Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Uz 24. maija sēdi Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija aicinājusi Ministru prezidentu Māri Kučinski, lai pārrunātu sabiedrības saliedētības politikas pārvaldības modeļa pilnveides iespējas. Komisija vairākkārt ir uzsvērusi vienotas un koordinētas struktūras nepieciešamību, līdzīgu viedokli pauž arī diasporas organizācijas. Sēdē piedalīsies arī Kultūras ministre Dace Melbārde un diasporas organizāciju pārstāvji.

Komisijas sēde sāksies plkst. 12.00 un norisināsies Sociālo un darba lietu komisijas sēžu zālē, Jēkaba ielā 10/12, 210. telpā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis 17. maija sēdē informēja deputātus par dalību Amerikas latviešu apvienības (ALA) 66. kongresā. Kā norāda priekšsēdētājs, diasporas organizācijas augsti novērtē Saeimas pārstāvju klābūtni, kas sniedz iespēju konstruktīvi diskutēt par aktuālajiem jautājumiem.

Amerikas latviešu apvienību var dēvēt par visspēcīgāko diasporas organicāiju, kura savu pienesumu Latvijai dod, īstenojot dažādas programmas un sniedzot finansiālu atbalstu. Tā piemēram, ALA veic ziedojumus palīdzībai maznodrošinātām ģimenēm Latvijā, piedāvā izglītības stipendijas Latvijas jauniešiem, kā arī organizē apmaksātas prakses iespējas jauniešiem, kuri brauc uz Latviju strādāt. Tas veido gan praktisku sasaiti ar valsti, kā arī emocionālo piederību, kura diasporā dzīvojošajiem ir būtiska.

Trīs būtiskākās lietas, kuras  kongresa laikā tika minētas par diasporas politikas jomas sakārtošanu:

1. Nepieciešama vienota un pārredzama politika diasporas jomā,

2. Neskatoties uz ALA finansiālo stabilitāti, neizslēgt apvienību no iespējas saņemt diasporai paredzēto valsts  fiansējumu dažādu projektu īstenošanai,

3. Rosināt diskusiju par diasporas likuma nepieciešamību.

Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzskata, ka likums par diasporu būtu iespēja sakārtot šīs jomas pārraudzību un koordinēšanu. Līdz ar to, komisijas dienaskārtībā šis jautājums tiks aktualizēts, lai rastu labāko iespējamo risinājumu.

 

17. maija sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs informēs deputātus par savu dalību Amerikas latviešu apvienības 66. kongresā, kurš no 4. līdz 7. maijam norisinājās Čikāgā. Plānots pārrunāt arī turpmāk skatāmo jautājumu sarakstu pavasara sesijā.

Sēde trešdien, 17.maijā sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā.

Paneļdiskusija par diasporu. No kreisās: Taira Zoldnere, Jānis Kukainis, Kristaps Grasis, Atis Sjanītis, Ilmārs Latkovskis.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis piedalījās Amerikas latviešu apvienības (ALA) 66. kongresā, kurš norisinājās Čikāgā no 4. līdz 7. maijam, sveicot klātesošos ar uzrunu un piedaloties diskusijās.

4. maijā, kongresa priekšvakarā ALA rīkoja Baltā galdauta svētkus Čikāgas Sv. Pētera draudzes namā. Galveno uzrunu teica LR vēstnieks ASV Andris Teikmanis. Tas parādīja ALA cieņpilno attieksmi pret Latvijas valsti un tās pārstāvjiem. Šī attieksme atkārtoti tika demonstrēta arī pārējās kongresa dienās.

5. maijā pēc kongresa svinīgas atklāšanas priekšsēža Pētera Blumberga pārskata ziņojums sniedza detalizētu ieskatu ALA aktuālajā darbībā. Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga teica uzrunu “Ceļā uz Latvijas otro simtgadi”.

Kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Illmārs Latkovskis ņēma aktīvu līdzdalību divos pasākumos:

1) Paneļdiskusijā “Diasporas loma Latvijas valsts nacionālās attīstības ietvarā”. Diskusijā tika aktualizēts jautājums par koordinētu un pārredzamu diasporas politiku no Latvijas valsts puses. ALAs stabilais finansiālais stāvoklis un palīdzība Latvijai nenozīmē, ka ALA būtu izslēdzama no diasporai atvēlētā finansējuma saņemšanas. No diskusijas vadītājas T. Zoldneres puses tika aktualizēts jautājums par Diasporas likumu. Pārējie paneļdiskusijas dalībnieki bija – Atis Sjanītis (ĀM), Jānis Kukainis (PBLA), Kristaps Grasis (ELA).

