiem pasākumiem sabiedrības integrācijas politikas nodrošināšanai. Kultūras ministrijas kompetencē sabiedrības integrācijas politika ir kopš 2011. gada un šo funkciju nodrošina Sabiedrības integrācijas departaments ar desmit darbiniekiem. 

Kopā ar Kultūras ministriju saliedētas sabiedrības veidošanas procesā piedalās arī vairākas nozaru ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonds un arī nevalstiskās organizācijas.

Ministre deputātiem skaidroja sabiedrības integrācijas politikas īstenošanas pamatprincipus, politikas mērķus un mērķgrupas, koordinācijas mehānismu un integrācijas politikas sasniedzamos rezultātus.  Deputāti arī tika iepazīstināti ar sasniegtajiem rezultātiem sabiedrības integrācijas jomā un saliedētas sabiedrības veidošanā. Šie dati iegūti, veicot aptaujas un pētījumus (skat. pielikumu).

D.Melbārde iepazīstināja ar svarīgākajiem 2019. gadā risināmajiem jautājumiem, kam nepieciešami papildu līdzekļi. Ministrija ir apkopojusi citu integrācijas politikas nodrošināšanas procesā iesaistīto ministriju un institūciju priekšlikumus sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošanai. Sabiedrības integrācijas veicināšanas pasākumiem 2019. gadā pašlaik trūkst vairāk nekā divi miljoni eiro. Nepieciešamā finansējuma pieprasījums iesniegts nākamā gada valsts budžeta projektam.

Kultūras ministrija ir iniciējusi grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā, kuru mērķis ir optimizēt fonda darbību, uzlabot Fonda padomes darbību un precizēt tā pārraudzības mehānismu. Plašāk par šiem jautājumiem komisija varētu spriest nākamajā sēdē, jo uz to uzaicināta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta vadība.

Foto: Ieva Ābele, Saeima