Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 6. februāra sēdē, piedaloties Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, Pārresoru koordinācijas centra un citu iesaistīto institūciju pārstāvjiem, izskatīja jautājumu par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) darbības pilnveidošanu. 

Komisijai kā līdzatbildīgajai ir nodots likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” un diskusijas mērķis bija paraudzīties plašāk uz SIF lomu sabiedrības integrācijas procesa nodrošināšanā un iezīmēt nākotnes vīziju. 

Diskusija sēdē tika virzīta uz trim jautājumiem:

- Par SIF vietu un lomu saliedētības pasākumu nodrošināšanā un koordināciju ar citām iesaistītajām institūcijām (nākotnes vīzija), veidojot jaunas saliedētas sabiedrības politikas pamatnostādnes un rīcības plānus. 

- Par SIF pārraudzības mehānisma pilnveidošanu un iespējām šajā procesā iesaistīt Pārresoru koordinācijas centru. 

- Par SIF padomes darbības uzlabošanu un skaitliskā sastāva izmaiņām, samazinot padomes locekļu skaitu.

Kultūras ministrija prezentēja savu redzējumu par saliedētības politikas īstenošanu tuvākajos gados. Šogad plānots darbs pie integrācijas politikas pamatnostādņu 2021-2027.gadam izstrādes, grozījumu pieņemšana Sabiedrības integrācijas fonda likumā, izmaiņām fonda padomes sastāvā un darbs pie SIF stratēģijas izstrādes. Ministrijas ieskatā grozījumu pieņemšana ļautu uzlabot SIF darbību un NVO un valsts iestāžu uzticību fondam. 

SIF ieskatā ir svarīgi nodrošināt saprotamu un vienkāršu finansējuma plūsmu projektu realizācijai, kas atvieglotu iestādes darbības plānošanu un savlaicīgu konkursu izsludināšanu. 

Tika pārrunāti SIF pārraudzības jautājumi un fonda padomes darbības uzlabošana. Klātesošo ekspertu un deputātu vairākums bija vienisprātis, ka SIF kā neatkarīgu no valstu budžeta pieškirto un fondu līdzekļu administrētāju nepieciešams saglabāt, padarot tā darbību mazāk birokrātisku un pārskatāmu. 

Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, apkopojot notikušo diskusiju, norādīja, ka SIF ir un būs komisijas uzmanības lokā un aicināja komisijas deputātus individuāli iesniegt līdz 1. martam priekšlikumus uz otro lasījumu likumprojektam „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 30.janvārī, uzklausīja  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvjus par patvēruma meklētāju uzņemšanas kārtību un ar to saistītajām procedūrām. 

PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze komisijas deputātus iepazīstināja ar patvēruma likumdošanas attīstību, esošo patvēruma politiku un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tika skaidroti bēgļa un personu ar alternatīvo statusu jēdzieni un viņu tiesības, prezentēta patvēruma piešķiršanas procedūra un par to atbildīgās institūcijas. M.Roze iepazīstināja ar statistikas datiem par patvēruma pieprasīšanu Latvijā. 2018.gadā Latvijā 23 personas ir ieguvušas bēgļa statusu, bet 24 personām piešķirts alternatīvais statuss. 

Bēglis ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politisko uzskatu dēļ, atrodas ārpus savas izcelsmes valsts vai agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts vai agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts aizsardzību.

Alternatīvo statusu var iegūt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas pēc atgriešanās savā valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam:

- Nāves sods

- Spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret personu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana

- Smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" vadītājs Pēteris Grūbe iepazīstināja deputātus ar PMLP darbinieku gūto pieredzi un iespaidiem, piedaloties patvēruma meklētāju nometnēs Grieķijā. Pārvaldes darbinieku uzdevumos ietilpa - atbalstīt nometnes darbību; strādāt ar bērniem - nepavadītiem nepilngadīgajiem (veikt aktivitātes kopā ar bērniem (futbola, volejbola turnīri, galda spēles, pludmales uzkopšana); atbalstīt bērnus vakaros, kad visas pārējās organizācijas ir beigušas darbu; organizēt bērnu vizītes pie ārsta un citas aktivitātes). 

