Jaunā Eiropas migrācijas un patvēruma pakta apstiprināšana Latvijai lielus izaicinājumu neradīs - konstatē komisija
Komisija šodien, 13. martā, tikās ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Kasparu Āboliņu un uzklausīja viņa sniegto informāciju par Eiropas migrācijas un patvēruma pakta reformu un tās rezultātā pieņemtajām regulām. Pēc migrantu krīzes uzsākšanās Eiropā 2015. gadā Eiropas Komisija ierosināja veidot visaptverošu kopēju ES sistēmu migrācijas un patvēruma pārvaldībai, 2020. gadā līdz ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu tika uzsākts darbs pie jaunu priekšlikumu izstrādes. 2023. gada 20. decembrī tika panākta vienošanos par šādām piecām svarīgām regulām:
- jauna Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula,
- jauni noteikumi, kas reglamentē migrāciju un nepārvaramas varas situācijas,
- pirkstu nospiedumu datubāzes atjaunināšana,
- jauna Skrīninga regula,
- vienota patvēruma piešķiršanas procedūra.
Komisija uzklausīja informāciju par ārvalstnieku nodarbinātību Latvijā
Šodien, 6. martā, komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Ekonomikas ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvjus, lai uzklausītu informāciju par ārvalstnieku nodarbinātību Latvijā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, informējot par uzturēšanās atļauju izsniegšanu saistībā ar nodarbinātību, norādīja, ka pagājušajā gadā bija piešķirts nedaudz mazāk atļauju uz nodarbinātību kā 2022.gadā. Bet, salīdzinot datus par šā gada janvāri, pārvalde šogad ir piešķīrusi par 200 atļaujām vairāk nekā pagājušā gada janvārī, tātad šogad, kā norādīja Briede, visticamāk, tendence būs augšupejoša. Galvenās izcelsmes valstis nodarbinātības ziņā šobrīd ir Indija un Uzbekistāna.
Saeimas komisiju atvērto durvju diena
Šodien, 27. februārī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, Saeimas komisiju atvērto durvju dienas ietvaros, tikās ar nevaldības organizāciju pārstāvjiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma patvērumu ir atraduši Latvijā. Sēdē piedalījās Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolotājas un atbalsta personāls, koordinatori, kas sniedz atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas reģionos. Sēdes gaitā tika pārrunāti aktuālie Ukrainas civiliedzīvotāju integrēšanās Latvijā jautājumi un esošās problēmas. Sēdes izskaņā komisijas deputāti uzklausīja nevaldības organizāciju viedokli par sadarbības uzlabošanu ar komisiju.
Komisiju atvērto durvju diena ir lieliska iespēja nevaldības organizācijām un likumdevējiem nepastarpināt izrunāt aktuālos jautājumus un paplašināt savstarpējo sadarbību.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Birokrātijas mazināšana veicinātu remigrantu atgriešanos Latvijā, uzskata komisija.
Šodien, 21. februārī, komisija uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vadītāja Zigmāra Erta informāciju par aktuālo situāciju remigrācijas veicināšanas un atbalsta pasākumu nodrošināšanā.
Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka 2023. gadā ar reģionālo remigrācijas koordinatoru atbalstu Latvijā ir atgriezušies 909 cilvēki, kas ir par 256 cilvēkiem jeb 33% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopā kopš 2018. gada, kad tika izveidots reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls, Latvijā ir atgriezušies 4534 cilvēki. Viņš informēja par remigrācijas koordinatoru sniegtajiem pakalpojumiem 2023. gadā un remigrācijas atbalsta pasākumu – atbalstu uzņēmējdarbībai. Šai programmai ir piešķirti 400 000 eiro gadā.
Saeima atbalsta komisijas sagatavoto likumprojektu par sportistes Jevas Bilokrinickas uzņemšanu Latvijas pilsonībā
Saeima ceturtdien, 15.februārī, pieņēma likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīst ukraiņu sportisti Jevu Bilokrinicku (Yeva Bilokrynytska).
Kopš 2021.gada J.Bilokrinicka pārstāv Latviju Eiropas čempionātā junioriem un citās starptautiskās sacensībās, apbalvota kā labākā Latvijas iejādes sportiste junioru kategorijā. Sportiste savu nākotni saista ar Latviju un vēlas pārstāvēt mūsu valsti 2028.gada vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā un citās sacensībās.
No 2023.gada J.Bilokrinicka vairs nevar pārstāvēt Latviju starptautiski, jo sportistei ir jābūt mūsu valsts pilsonei. Ņemot vērā J.Bilokrinickas sportiskos sasniegumus un valsts tēla atpazīstamības popularizēšanu pasaulē, kā arī izvērtējot individuālos apstākļus, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija sagatavoja likumprojektu par sportistes uzņemšanu Latvijas pilsonībā, norāda komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Saeimas Preses dienests
Foto: Latvian Equestrian Federation Official
Vairāk rakstu...