Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Turpmāk sabiedrības saliedētības pasākumi tiks apkopoti vienotā dokumentā un valsts budžeta pieprasījums to īstenošanai tiks iesniegts vienoti, par to atbildību uzticot Kultūras ministrijai. Šādai jaunai praksei piekrišanu devis Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš trešdien, 24.maijā, to apliecināja Saeimas deputātiem Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē.

Tas ir mēģinājums izskaust līdzšinējo sadrumstaloto praksi, kad sabiedrības saliedētības politikas īstenošanā iesaistītās nozaru ministrijas valsts budžeta pieprasījumu sniedza atsevišķi – katra par savā pārziņā esošajiem pasākumiem. Uz šo problēmu Pilsonības komisija Ministru prezidenta un nozaru ministriju uzmanību vērsusi jau gadiem. Komisija vairākkārt saskārusies ar situāciju, kad valstij vajadzīgas iniciatīvas valsts budžeta pieņemšanas procesā tiek aizmirstas un priekšlikumi to finansēšanai valsts budžeta projektā jāiesniedz pašai komisijai.

Sēdē diskutējot par sabiedrības saliedētības politikas pārvaldības modeļa pilnveidi, komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra, ka reforma jāveic līdzšinējā budžeta ietvaros. Viņš sacīja, ka sabiedrības saliedētībai tērējam pietiekami daudz, taču ir jādomā, kā līdzekļus izlietot efektīvāk.

Plānots, ka turpmāk sabiedrības saliedētības politikas īstenošanas koordinēšanu Ministru kabineta paspārnē veiks Kultūras ministrija, kurā darbojas pilsoniskās sabiedrības un nacionālās identitātes politikas padome, kā arī Ārlietu ministrija, kurā strādā diasporas darba grupa. Šajā modelī iekļauts arī Sabiedrības integrācijas fonds un plānots iekļaut arī Ekonomikas ministriju, informēja M.Kučinskis un kultūras ministre Dace Melbārde. Šādu modeli un vienotu valsts budžeta pieprasījumu, par kuru atbildīga Kultūras ministrija, atbalsta arī latviešu diasporas organizācijas. Sēdē piedalījās gan Pasaules Brīvo latviešu apvienības, gan Eiropas latviešu apvienības pārstāvji.

Klātesošie bija vienisprātis, ka turpmāk līdzekļi sabiedrības saliedētības politikas īstenošanai jāiekļauj valsts budžeta bāzes finansējumā, nevis ik gadu par tiem jācīnās jauno politikas iniciatīvu ietvaros.

Saeimas Preses dienests

Uz 24. maija sēdi Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija aicinājusi Ministru prezidentu Māri Kučinski, lai pārrunātu sabiedrības saliedētības politikas pārvaldības modeļa pilnveides iespējas. Komisija vairākkārt ir uzsvērusi vienotas un koordinētas struktūras nepieciešamību, līdzīgu viedokli pauž arī diasporas organizācijas. Sēdē piedalīsies arī Kultūras ministre Dace Melbārde un diasporas organizāciju pārstāvji.

Komisijas sēde sāksies plkst. 12.00 un norisināsies Sociālo un darba lietu komisijas sēžu zālē, Jēkaba ielā 10/12, 210. telpā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis 17. maija sēdē informēja deputātus par dalību Amerikas latviešu apvienības (ALA) 66. kongresā. Kā norāda priekšsēdētājs, diasporas organizācijas augsti novērtē Saeimas pārstāvju klābūtni, kas sniedz iespēju konstruktīvi diskutēt par aktuālajiem jautājumiem.

Amerikas latviešu apvienību var dēvēt par visspēcīgāko diasporas organicāiju, kura savu pienesumu Latvijai dod, īstenojot dažādas programmas un sniedzot finansiālu atbalstu. Tā piemēram, ALA veic ziedojumus palīdzībai maznodrošinātām ģimenēm Latvijā, piedāvā izglītības stipendijas Latvijas jauniešiem, kā arī organizē apmaksātas prakses iespējas jauniešiem, kuri brauc uz Latviju strādāt. Tas veido gan praktisku sasaiti ar valsti, kā arī emocionālo piederību, kura diasporā dzīvojošajiem ir būtiska.

Trīs būtiskākās lietas, kuras  kongresa laikā tika minētas par diasporas politikas jomas sakārtošanu:

1. Nepieciešama vienota un pārredzama politika diasporas jomā,

2. Neskatoties uz ALA finansiālo stabilitāti, neizslēgt apvienību no iespējas saņemt diasporai paredzēto valsts  fiansējumu dažādu projektu īstenošanai,

3. Rosināt diskusiju par diasporas likuma nepieciešamību.

Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzskata, ka likums par diasporu būtu iespēja sakārtot šīs jomas pārraudzību un koordinēšanu. Līdz ar to, komisijas dienaskārtībā šis jautājums tiks aktualizēts, lai rastu labāko iespējamo risinājumu.