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 16. janvārī, uzklausīja par diasporas politikas nodrošināšanu atbildīgās Ārlietu ministrijas informāciju. Ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica informēja komisiju par ministrijas darbību un veiktajiem pasākumiem diasporas organizāciju atbalstam, tam piešķirto finansējumu Ārlietu ministrijas un citu ministriju budžetos. 

Aktuālais uzdevums šobrīd ir pagājušā gada novembrī pieņemtā Diasporas likuma iedzīvināšana. Likums nosaka, ka diasporas politika turpmāk tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem un nosaka arī citu iesaistīto institūciju atbildību un lomu politikas nodrošināšanā. 

Z.Kalniņa-Lukaševica informēja, ka pašlaik noris aktīvs darbs pie nepieciešamo grozījumu veikšanas, jo Diasporas likums uzdod līdz 2019. gada 28. februārim sagatavot grozījumus 12 nozaru likumos, kā arī izstrādāt Diasporas konsultatīvās padomes nolikumu. Ministrijas pārstāve informēja, ka nākamgad plānojamais budžets diasporas aktivitāšu atbalstam ir 3 439 336 eiro, kas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir pieaugums vairāk kā uz pusi, kā arī skaidroja, kā šie līdzekļi sadalītos pa nozaru ministrijām. 

Ministrija arī aktīvi seko norisēm Brexit procesā un Latvijas valstspiederīgo un uzņēmēju interešu aizstāvība ir viena no ministrijas prioritātēm. Lielbritānijā šobrīd uzturas ap 150 000 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, no kuriem liela daļa Brexit ietekmē valsti varētu pamest.

 

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons 9.janvāra komisijas sēdē iepazīstināja deputātus ar PMLP darbību, nodrošinot esošo funkciju izpildi. Pārvalde veic personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanu, īsteno valsts migrācijas un patvēruma politiku, veic iedzīvotāju uzskaiti un nosaka personu tiesisko statusu valstī. PMLP ir plašs nodaļu tīkls valstī – kopā 30 teritoriālās nodaļas. 

V.Jēkabsons informēja, ka PMLP uztur un attīsta 12 valsts nozīmes informācijas sistēmas, kā, piemēram, Iedzīvotāju reģistru, Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmu, Uzturēšanās atļauju reģistru, Darba atļauju reģistru Nacionālo vīzu informācijas sistēmu, Vēlētāju reģistru u.c.

PMLP priekšnieks iepazīstināja komisiju arī ar iestādes prioritātēm tuvākajiem gadiem. PMLP jau 2019.gada I pusgadā plāno uzsākt jauna parauga personas apliecību izsniegšanu ar inovatīviem  drošības elementiem un divpusējas saskarnes mikroshēmu. Starp veicamajiem darbiem ir arī jauna Imigrācijas likumprojekta izstrāde un Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas ieviešana līdz 2021.gadam. 

Sēdes noslēgumā V.Jēkabsons iepazīstināja komisiju ar galvenajiem iestādes rezultatīvajiem rādītājiem un statistiku. 

Foto: Jānis Cauņa  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Vēl komisija sēdē izskatīja un pieņēma jaunus noteikumus “Par kārtību, kādā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskata personu iesniegumus un patstāvīgos priekšlikumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Līdzšinējie noteikumi, kuri bija pieņemti, darbu uzsākot 12. Saeimai, tika grozīti un papildināti ņemot vērā to pieredzi, ko komisija guva iepriekšējās Saeimas laikā, uzsākot personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā par nopelniem Latvijas labā saskaņā ar Pilsonības likuma 13.pantu. Ar noteikumiem var iepazīties šeit.