Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 7.jūnija sēdi deputāti aicinājuši Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētāju Laumu Vlasovu, kura iepazīstinās ar ar situāciju Krievijas diasporā, tostarp, pilsonības piešķiršanas jautājumiem. Sēdē piedalīsies arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji.

Sēde trešdien, 7.jūnijā sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā.

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

31. maija sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija kopsēdē ar Ilgtspējīgas attīstības komisiju uz diskusiju aicināja Latgales simtgades kongresa organizatorus, lai pārrunātu rezolūcijā paustos priekšlikumus.

Kā norāda Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, rezolūcijā pieņemto nevajadzētu absolutizēt, jo pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi, it īpaši par rezolūcijas radikālākajiem punktiem. Tomēr šī ir tēma, kura jāaktualizē un ir būtiska sabiedrības saliedētības jomā. 

Latgales plānošanas reģiona pārstāve Alīna Gendele akcentēja divas būtiskākās problēmas - nepieciešams saglabāt Latgales kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī palielināt iedzīvotāju skaitu reģionā. Latgaliešu kultūras biedrības biedrs un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks izcēla tieši valodas jautājumu, par kuru, viņaprāt, diskusijas tik ātri vēl nenorims. Valodas lietojums un latgaliešu valodas mācības skolā ir nozīmīgas, lai saglabātu to kā vienu no vērtībām, citādi tuvāko gadu desmitu laikā var runāt par latgaliešu valodas paveida pilnīgu izzušanu. Krietni smagnējs jautājums ir saistībā ar atsevišķa karoga izveidi, par kuru domas dalās. Taču Teirumnieks norāda, ka ir izveidota atsevišķa komiteja, kas šos jautājumus analizēs un skatīs arī turpmāk, lai nonāktu pie konkrētiem priekšlikumiem.

Latgaliešu kultūras biedrības priekšsēdētāja Līvija Plavinska norāda, ka šis kongress savā veidā bija kā sprādziens, lai pievērstu uzmanību neatrisinātajiem jautājumiem. Taču Plavinska skaidro, ka kongresa laikā netika paustas idejas par Latgales autonomiju. Tika norādīts uz ekonomikas, transporta problēmām reģionā, kā arī vienotas informatīvās telpas trūkumu.

Komisiju priekšsēdētāji Laimdota Straujuma un Ilmārs Latkovskis vienojās turpināt skatīt šo jautājumu pēc pašvaldību vēlēšanām, aicinot piedalīties arī jaunievēlētos pašvaldību vadītājus.

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Turpmāk sabiedrības saliedētības pasākumi tiks apkopoti vienotā dokumentā un valsts budžeta pieprasījums to īstenošanai tiks iesniegts vienoti, par to atbildību uzticot Kultūras ministrijai. Šādai jaunai praksei piekrišanu devis Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš trešdien, 24.maijā, to apliecināja Saeimas deputātiem Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē.

Tas ir mēģinājums izskaust līdzšinējo sadrumstaloto praksi, kad sabiedrības saliedētības politikas īstenošanā iesaistītās nozaru ministrijas valsts budžeta pieprasījumu sniedza atsevišķi – katra par savā pārziņā esošajiem pasākumiem. Uz šo problēmu Pilsonības komisija Ministru prezidenta un nozaru ministriju uzmanību vērsusi jau gadiem. Komisija vairākkārt saskārusies ar situāciju, kad valstij vajadzīgas iniciatīvas valsts budžeta pieņemšanas procesā tiek aizmirstas un priekšlikumi to finansēšanai valsts budžeta projektā jāiesniedz pašai komisijai.

Sēdē diskutējot par sabiedrības saliedētības politikas pārvaldības modeļa pilnveidi, komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra, ka reforma jāveic līdzšinējā budžeta ietvaros. Viņš sacīja, ka sabiedrības saliedētībai tērējam pietiekami daudz, taču ir jādomā, kā līdzekļus izlietot efektīvāk.

Plānots, ka turpmāk sabiedrības saliedētības politikas īstenošanas koordinēšanu Ministru kabineta paspārnē veiks Kultūras ministrija, kurā darbojas pilsoniskās sabiedrības un nacionālās identitātes politikas padome, kā arī Ārlietu ministrija, kurā strādā diasporas darba grupa. Šajā modelī iekļauts arī Sabiedrības integrācijas fonds un plānots iekļaut arī Ekonomikas ministriju, informēja M.Kučinskis un kultūras ministre Dace Melbārde. Šādu modeli un vienotu valsts budžeta pieprasījumu, par kuru atbildīga Kultūras ministrija, atbalsta arī latviešu diasporas organizācijas. Sēdē piedalījās gan Pasaules Brīvo latviešu apvienības, gan Eiropas latviešu apvienības pārstāvji.

Klātesošie bija vienisprātis, ka turpmāk līdzekļi sabiedrības saliedētības politikas īstenošanai jāiekļauj valsts budžeta bāzes finansējumā, nevis ik gadu par tiem jācīnās jauno politikas iniciatīvu ietvaros.

Saeimas Preses dienests

Uz 24. maija sēdi Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija aicinājusi Ministru prezidentu Māri Kučinski, lai pārrunātu sabiedrības saliedētības politikas pārvaldības modeļa pilnveides iespējas. Komisija vairākkārt ir uzsvērusi vienotas un koordinētas struktūras nepieciešamību, līdzīgu viedokli pauž arī diasporas organizācijas. Sēdē piedalīsies arī Kultūras ministre Dace Melbārde un diasporas organizāciju pārstāvji.

Komisijas sēde sāksies plkst. 12.00 un norisināsies Sociālo un darba lietu komisijas sēžu zālē, Jēkaba ielā 10/12, 210. telpā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis 17. maija sēdē informēja deputātus par dalību Amerikas latviešu apvienības (ALA) 66. kongresā. Kā norāda priekšsēdētājs, diasporas organizācijas augsti novērtē Saeimas pārstāvju klābūtni, kas sniedz iespēju konstruktīvi diskutēt par aktuālajiem jautājumiem.

Amerikas latviešu apvienību var dēvēt par visspēcīgāko diasporas organicāiju, kura savu pienesumu Latvijai dod, īstenojot dažādas programmas un sniedzot finansiālu atbalstu. Tā piemēram, ALA veic ziedojumus palīdzībai maznodrošinātām ģimenēm Latvijā, piedāvā izglītības stipendijas Latvijas jauniešiem, kā arī organizē apmaksātas prakses iespējas jauniešiem, kuri brauc uz Latviju strādāt. Tas veido gan praktisku sasaiti ar valsti, kā arī emocionālo piederību, kura diasporā dzīvojošajiem ir būtiska.

Trīs būtiskākās lietas, kuras  kongresa laikā tika minētas par diasporas politikas jomas sakārtošanu:

1. Nepieciešama vienota un pārredzama politika diasporas jomā,

2. Neskatoties uz ALA finansiālo stabilitāti, neizslēgt apvienību no iespējas saņemt diasporai paredzēto valsts  fiansējumu dažādu projektu īstenošanai,

3. Rosināt diskusiju par diasporas likuma nepieciešamību.

Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzskata, ka likums par diasporu būtu iespēja sakārtot šīs jomas pārraudzību un koordinēšanu. Līdz ar to, komisijas dienaskārtībā šis jautājums tiks aktualizēts, lai rastu labāko iespējamo risinājumu.