Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

“Iezīmējas skaidra vienprātība gan no diasporas organizāciju, gan deputātu, gan atbildīgo ministriju puses par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu 2019.-2020.gadam kā pamatu, lai rūpētos par atbilstošu finansējumu diasporas izglītības pasākumiem tuvākajā nākotnē. Jau martā to prezentēs Ministru kabinetā un Saeimas komisijās. Vienlaikus ir jāsāk strādāt pie finansējuma nodrošināšanas plāna īstenošanai,” pēc sēdes trešdien, 7.februārī, atzīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Dita Arāja informēja, kā tiek īstenoti pērn izvirzītie prioritārie pasākumi latviskai izglītībai diasporai un latviešu valodas apguvei. Tāpat viņa norādīja, ka liela daļa finansējuma šiem pasākumiem ir balstīta Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs, kuru īstenošanas termiņš beidzas šogad. Kultūras ministrijas pārstāve atzīmēja, ka iespēja pieprasīt finansējumu aktivitātēm diasporai nav nostiprināta nevienā citā normatīvajā aktā un ka viens no veidiem, kā risināt šo situāciju, ir ar Diasporas likuma palīdzību, kura izstrāde ir sākta.  

Arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča atzīmēja, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka - neviens plānošanas dokuments nedrīkst būt ilgāks par 2020.gadu, jo tad sākas jaunais plānošanas un finansēšanas cikls. Līdz ar to nav iespējams plānot pasākumus ilgtermiņā. Arī Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas padomniece Vija Buša norādīja uz valdošo vienprātību, ka finansējumam izglītības un citiem atbalsta pasākumiem diasporai ir jābūt ilgtermiņā paredzamam un iekļautam valsts budžeta bāzes finansējumā.

Komisija martā plāno skatīt izstrādāto Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu 2019.-2020.gadam, kā arī turpinās sekot darbam pie Diasporas likuma izstrādes.

Saeimas Preses dienests

 Foto: Ieva Ābele, Saeimas Administrācija

Saeima ceturtdien, 1.februārī, atbalstīja lēmumprojektu par modernās pieccīņas sportista Oleksandra Pinčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. 

O.Pinčuks ir daudzkārtējs Ukrainas modernās pieccīņas čempions un no 2009. līdz 2016.gadam bija Ukrainas modernās pieccīņas izlases sportists. 2016.gadā viņš saņēma terminēto uzturēšanās atļauju Latvijā. 

Savā apliecinājuma vēstulē Saeimai O.Pinčuks pauž vēlmi turpināt sportista gaitas un dzīvi Latvijā, kā arī pārstāvēt Latviju modernās pieccīņas sacensībās starptautiskajā arēnā. 

Latvijas Modernās pieccīņas federācijas prezidents Jānis Liepiņš vēstulē Saeimai ir atzinīgi novērtējis sportista izteikto vēlmi pārstāvēt Latviju un norāda, ka federācija atbalsta iespēju O.Pinčukam turpināt trenēties modernās pieccīņas sporta veidā augstā līmenī, kā arī nākotnē startēt 2020.gada un 2024.gada olimpiskajās spēlēs Latvijas olimpiskās izlases sastāvā. Arī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis vēstulē Saeimai pauž atbalstu O.Pinčuka uzņemšanai Latvijas pilsonībā.

Saeimas Preses dienests

 

 Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 31.janvārī, nolēma aicināt Ministru kabinetu pagarināt termiņu, kādā personām ir pienākums paziņot savu reģistrēto  dzīvesvietu ārvalstīs.

Komisija rosinās Ministru kabinetu pieņemt lēmumu pagarināt dzīvesvietas ārvalstīs paziņošanas termiņu, nosakot to līdz trīs mēnešiem ilgu šobrīd spēkā esošo 30 dienu vietā.

