Komisija šā gada 20. novembra sēdē ar nevalstisko organizāciju un drošības iestāžu pārstāvjiem pārrunāja izmaiņas publisko pasākumu drošības nodrošināšanas regulējumā. Šogad tika veikti grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, bet vakar Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā", kas jau tuvākajā laikā tiks iesniegts Saeimā.  

Nevalstisko organizāciju pārstāvji iepriekš pauda bažas, ka šie grozījumi ierobežos biedrošanās un pulcēšanās brīvības un mazinās pilsonisko aktivitāti, jo uzliekt papildu pienākumus pasākumu organizētājiem. Organizāciju ieskatā valsts pārvaldei vajadzētu izstrādāt un nodrošināt publiski pieejamas vadlīnijas publisko pasākumu organizatoriem. Sēdē tika pārrunāts, kā esošie nosacījumi un piedāvātie grozījumi normatīvajā regulējumā ietekmēs publisku pasākumu sagatavošanu un norisi, drošības riskus un to mazināšanu, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar publisko pasākumu organizāciju un uzraudzību. 

Jaunie grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ietver jaunu publiskā pasākuma veidu - paaugstināta riska pasākumu. Tas šā likuma izpratnē ir publisks pasākums, kura apmeklētāju un dalībnieku plānotais kopējais skaits pārsniedz 5000 personu vai gadījumā, ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā vai pasākuma mērķauditorija ir īpaši aizsargājamo personu grupa, – 1000 personu vai kuru pasākuma organizators uzskata par paaugstināta riska pasākumu. Šā likuma izpratnē īpaši aizsargājamo personu grupa ir bērni, seniori, personas ar kustību traucējumiem un personas ar īpašām vajadzībām. Grozījumi arī paredz paaugstināta riska pasākuma drošības plāna izstrādi un saskaņošanu ar atbildīgajām institūcijām. 

Šodien, 6. novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieci starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zani Vāgneri un Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāves par integrācijas politikas aktualitātēm un plānoto finansējumu sabiedrības integrācijas pasākumiem 2020. gada valsts budžeta projektā.

Kultūras ministrijas pārstāves iepazīstināja komisiju ar sasniegto integrācijas politikā pēdējos gados, norādot, ka ir uzlabojusies mazākumtautību iedzīvotāju piederības sajūta Latvijai un valsts valodas prasme, pieauguši iedzīvotāju kopējie līdzdalības rādītāji – biedrību un nodibinājumu skaits. Sabiedrībā ir vērojama pozitīvāka dinamika izpratnei par Latvijas okupāciju un sevis identificēšanai ar 1918. gadā dibināto Latvijas Republiku. Ministrija sniedz atbalstu mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai, kultūras pieejamībai diasporā un tās dalībai Dziesmu un deju svētkos.

Runājot par plānojamo finansējumu integrācijas pasākumiem 2020. gadā, Z. Vāgnere uzsvēra, ka tas plānots 1.8 miljonu euro apmērā, no kuriem lielākā daļa jeb 72% tiek novirzīta pilsoniskā sabiedrības attīstībai - atbalsta programmai “Latvijas NVO fonds”,  mazākumtautību līdzdalības veicināšanas programmai un kā līdzfinansējums Eiropas Savienības un starptautisku finanšu instrumentu atbalstītiem NVO projektiem. Ministrijas pārstāves iepazīstināja arī ar citiem pasākumiem, kuriem nākamgad plānots piešķirt finansējumu. 

Šobrīd notiek darbs pie nākamā plānošanas perioda saliedētas sabiedrības politikas plānošanas dokumenta izstrādes. Tajā akcents tiks likts uz pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un uzticēšanās valstij veicināšanu, latviešu valodas lietošanas pozīciju nostiprināšanu, migrācijas un citiem jautājumiem, kas ir izkristalizējušies ministrijas organizētajās reģionālajās apspriedēs ar sabiedrības pārstāvjiem. Šo politikas dokumentu valdībā plānots iesniegt nākamā gada martā. 

Sākotnēji bija plānots, ka ministriju sēdē pārstāvēs kultūras ministrs Nauris Puntulis, bet sakarā ar valdības ārkārtas sēdi ministra dalība komisijas sēdē izpalika. 

Foto: Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Nepilsoņi ir piederīgi mūsu sabiedrībai, taču, runājot par vēl ciešāku integrāciju, būtiski atcerēties, ka tas ir divpusējs process. Kampaņas un latviešu valodas kursi var palīdzēt tikai cilvēkam, kurš pats ir motivēts un pieņēmis lēmumu, ka vēlas vēl ciešāk iekļauties sabiedrībā. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien, 23.oktobrī, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Kā atzīmēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvji, Latvijā ir vairāk nekā 220 000 nepilsoņi, un pēdējos gados naturalizācijas eksāmenam iesniegto pieteikumu, kā arī Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemto personu skaits ir nemainīgi stabils. Iesniegto pieteikumus skaits katru gadu ir vairāk nekā 1000, savukārt pilsonībā uzņemto personu skaits pārsniedz 900, informēja PMLP pārstāvji.

