Šodien Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un vairāku valstspilsētu izglītības pārvalžu pārstāvjus, lai iegūtu plašāku informāciju par situāciju ar valsts valodas lietošanu tajās izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Komisijas interese bija skaidrot jautājumu par esošo situāciju skolās ar pedagogu sagatavotību un pietiekamību, lai kvalitatīvi nodrošinātu mācību saturu valsts valodā visās izglītības pakāpēs, kā arī, kas tiek plānots, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Latviešu valodas prasme ir būtisks saliedētas sabiedrības elements un ļauj ikvienam pilntiesīgi un pilnvērtīgi iekļauties valstiskos un sabiedriskos procesos.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien, 21. septembrī, uzklausīja Ārlietu ministrijas, Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvju informāciju par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina šodienas paziņojumu par izsludināto daļējo mobilizāciju, izceļot gribētāju skaits no Krievijas varētu strauji pieaugt. Ārlietu ministrijas pārstāvji Jurijs Pogrebņaks un Inga Stūrīte informēja komisiju, ka interese par ieceļošanu Latvijā saglabājas augsta. Vīzu izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem kopš karadarbības uzsākšanas Ukrainā ir stingri ierobežota. Šobrīd vīzas tiek izsniegtas personām, kuras ir Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, ES, EK vai Šveices konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi. Vīzas tiek izsniegtas arī pamatojoties uz humāniem apsvērumiem. Krievijā kopumā šogad ir izsniegtas 2616 Latvijas ieceļošanas vīzas, no tām 1150 kopš kara sākuma.

Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs informēja, ka pēdējās dienās Latvijā ieceļojuši Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi un Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo ģimenes locekļi. Kopš gada sākuma Latvijā ieceļojis apmēram 101 tūkstotis Krievijas Federācijas pilsoņu. Kopš 19. septembra Latvija ir būtiski ierobežojusi ieceļošanu tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem izsniegtas citu valstu Šengenas vīzas. Viņš gan atzina, ka iebraucot ES caur Somiju Krievijas pilsoņiem ir liberālāka ieceļošanas kārtība. Ja persona tiek iekšā Šengenas zonā, tad viņa caur iekšējām robežām var doties uz jebkuru sava galamērķa valsti Eiropā.

Komisija šodien, 14. septembrī, tikās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieci Mairu Rozi, lai pārrunātu aktuālo situāciju ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu. Šā gada pirmajā pusē strauji pieauga pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem un PMLP nodaļās veidojās garas rindas. PMLP priekšniece to skaidroja ar vairākiem faktoriem, tādiem kā ārkārtējās situācijas ieviešanu un klātienes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc iepriekšēja pieraksta, Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, ceļošanas atsākšanos pēc Covid-19 pandēmijas, personas apliecības jeb eID kartes noteikšanu par obligātu personu apliecinošu dokumentu un citus. Strauji pieauga personu apliecinošu dokumentu (pases un eID) izsniegšana personām līdz 15 gadu vecumam.

Šodien, 8. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti tikās ar Eiropas Komisijas komisāri iekšlietu jautājumos Ilvu Jūhansoni (Ylva Johansson) un pārrunāja aktuālos Eiropas Savienības iekšpolitikas dienaskārtības jautājumus, tostarp tūrisma vīzu aizliegumu Krievijas pilsoņiem.

Foto: Reinis Inkens, Saeima

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 7. septembrī, pēc Saeimas starpsesiju pārtraukuma, iepazinās ar atbildīgo institūciju informāciju par aktuālo situāciju Ukrainas bēgļu uzņemšanā un atbalsta pasākumu nodrošināšanā. Ir pagājuši jau vairāk kā seši mēneši kopš karadarbības sākuma Ukrainā. Ja sākotnēji Latvija bija gatava uzņemt tikai 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, tad šobrīd Latvijā reģistrēti un personas kods ir piešķirts jau 39 293 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Noteikt patieso Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, kas uzturas Latvijā, nav iespējams, jo, kā apliecināja Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts, pašreiz absolūtais vairākums Latvijā ieceļojošo ukraiņu Latviju izmanto kā tranzītvalsti, mēģinot no Krievijas nokļūt Eiropā vai caur Eiropu atgriezties Ukrainā.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins iepazīstināja ar aktuālo informāciju par situāciju ar Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Viņš informēja par izsniegtajām ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām.