Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 31.janvārī, nolēma aicināt Ministru kabinetu pagarināt termiņu, kādā personām ir pienākums paziņot savu reģistrēto  dzīvesvietu ārvalstīs.

Komisija rosinās Ministru kabinetu pieņemt lēmumu pagarināt dzīvesvietas ārvalstīs paziņošanas termiņu, nosakot to līdz trīs mēnešiem ilgu šobrīd spēkā esošo 30 dienu vietā.

Iepriekš Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve deputātus informēja par vairākām problēmām, ar kurām saskaras latviešu diasporas pārstāvji, ārvalstīs reģistrējot savu dzīvesvietu Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Kā vienu no tām ELA pārstāve minēja pārāk īso termiņu, kurā šobrīd dzīvesvietas maiņas gadījumā personai ir pienākums to deklarēt  dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Šis termiņš būtu jāpagarina, sacīja ELA pārstāve, atzīmējot, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā uz laiku līdz trim mēnešiem, neizvirzot viņiem nosacījumus vai formalitāšu ievērošanu, izņemot prasību, ka viņiem jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei.

Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons sēdē sacīja, ka pagājušā gada nogalē Saeima atbalstīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā un Fizisko personu reģistra likumā un pilnvaroja Ministru kabinetu pieņemt procesuālās normas, kas nepieciešamas sekmīgai Iedzīvotāju reģistra likumā noteikto normu iedzīvināšanai praksē. Visus laika termiņus, kas saistīti ar iedzīvotāju reģistru, nosaka Ministru kabineta noteikumos, līdz ar to termiņa pagarināšanai nepieciešams veikt grozījumus.

“Termiņa pagarināšana atrisinās daudzas sadzīviskas problēmas un neskaidrības, kas rodas cilvēkiem, kuri tikai uz īsu laika periodu atrodas ārvalstīs, arī  praktiskus jautājumus, kas saistīti ar pabalstiem Latvijā un bezdarbnieka statusa definēšanu,” pēc sēdes sacīja R.Jansons.

 

Saeimas Preses dienests

24.janvārī Rīgas Austrumu izpilddirekcijā notika svinīgā naturalizācijas ceremonija, kurā solījumu par uzticību Latvijas Republikai deva gandrīz piecdesmit pilsonības pretendenti.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā pretendentus sveica komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons, vēlot veiksmi un panākumus.

Kā norādīja Jansons: Latvijas valstiskums ir cieši saistīts ar tiesiskumu.  Valstiskumu un tiesiskumu mēs varam stiprināt kopīgi un katrs Latvijas pilsonis atsevišķi. Tādēļ Latvijas pilsonības iegūšana ir nopietns solis.   

Vairāk fotogrāfiju fotogalerijā.

http://saliedetiba.saeima.lv/foto-galerijas/category/48-komisijas-priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81js-ritvars-jansons-sveic-pilson%C4%ABbas-pretendentus

Foto: Jānis Cauņa, Saeimas Administrācija

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 10.janvārī, nolēma veidot darba grupu, kurā padziļināti diskutēs par iespēju paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu kā alternatīvu deklarētajai adresei saziņai ar valsti un pašvaldību.
Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve komisijas deputātus informēja par vairākām problēmām, ar kurām saskaras latviešu diasporas pārstāvji, ārvalstīs reģistrējot savu dzīvesvietu Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Kā vienu no tām ELA pārstāve minēja pārāk īso termiņu – 30 dienas –, kurā šobrīd saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma nosacījumiem dzīvesvietas maiņas gadījumā personai ir pienākums to deklarēt  dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Šis termiņš būtu jāpagarina, sacīja ELA pārstāve, atzīmējot, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā uz laiku līdz trim mēnešiem, neizvirzot viņiem nosacījumus vai formalitāšu ievērošanu, izņemot prasību, ka viņiem jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei.
“Ātrākais veids sasniedzamības veicināšanai būtu elektroniskās adreses ieviešana, nevis, piemēram, divu dzīvesvietu norādīšana. Turklāt tas prasītu izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Tāpēc vēlamies paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu,” sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve skaidroja, ka elektroniskā adrese šajā gadījumā būs speciāli izveidota adrese, kas ļaus sazināties un droši nosūtīt ierobežotas pieejamības informāciju. Patlaban likums nosaka elektroniskās adreses ieviešanu privātpersonām no 2018.gada 1.jūnija.
Tāpat Pilsonības komisijas deputāti vienojās drīzumā rīkot kopsēdi ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai pārrunātu jau iepriekš skatīto iespēju atvieglot ārvalstīs mītošo senioru atgriešanos Latvijā un spriestu par šobrīd spēkā esošo regulējumu attiecībā uz ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību, personām atgriežoties Latvijā.

 

Foto: Ieva Ābele, Saeimas Administrācija

Rīt, 10.janvārī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tiksies ar Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem. Komisija ar diasporas organizāciju un atbildīgo ministriju pārstāvjiem plāno pārrunāt jautājumu par ELA ierosinājumu ļaut personām, kuras maina dzīvesvietu uz ārvalstīm, sniegt ziņas par dzīvesvietas maiņu termiņā, kas nav mazāks par trīs mēnešiem, vai arī atcelt administratīvo atbildību par šā pienākuma neizpildi. Šobrīd pēc pēdējo grozījumu veikšanas Iedzīvotāju reģistra likumā šis termiņš ir noteikts viens mēnesis.