2) Teicu uzrunu “Saliedēta nācija – Latvijas valsts drošības un izaugsmes pamats” kongresa svinīgā banketa laikā. Sarunas pēc uzrunas apliecināja kongresa dalībnieku izpratni par saliedētas nācijas (gan Latvijā, gan ārpus diasporā) nozīmi Latvijas valsts pastāvēšanai un izaugsmei. No kongresa delegātu puses vairākkārtīgi pozitīvi tika atzīmēta Latvijas pilsonības piešķiršana Mihailam Barišņikovam. Diasporas pārstāvji norādīja uz Barišņikova nopelniem Latvijas labā.

6. maijā notika paneļdiskusija “Politiskās maiņas Vašingtonā: kā mums uz tām reaģēt.” Diskusijas fokusā bija situācija ASV un attiecības ar Latviju pēc prezidenta Trampa stāšanās amatā ASV. Diskusijas dalībnieki (vēstnieks A. Teikmanis un ALA pārstāvji P. Blumbergs, V. Pavlovskis, A. Bataraga, Ē. Lazdiņš radīja pārliecību, ka administrācijas maiņa ASV neradīs politiskās un saimnieciskās situācijas pasliktināšanos, kas varētu specifiski attiekties uz Latviju. ALA kopā ar baltiešu organizācijām ASV veic aktīvu darbību, lai lobētu Latvijas un baltiešu intereses ASV kongresā.

Darba komisiju ziņojumi apliecināja ALA labi organizēto darbu atsevišķās jomās:

- Izglītības nozare;

- Informācijas nozare;

- Sadarbības ar Latviju nozare;

- Sporta nozare, kas jāizceļ jo īpaši kā papildu iespēja piesaistīt jauniešus.

Sekoja paneļdiskusija “Kā varam palīdzēt Latvijas ekonomiskajai izaugsmei: Ekonomikas forums Čikāgā un latviešu uzņēmēju “tīklošanās”. Dalībnieki: R. Blumbergs (LR Goda konsuls Čikāgā), L. Kārkliņa (ASV tirdzniecības kamera Latvijā), T. Zvidriņš (LIAA pārstāvis ASV), P. Freimanis (LV tirdzniecības kamera Čikāgā). Galvenokārt tika apskatīts jautājums par iespējām Latvijas uzņēmējiem ieiet ASV tirgū.

7. maijā tika pieņemtas ALA kongresa rezolūcijas un ieteikumi. Daži no tiem attiecināmi arī uz Latvijas Republikas Saeimas un valdības darbību.

Kopumā kongresa gaita stiprināja pārliecību, ka ALA patlaban ir vadošā atsevišķu valstu latviešu diasporas organizācija, kas Latvijas valsts institūcijām ir priekšzīmīgs partneris Latvijas valsts institūcijām diasporas politikas veidošanā un īstenošanā.

Ilmārs Latkovskis un ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs

 

Foto: Jānis Cauņa

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti 10. maija sēdē apmeklēja Žaņa Lipkes memoriālu. Otrā pasaules kara laikā Lipke izveidoja bunkuru, kurā slēpa no ebreju geto izglābtos cilvēkus. Savas pašaizliedzīgās rīcības dēļ Žanis Lipke izglāba aptuveni 50-60 cilvēku.

Kā norāda muzeja vadītāja Lolita Tomsone, memoriāla uzdevums ir būt ne tikai par vietu, kur sastingušas atmiņas par viena cilvēka paveikto, bet arī par vietu, kur runāt par atšķirīgām kultūrām, aizspriedumiem, fobijām, uzrunājot arī gados jaunus cilvēkus. Profesors Deniss Hanovs skaidro, ka nereti tieši atmiņas var radīt aizspriedumus, taču Žaņa Lipkes memoriāls ir kā tilts, kur satikas dažādas kultūras. Hanovs norāda, ka tieši kultūras saturam ir ļoti būtiska ietekme uz sabiedrību un tajā valdošajiem stereotipiem, tādēļ ir jādiskutē par starpetniskiem aizspriedumiem, kuri šķeļ sabiedrību. Kultūras kā dārza metafora precīzi skaidro arī aizspriedumus sabiedrībā - tas nozīmē kaut kā izslēgšanu un norobežošanu, kaut ko atzīstot par nederīgu. Taču lūkojoties pāri šīm robežām vienmēr ir iespēja paplašināt redzesloku un iegūt vairāk. Tādēļ tiek uzsvērta Lipkes memoriāla nozīme sabiedrības saliedēšanas un tolerances veidošanā.

Foto: Jānis Cauņa