Deputāti pārrunāja nepieciešamību vairāk nepilsoņiem nodrošināt atbilstošus latviešu valodas kursus. Kā atzīmēja PMLP, no aptaujātajiem nepilsoņiem 21 procents apliecinājis, ka latviešu valodu pārvalda brīvi. Komisija pozitīvi vērtēja pieņemto lēmumu uz pāreju mācībām tikai latviešu valodā, paužot cerību, ka tas kopējo latviešu valodas zināšanu līmeni uzlabos.

Kā apstiprināja PMLP pārstāvji, kopumā latviešu valodas zināšanu līmenis ir labāks gados jaunu cilvēku vidū, savukārt to personu, kuras naturalizācijas eksāmenā, galvenokārt tā rakstiskajā daļā, “izkrīt”, vidējais vecums ir 48 gadi. Lai veicinātu nepilsoņu vēlmi apgūt latviešu valodu un naturalizēties, klātesošie atzīmēja nepieciešamību veicināt emocionālu piederību valstij, kā arī neformālo atbalstu valodas apguvē.

Tiesībsarga biroja un Ārlietu ministrijas pārstāvji apstiprināja, ka savas kompetences ietvaros palīdzību sniedz vienlīdzīgi kā pilsoņiem, tā nepilsoņiem, tāpat Tiesībsarga birojs nav saņēmis nevienu sūdzību par tiesību aizskārumu, kas būtu saistīts ar nepilsoņa statusu.

Saeimas Preses dienests

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 23.oktobrī, iepazīsies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Tiesībsarga biroja un Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju par nepilsoņiem, kas ir vērā ņemama Latvijas sabiedrības daļa. 

Komisija vēlas gūt plašāku ieskatu par aktuālo situāciju, nepilsoņiem iegūstot Latvijas vai citu valstu pilsonību, kā arī iemesliem, kāpēc nepilsoņi nenaturalizējas.

Esam aicinājuši Tiesībsargu informēt, cik aktīvi nepilsoņi vēršas birojā par tiesību aizskārumiem, bet Ārlietu ministriju iepazīstināt ar starptautisko organizāciju viedokļiem un nostāju nepilsoņu jautājumā.

Latvijas nepilsoņi ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kuras bija PSRS pilsoņi un viņu pēcteči, bet kuri pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nav ieguvušas Latvijas vai kādas citas valsts pilsonību. Latvijā pēc Iedzīvotāju reģistra datiem šā gada 1. jūlijā dzīvoja 220 491 nepilsonis, kas ir apmēram 10 procenti no kopējā valsts iedzīvotāju skaita.

 

 

 Risinot integrācijas jautājumus, varam daudz mācīties no Igaunijas, kā arī dalīties ar savu pieredzi un labo praksi, pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 9.oktobrī, sēdē tiekoties ar Igaunijas Kultūras ministrijas un Integrācijas fonda pārstāvēm.
 
“Latvijai un Igaunijai kā valstīm ar kopīgu vēsturi ir arī līdzīgas problēmas, kas skar integrāciju, tomēr valstis izmanto atšķirīgus risinājumus, tāpēc pieredzes apmaiņa ir jo īpaši noderīga abām pusēm,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
 
Igaunijas Kultūras ministrijas Kultūras daudzveidības departamenta starptautisko sakaru integrācijas jautājumos vadītāja Anne Lī Reimā (Anne-Ly Reimaa) klātesošos iepazīstināja ar integrācijas politikas koordinēšanu, programmām un aktuālajiem problēmjautājumiem, akcentējot, ka Igaunijas integrācijas politika ir balstīta ne tik daudz uz valodas mācīšanu, kā uz piederības izjūtas veicināšanu valstij. Viņa iepazīstināja arī ar valsts iedzīvotāju statistiku, atzīmējot, ka 85 procentiem iedzīvotāju ir Igaunijas pilsonība, kā arī skaidroja, kādi ir galvenie cēloņi, kāpēc pārējie tai nepiesakās. 
 
“Igaunijas integrācijas prakse pašos pamatos ir vērtējama kā veiksmīga, jo akcentē valsts piederības izjūtas radīšanas nozīmi. Ir būtiski, lai cilvēki vēlētos būt sabiedrības daļa un pēcāk, iespējams, arī kļūtu par valsts pilsoņiem,” atzīmēja A.Judins.
 
Komisijas deputāti ar Igaunijas Integrācijas fonda direktori Ireni Keosāru (Irene Käosaar) pārrunāja fonda īstenoto Igauņu valodas mājas projektu. Valodas mājas atrodas divās pilsētās – Tallinā un Narvā –, un tajās dažādu tautību pārstāvji var apgūt un pilnveidot savas igauņu valodas zināšanas, kā arī saņemt praktiskas konsultācijas par mācībām un darbu Igaunijā. Tāpat I.Keosāra informēja, ka Igaunijas Integrācijas fonda galvenā mītne atrodas Narvā – pilsētā pie Krievijas robežas –, lai valsts institūcijas padarītu pieejamākas cilvēkiem reģionos.
 
Deputāti ar Igaunijas pārstāvēm pārsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar Igaunijas Integrācijas fonda budžetu, 9.maija kā Uzvaras dienas atzīmēšanas ietekmi uz integrācijas procesiem, kā arī valodas lietojuma nosacījumiem medijos.

Foto: Ernests Dinka, Saeima