Iepriekš Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve deputātus informēja par vairākām problēmām, ar kurām saskaras latviešu diasporas pārstāvji, ārvalstīs reģistrējot savu dzīvesvietu Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Kā vienu no tām ELA pārstāve minēja pārāk īso termiņu, kurā šobrīd dzīvesvietas maiņas gadījumā personai ir pienākums to deklarēt  dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Šis termiņš būtu jāpagarina, sacīja ELA pārstāve, atzīmējot, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā uz laiku līdz trim mēnešiem, neizvirzot viņiem nosacījumus vai formalitāšu ievērošanu, izņemot prasību, ka viņiem jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei.

Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons sēdē sacīja, ka pagājušā gada nogalē Saeima atbalstīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā un Fizisko personu reģistra likumā un pilnvaroja Ministru kabinetu pieņemt procesuālās normas, kas nepieciešamas sekmīgai Iedzīvotāju reģistra likumā noteikto normu iedzīvināšanai praksē. Visus laika termiņus, kas saistīti ar iedzīvotāju reģistru, nosaka Ministru kabineta noteikumos, līdz ar to termiņa pagarināšanai nepieciešams veikt grozījumus.

“Termiņa pagarināšana atrisinās daudzas sadzīviskas problēmas un neskaidrības, kas rodas cilvēkiem, kuri tikai uz īsu laika periodu atrodas ārvalstīs, arī  praktiskus jautājumus, kas saistīti ar pabalstiem Latvijā un bezdarbnieka statusa definēšanu,” pēc sēdes sacīja R.Jansons.

 

Saeimas Preses dienests

24.janvārī Rīgas Austrumu izpilddirekcijā notika svinīgā naturalizācijas ceremonija, kurā solījumu par uzticību Latvijas Republikai deva gandrīz piecdesmit pilsonības pretendenti.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā pretendentus sveica komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons, vēlot veiksmi un panākumus.

Kā norādīja Jansons: Latvijas valstiskums ir cieši saistīts ar tiesiskumu.  Valstiskumu un tiesiskumu mēs varam stiprināt kopīgi un katrs Latvijas pilsonis atsevišķi. Tādēļ Latvijas pilsonības iegūšana ir nopietns solis.   

Vairāk fotogrāfiju fotogalerijā.

http://saliedetiba.saeima.lv/foto-galerijas/category/48-komisijas-priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81js-ritvars-jansons-sveic-pilson%C4%ABbas-pretendentus

Foto: Jānis Cauņa, Saeimas Administrācija

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 10.janvārī, nolēma veidot darba grupu, kurā padziļināti diskutēs par iespēju paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu kā alternatīvu deklarētajai adresei saziņai ar valsti un pašvaldību.
Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve komisijas deputātus informēja par vairākām problēmām, ar kurām saskaras latviešu diasporas pārstāvji, ārvalstīs reģistrējot savu dzīvesvietu Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Kā vienu no tām ELA pārstāve minēja pārāk īso termiņu – 30 dienas –, kurā šobrīd saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma nosacījumiem dzīvesvietas maiņas gadījumā personai ir pienākums to deklarēt  dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Šis termiņš būtu jāpagarina, sacīja ELA pārstāve, atzīmējot, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā uz laiku līdz trim mēnešiem, neizvirzot viņiem nosacījumus vai formalitāšu ievērošanu, izņemot prasību, ka viņiem jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei.
“Ātrākais veids sasniedzamības veicināšanai būtu elektroniskās adreses ieviešana, nevis, piemēram, divu dzīvesvietu norādīšana. Turklāt tas prasītu izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Tāpēc vēlamies paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu,” sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve skaidroja, ka elektroniskā adrese šajā gadījumā būs speciāli izveidota adrese, kas ļaus sazināties un droši nosūtīt ierobežotas pieejamības informāciju. Patlaban likums nosaka elektroniskās adreses ieviešanu privātpersonām no 2018.gada 1.jūnija.
Tāpat Pilsonības komisijas deputāti vienojās drīzumā rīkot kopsēdi ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai pārrunātu jau iepriekš skatīto iespēju atvieglot ārvalstīs mītošo senioru atgriešanos Latvijā un spriestu par šobrīd spēkā esošo regulējumu attiecībā uz ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību, personām atgriežoties Latvijā.

 

Foto: Ieva Ābele, Saeimas Administrācija