 

17. maija sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs informēs deputātus par savu dalību Amerikas latviešu apvienības 66. kongresā, kurš no 4. līdz 7. maijam norisinājās Čikāgā. Plānots pārrunāt arī turpmāk skatāmo jautājumu sarakstu pavasara sesijā.

Sēde trešdien, 17.maijā sāksies plkst. 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118. telpā.

Paneļdiskusija par diasporu. No kreisās: Taira Zoldnere, Jānis Kukainis, Kristaps Grasis, Atis Sjanītis, Ilmārs Latkovskis.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis piedalījās Amerikas latviešu apvienības (ALA) 66. kongresā, kurš norisinājās Čikāgā no 4. līdz 7. maijam, sveicot klātesošos ar uzrunu un piedaloties diskusijās.

4. maijā, kongresa priekšvakarā ALA rīkoja Baltā galdauta svētkus Čikāgas Sv. Pētera draudzes namā. Galveno uzrunu teica LR vēstnieks ASV Andris Teikmanis. Tas parādīja ALA cieņpilno attieksmi pret Latvijas valsti un tās pārstāvjiem. Šī attieksme atkārtoti tika demonstrēta arī pārējās kongresa dienās.

5. maijā pēc kongresa svinīgas atklāšanas priekšsēža Pētera Blumberga pārskata ziņojums sniedza detalizētu ieskatu ALA aktuālajā darbībā. Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga teica uzrunu “Ceļā uz Latvijas otro simtgadi”.

Kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Illmārs Latkovskis ņēma aktīvu līdzdalību divos pasākumos:

1) Paneļdiskusijā “Diasporas loma Latvijas valsts nacionālās attīstības ietvarā”. Diskusijā tika aktualizēts jautājums par koordinētu un pārredzamu diasporas politiku no Latvijas valsts puses. ALAs stabilais finansiālais stāvoklis un palīdzība Latvijai nenozīmē, ka ALA būtu izslēdzama no diasporai atvēlētā finansējuma saņemšanas. No diskusijas vadītājas T. Zoldneres puses tika aktualizēts jautājums par Diasporas likumu. Pārējie paneļdiskusijas dalībnieki bija – Atis Sjanītis (ĀM), Jānis Kukainis (PBLA), Kristaps Grasis (ELA).

2) Teicu uzrunu “Saliedēta nācija – Latvijas valsts drošības un izaugsmes pamats” kongresa svinīgā banketa laikā. Sarunas pēc uzrunas apliecināja kongresa dalībnieku izpratni par saliedētas nācijas (gan Latvijā, gan ārpus diasporā) nozīmi Latvijas valsts pastāvēšanai un izaugsmei. No kongresa delegātu puses vairākkārtīgi pozitīvi tika atzīmēta Latvijas pilsonības piešķiršana Mihailam Barišņikovam. Diasporas pārstāvji norādīja uz Barišņikova nopelniem Latvijas labā.

6. maijā notika paneļdiskusija “Politiskās maiņas Vašingtonā: kā mums uz tām reaģēt.” Diskusijas fokusā bija situācija ASV un attiecības ar Latviju pēc prezidenta Trampa stāšanās amatā ASV. Diskusijas dalībnieki (vēstnieks A. Teikmanis un ALA pārstāvji P. Blumbergs, V. Pavlovskis, A. Bataraga, Ē. Lazdiņš radīja pārliecību, ka administrācijas maiņa ASV neradīs politiskās un saimnieciskās situācijas pasliktināšanos, kas varētu specifiski attiekties uz Latviju. ALA kopā ar baltiešu organizācijām ASV veic aktīvu darbību, lai lobētu Latvijas un baltiešu intereses ASV kongresā.

Darba komisiju ziņojumi apliecināja ALA labi organizēto darbu atsevišķās jomās:

- Izglītības nozare;

- Informācijas nozare;

- Sadarbības ar Latviju nozare;

- Sporta nozare, kas jāizceļ jo īpaši kā papildu iespēja piesaistīt jauniešus.

Sekoja paneļdiskusija “Kā varam palīdzēt Latvijas ekonomiskajai izaugsmei: Ekonomikas forums Čikāgā un latviešu uzņēmēju “tīklošanās”. Dalībnieki: R. Blumbergs (LR Goda konsuls Čikāgā), L. Kārkliņa (ASV tirdzniecības kamera Latvijā), T. Zvidriņš (LIAA pārstāvis ASV), P. Freimanis (LV tirdzniecības kamera Čikāgā). Galvenokārt tika apskatīts jautājums par iespējām Latvijas uzņēmējiem ieiet ASV tirgū.

7. maijā tika pieņemtas ALA kongresa rezolūcijas un ieteikumi. Daži no tiem attiecināmi arī uz Latvijas Republikas Saeimas un valdības darbību.

Kopumā kongresa gaita stiprināja pārliecību, ka ALA patlaban ir vadošā atsevišķu valstu latviešu diasporas organizācija, kas Latvijas valsts institūcijām ir priekšzīmīgs partneris Latvijas valsts institūcijām diasporas politikas veidošanā un īstenošanā.

Ilmārs Latkovskis un ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs