Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

4. aprīļa kopsēdē ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisiju deputāti piekrita, ka jāmeklē konstruktīvs risinājums nodokļu piemērošai diasporā dzīvojošajiem, tomēr jāraugās, lai tas neradītu nevienlīdzīgus apstākļus Latvijas iedzīvotājiem. 

Kā norāda Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve Elīna Pinto, pensijas vecumam tuvojas vesela diasporā dzīvojoša paaudze, kura vēlētos vecumdienas pavadīt Latvijā, tādēļ ir jāaktualizē vēlme sagaidīt tautiešus atpakaļ. Taču daudziem neskaidrā politika, kas attiecas uz nodokļu piemērošanu diasporā nopelnītajai pensijai, varētu būt šķērslis. Tāpat problēmas rada nodokļu piemērošana pārskaitījumiem jeb dāvinājumiem, kurus veic diasporā dzīvojošie. Kā norāda Pinto, priekšlikumu mērķis nav izcelt un priviliģēt diasporā dzīvojošos. Taču jāņem vērā, ka lielākoties pārskaitījumi ir domāti iztikas nodrošināšanai un ekonomiskās spriedzes mazināšanai. 

Finanšu ministrijas pārstāve skaidro, ka nodokļu piemērošana dāvinājumiem tika ieviesta ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru. Tā ir preventīva norma, lai novērstu iespējamu krāpniecisku shēmu radīšanu. Finanšu ministrija norāda, ka jābūt vienādam nodokļu režīmam visiem Latvijas iedzīvotājiem. Iespējamais risinājums nodokļu piemērošanai dāvinājumiem varētu būt normas paplašināša līdz 4. radniecības pakāpei, kuri dāvinājumus varētu saņemt bez nodokļu aplikšanas. Savukārt attiecībā uz pensijām palielināts neapliekamais minimums līdz 300 EUR būtu vienlīdzīgs gan Latvijas pensionāriem, gan diasporas latviešu pensijām. 

Deputāti atzina, ka nedrīkst radīt nelabvēlīgu situāciju diasporā dzīvojošajiem, tādēļ jāmeklē konstruktīvi un taisnīgi risinājumi abiem problēmjautājumiem. 

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija diasporas aktualitātes turpinās skatīt arī 5. marta sēdē. 

Sēde trešdien, 5. aprīlī sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā. 

4. aprīlī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija kopsēdē ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisiju skatīs Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšlikumus par nodokļu politikas saskaņošanu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu dāvinājumiem un pensijām. Komisija jau iepriekš uzklausījusi ELA iebildumus par nodokļu piemērošanu ārvalstu pensijām un pārskaitījumiem, kurus veic diasporā dzīvojošajie. Uz sēdi aicināti gan diasporas organizāciju pārstāvji, gan Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas pārstāvji, lai skaidrotu šo priekšlikumu fiskālo ietekmi.

Kopsēde sāksies plkst. 9.00 un notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 6/8, 207. telpā.

29. marta sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Judins informēja deputātus par gūtajiem iespaidiem starptautiskā diasporas konferencē Izraēlā. Kā atzina Judins, Izraēla dažādiem diasporas projektiem atvēl ievērojamus līdzekļus. To finansēšanā piedalās gan valdība, gan nevalstiskās organizācijas. Kā sekmīgs projekts tika minēts braucienu organizēšana uz Izraēlu tiem diasporā dzīvojošajiem tautiešiem, kuri ne reizi to nav apmeklējuši. Tāpat veiksmīgi darbojas arī dažādu profesionāļu sadarbība. Galvenais uzsvars ir saiknes uzturēšana ar diasporā dzīvojošajiem, lai veicinātu to piederību. Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis atzina, ka par dažu no paustajām idejām ieviešanu būtu jākonsultējas ar atbildīgajām insitūcijām Latvijā.

 

29. marta sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīs informatīvu ziņojumu par starptautisku diasporas konferenci Izraēlā, kuru apmeklēja komisijas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Judins. Tāpat plānots pārrunāt komisijas darba aktualitātes.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde trešdien, 29.martā, sāksies pulksten 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118.telpā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 22. marta sēdē Kultūras ministrijas pārstāve Solvita Vēvere iepazīstināja deputātus ar vēl vienu sabiedrības integrācijas modeli, kurš izstrādāts pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska rezolūcijas.

Salīdzinājumā ar iepriekš izstrādāto modeli, kuru konceptuāli atbalstīja arī Pilsonības komisija, alternatīvais modelis paredz Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomi (NIPSIPP) kā uzraugošo institūciju. Taču kā atzīst Solvita Vēvere, šis modelis nerisina sabiedrības integrācijas finansējuma sadrumstalotības un koordinēšanas problēmas. Kā norāda komisijas deputāti, padome nevar būt kā uzraugošā institūcija, jo tās funkcijas ir konsultatīvas un struktūras ietvaros nevar dot konkrētus uzdevumus atbildīgajām ministrijām. Ministrijas pārstāve norāda, ka nav pārliecība, ka šis ir modelis ir labāks kā iepriekš izstrādātais un arī deputāti aicināja pieturēties pie modeļa, kurš paredz jaunas struktūrvienības izveidi, kam jābūt Ministru prezidenta pakļautībā. Galvenais priekšnoteikums šādas struktūrvienības izveidē ir iekšējo resursu pārdale, lai nebūtu jāmeklē papildus finansējums.

Komisijas deputāti neatbalsta jaunizveidoto modeli, aicinot pilnveidot jau iepriekš izstrādāto modeli. Vienlaikus deputāti vienojās uz sēdi aicināt Ministru prezidentu Māri Kučinski, lai diskutētu par paredzētajām pārmaiņām sabiedrības integrācijas jomā.