Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 20.septembra sēdē pārrunās Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājumu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem bērniem. Izskatīt šo jautājumu iepriekšējā sēdē ierosināja komisijas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Judins. Par to, vai šī iniciatīva tiks atbalstīta un likumprojekts “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” tiks nodots izskatīšanai Juridiskajā komisijā, Saeima lems 21.septembrī.

Uz sēdi aicināti Valsts prezidenta kancelejas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.

Sēde trešdien, 20.septembrī sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 13.septembrī, diskutēja par finansējumu integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2017.-2018. gadam, kā arī ieskicēja nepieciešamo finansējumu 2019.-2020.gadam.

Par nepieciešamo finansējumu un plānotajiem integrācijas pasākumiem komisiju informēja Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāvji.

Nākamgad līdzekļi nepieciešami ļoti plašam integrācijas pasākumu lokam, tostarp mazākumtautību nevalstisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju atbalstam, kā arī jauniešu iesaistei sabiedriskajos procesos. Plānoti pasākumi arī latviešu valodas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī trešo valstu pilsoņu un patvēruma meklētāju integrēšanai.

Finansējums nākamajiem trīs gadiem paredzēts diasporas bērnu vasaras nometnēm, kuru mērķis ir saglabāt diasporas saikni ar Latviju un stiprināt ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo nacionālo identitāti. Tāpat līdzekļi paredzēti pilsoniskās līdzdalības veicināšanai. Arī šīs aktivitātes mērķa grupa ir latviešu diaspora un to pārstāvošās organizācijas ārvalstīs. Finansējums nākamajam gadam paredzēts arī valsts valodas apguvei Latvijā dzīvojošajiem mazākumtautību pārstāvjiem un nepilsoņiem.

Komisija šīsdienas sēdē kopā ar integrācijas procesa īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem izskatīja arī Kultūras ministrijas sagatavotos priekšlikumus integrācijas politikas plānošanas un koordinēšanas pilnveidei.

“Šobrīd nav vienas institūcijas, kura saņemtu visu informāciju par valsts budžetā finansiāli atbalstītajām integrācijas programmām. Līdz ar to nav vienota pārskata, katra institūcija galvenokārt pārzina tikai savu segmentu,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons. Viņš akcentēja, ka Kultūras ministrijai būtu jābūt tai, kas koordinē budžeta pieprasījumus integrācijas jomā. Tās rīcībā būtu jābūt arī informācijai par finansējuma izlietošanu.

Komisijas sēdē apspriestais modelis integrācijas politikas plānošanas un koordinēšanas uzlabošanai paredz izveidot vienu padomi, kas noteiktu kopējo politikas plānu. Koordinēšana un izpilde jāuztic spēcīgām un ar budžeta finansējumu nodrošinātām institūcijām. Šīs funkcijas paredzēts uzticēt Kultūras ministrijai un Sabiedrības integrācijas fondam.

 Saeimas Preses dienests

13.septembra sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti tiksies ar integrācijas procesa nodrošināšanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem, lai pārrunātu plānojamo finansējumu saliedētības un diasporas atbalsta pasākumiem nākamā gada budžetā. Sēdē plānots uzklausīt informāciju par nākamgad integrācijas pasākumiem pieejamo finansējumu, kā arī pārrunāt jautājumu par iesaistīto ministriju savstarpējo koordināciju budžeta veidošanas gaitā, iesniedzot pieprasījumus integrācijas pasākumu finansēšanai. Sēdē piedalīties aicināti Kultūras, Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Finanšu ministriju, Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.

Sēdē plānots arī uzklausīt Kultūras ministrijas viedokli par finansējuma pieprasīšanas modeļa maiņu, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem ceļā uz vienotu politikas īstenošanu sabiedrības integrācijas jomā, kā arī gūt ieskatu par Sabiedrības integrācijas politikas plāna 2019.-2025.gadam projekta izstrādes gaitu.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde trešdien, 13.septembrī, sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118.telpā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šī gada 6.septembra sēdē apsprieda provizorisko sēžu plānu 2017.gada Saeimas rudens sesijai.

Komisija nolēma uz nākamo sēdi 13.septembrī uzaicināt atbildīgās institūcijas, lai skaidrotu jautājumu par plānoto finansējumu sabiedrības integrācijas un diasporas atbalsta pasākumiem 2018.gada valsts budžeta projektā. Komisija iepazīsies, kā notiek Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012. - 2018.gadam īstenošanas plāna izpilde.

Tāpat rudens sesijā plānots izvērtēt esošo situāciju patvēruma meklētāju uzņemšanā, apmeklējot PMIC “Mucenieki” un iepazīstoties ar centrā veiktajiem remontdarbiem, kuriem bija jāuzlabo patvēruma meklētāju dzīves apstākļi.

 Komisija arī turpinās sadarbību ar diasporas organizācijām, iekļaujot sēdes diasporai aktuālos jautājumus. 

Foto: Jānis Cauņa

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti 7. jūnija sēdē uzklausīja Krievijas latviešu kongresa vadītāju Laumu Vlasovu, kura aktualizēja problēmjautājumus Krievijas latviešu diasporā.

Kā norāda Vlasova, ir grūti pateikt precīzu Krievijā dzīvojošo latviešu skaitu, taču tie varētu būt aptuveni 10 000 iedzīvotāju, kuri uzskata sevi par latviešiem. Daļai no tiem Latvija ir tikai kā ģeogrāfisks punkts, taču vairākumā gadījumu tiek uzturēta arī latviskā kultūra, dzīvesveids un valoda. Tieši tādēļ īpaši sāpīgs ir pilsonības jautājums, kurš pēdējā laikā sagādājis nepatīkamus brīžus daļai tautiešu. Pilsonības likums paredz pārejas periodu, kurš noslēdzās 2016. gada 1. oktobrī un nosaka, ka daļai iedzīvotāju jāizdara izvēle - paturēt Latvijas vai Krievijas pilsonību. Vlasova pauž, ka šāda attieksme nav pieļaujama, jo katrs pilsonis ir svarīgs, taču dzīvot Krievijā ar Latvijas pilsonību ir ļoti apgrūtinoši, jo tiek ierobežotas studiju un darba iespējas, kā arī veselības aprūpe.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norāda, ka šāds pārejas periods un noteikumi pieņemti grozot pilsonības likumu pirms 4 gadiem, un tāda ir bijusi likumdevēja politiskā izšķiršanās. Siliņa norāda, ka tas darīts, lai pilsoņiem pēc 25 gadu vecuma būtu iespēja izvēlēties savu pilsonību, taču nav ņemts vērā faktors, ka no otras pilsonības ir jāatsakās, tādējādi apgrūtinot uzturēšanos Krievijā. Līdzīga situācija ir arī ar citām valstīm, piemēram, Izraēlu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvji norāda, ka nevar nepildīt likumā noteikto, tādēļ ir spiesti sūtīt vēstules ar atgādinājumu par pilsonības izvēles veikšanu.

Kā norāda komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, šo sesiju Pilsonības komisija noslēgs ar apkopojumu par gadījumiem, kad pilsonības likumā sastopami strīdīgi gadījumi, kuri ierobežo tautiešu tiesības, lai lemtu par situācijas risināšanu. Komisija sagatavos vēstuli, ar kuru lūgs PMLP uz laiku apturēt procedūru, kas paredz atteikšanos no pilsonības, līdz tiks pieņemts lēmums par tālāku jautājuma virzību.