Termiņa maiņa var ietekmēt lielu daļu pašlaik ārpus valsts robežām dzīvojošo aptuveni 370 000 Latvijas valstspiederīgo, no kuriem vērā ņemama daļa ir tādu, kas dzīvesvietu maina bieži dažādu iemeslu dēļ. Jāņem arī vērā, ka pie pašreizējās dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas paziņošanai par personas dzīvesvietu nav tikai formāls raksturs vai tikai primārā valsts sasniedzamības funkcija. Līdz ar personas dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs personai iestājas virkne seku administratīvajā, nodokļu piemērošanas un pat konstitucionālajā jomā (piemēram, tiesības uz rindu bērnu pirmskolas izglītības iestādēs, nodokļu rezidences valsts pirmšķietama noteikšana, paaugstinātas likmes nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinam īpašuma atsavināšanas gadījumā, pašvaldību vēlēšanu tiesības, Saeimas vēlēšanām noteiktais vēlēšanu apgabals u.c.).

Eiropas Latviešu apvienība arī laikposmā no 2017. gada 28. decembra līdz 2018. gada 3. janvārim veica ekspresaptauju starp Latvijas piederīgajiem brieduma gados, kas dzīvo ārvalstīs un apsver, vai pensionējoties atgriezties Latvijā vai palikt ārzemēs. Aptaujas mērķis bija izzināt pirmspensijas un pensijas vecuma diasporas piederīgo apsvērumus saistībā ar iespējamu atgriešanos Latvijā pensijas vecumā, lai iegūtu datus, kas palīdzētu atvieglot ārvalstīs mītošo senioru atgriešanos Latvijā. Tā ietvaros tika jautāts arī par šābrīža regulējumu attiecībā uz ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību pie atgriešanās Latvijā. ELA pārstāvji iepazīstinās komisiju par aptaujas gaitā gūtajiem secinājumiem.

Sēde notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā un sāksies plkst. 12.00.

 

 

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 20.decembrī, iepazinās ar pētījumu “Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte”, kuru veicis Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC).

Pētījums publicēts grāmatā, un ar tā metodoloģiju un secinājumiem deputātus iepazīstināja grāmatas redaktori - APPC izpilddirektors Andis Kudors un pētnieks Māris Cepurītis. Viņi atzīmēja, ka mūsdienās pašvaldības, sadarbojoties ar kaimiņvalstu un citu valstu un reģionu pašpārvaldēm, ir kļuvušas par ārējo attiecību veidotājiem. Tomēr nozīmīgi ir izvērtēt ne tikai ieguvumus no sadarbības, bet arī iespējamos riskus.

Pētījumā sniegts arī teorētisks skatījums uz pašvaldību iesaisti ārējo attiecību veidošanā. Grāmatas redaktori uzsvēra, ka Eiropā reģioniem ir plašas iespējas iesaistīties ārējo attiecību veidošanā. To atbalsta virkne Eiropas Savienības un Eiropas padomes institūciju, kas piešķir pašvaldībām iesaisti institucionālā līmenī, kā arī vairāki finansiāla atbalsta pasākumi, bez kuriem daudzas Latvijas pašvaldības nemaz nevarētu iesaistīties šajos procesos.

Runājot par Krievijas faktoru, pētnieki atzīmēja – bieži Latvijas pašvaldības uzskata, ka, veidojot attiecības ar Krieviju, tiek īstenota tikai saimnieciskā sadarbība bez politikas iesaistes. Savukārt, Krievijas ārpolitikas institucionālais ietvars atšķiras no Latvijas ietvara, nosakot reģioniem precīzus uzdevumus tautiešu politikas īstenošanā. Pētnieki secinājuši, ka Latvijas iedzīvotāji ir piedalījušies daudzos Krievijas pašvaldību un organizāciju rīkotos semināros un konferencēs gan Latvijā, gan Krievijā un citās valstīs. Daļa šo aktivitāšu nelabvēlīgi ietekmē sabiedrības saliedētības procesus Latvijā, deputātiem sacīja pētījuma autori.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne un Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons pēc sēdes norādīja, ka pētījumam ir ļoti plaša auditorija un tajā apkopotā informācija būs noderīga gan valsts pārvaldes iestādēs, gan akadēmiskajā vidē strādājošajiem.

Pētījumā “Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte” analizētas Latvijas pašvaldību ārējās attiecības un to sasaiste ar Latvijas ārpolitiku laika periodā no 2009. līdz 2017.gadam, kā arī Krievijas īstenotā politika attiecībās ar Latvijas pašvaldībām.

APPC ir nevalstiska organizācija, kas pētniecisko darbību uzsāka 2006.gadā. Organizācijas galvenais mērķis ir dot ieguldījumu Latvijas ārpolitikas attīstībā, stiprinot Latvijas ekspertīzi par Krievijas attīstību un tās dažādajām ārpolitikas izpausmēm kaimiņvalstīs.

 

Saeimas Preses dienests

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija