Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 12.decembrī, pārrunāja grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likumā. Ar likuma grozījumu palīdzību paredzēts uzlabot fonda darbību un pārraudzību.

Komisija uz sēdi bija aicinājusi SIF un Kultūras ministrijas pārstāvjus, kuri iepazīstināja klātesošos ar SIF līdzšinējo darbību, uzdevumiem, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem.

Likumprojekts paredz virkni grozījumu, ar kuriem paredzēts uzlabot fonda darbību, tostarp mainot fonda padomes sastāvu un nosakot lēmumu pieņemšanas kārtību.

Ar Sabiedrības integrācijas fonda darbību ir novērojama neapmierinātība, kas galvenokārt saistīta ar efektīvas pārvaldības trūkumu, tāpat jānovērš pastāvošā konkurence starp integrācijas fondu un nevalstisko sektoru, pēc sēdes uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, norādot, ka komisija turpinās darbu pie likuma grozījumu pilnveides.

Pilsonības komisija ir par likumprojekta virzību Saeimā līdzatbildīgā komisija, grozījumi pirmajā lasījumā ir atbalstīti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

 Saeimas Preses dienests

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 5.decembrī, uzklausīja Kultūras ministres Daces Melbārdes sagatavoto informāciju par ministrijas kompetenci un īstenotajiem pasākumiem sabiedrības integrācijas politikas nodrošināšanai. Kultūras ministrijas kompetencē sabiedrības integrācijas politika ir kopš 2011. gada un šo funkciju nodrošina Sabiedrības integrācijas departaments ar desmit darbiniekiem. 

Kopā ar Kultūras ministriju saliedētas sabiedrības veidošanas procesā piedalās arī vairākas nozaru ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonds un arī nevalstiskās organizācijas.

Ministre deputātiem skaidroja sabiedrības integrācijas politikas īstenošanas pamatprincipus, politikas mērķus un mērķgrupas, koordinācijas mehānismu un integrācijas politikas sasniedzamos rezultātus.  Deputāti arī tika iepazīstināti ar sasniegtajiem rezultātiem sabiedrības integrācijas jomā un saliedētas sabiedrības veidošanā. Šie dati iegūti, veicot aptaujas un pētījumus (skat. pielikumu).

D.Melbārde iepazīstināja ar svarīgākajiem 2019. gadā risināmajiem jautājumiem, kam nepieciešami papildu līdzekļi. Ministrija ir apkopojusi citu integrācijas politikas nodrošināšanas procesā iesaistīto ministriju un institūciju priekšlikumus sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošanai. Sabiedrības integrācijas veicināšanas pasākumiem 2019. gadā pašlaik trūkst vairāk nekā divi miljoni eiro. Nepieciešamā finansējuma pieprasījums iesniegts nākamā gada valsts budžeta projektam.

Kultūras ministrija ir iniciējusi grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā, kuru mērķis ir optimizēt fonda darbību, uzlabot Fonda padomes darbību un precizēt tā pārraudzības mehānismu. Plašāk par šiem jautājumiem komisija varētu spriest nākamajā sēdē, jo uz to uzaicināta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta vadība.

Foto: Ieva Ābele, Saeima

 

Trešdien, 28.novembra sēdē, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins iepazīstināja komisijas locekļus, lielai daļai no kuriem šī ir pirmā pieredze sabiedrības integrācijas un parlamentārās uzraudzības jautājumos, ar komisijas darbības ietvaru, kā arī ieskicēja jaunus virzienus, kuros komisija plāno darboties 13.Saeimas laikā. 

A.Judins uzskata, ka galvenie komisijas pamatdarbības uzdevumi ir:

- Nodrošināt parlamentāro kontroli pār saliedētas sabiedrības veidošanās procesiem, rosināt dialogu par pilsonības, migrācijas un diasporas aktuālajiem jautājumiem un šo jomu politikas pamatvirzienu noteikšanu.

- Apkopojot un, analizējot sabiedrības integrācijas politikas izvērtēšanā gūtos rezultātus, pētījumu ietvaros iegūto informāciju, kā arī ekspertu un sabiedrības dialogā akceptētās atziņas, rosināt likumdošanas iniciatīvas integrācijas politikas pilnveidei.

-  Veicināt deputātu un sabiedrības izpratnes veidošanos par sabiedrības saliedēšanas procesiem un izaicinājumiem (plašāk skat. pielikumu). 

Nākamajā sēdē 5.decembrī komisija plāno izskatīt jautājumu par Kultūras ministrijas īstenotajiem pasākumiem sabiedrības integrācijas politikas nodrošināšanai. Komisija vēlas gūt plašāku ieskatu par šīs politikas īstenošanu, jo Kultūras ministrija ir atbildīga par valsts integrācijas politikas izstrādi un ieviešanu, koordinācijas nodrošināšanu ar citām iesaistītajām institūcijām. Plānots arī pārrunāt jautājumu par pieprasīto finansējumu integrācijas pasākumiem nākamā gada valsts budžeta projektā. 

 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas locekļi otrdien, 20.novembrī, lēma, ka 13 Saeimā komisiju vadīs Andrejs Judins (JV).   A.Judins bijis ievēlēts Saeimā arī divos iepriekšējos parlamenta sasaukumos un 12. Saeimā bijis Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs. 

Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Ritvars Jansons (NA), bet par komisijas sekretāru - Armands Krauze (ZZS).

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā strādās arī deputāti Dagmāra Beitnere-Le Galla (JK), Raimonds Bergmanis (ZZS), Jānis Bordāns (JK), Nikolajs Kabanovs (SASKAŅA), Ieva Krapāne (KPV LV), Janīna Kursīte (KPV LV), Regīna Ločmele-Luņova (SASKAŅA), Dace Melbārde (NA), Vladimirs Nikonovs (SASKAŅA), Artis Pabriks (AP!), Evija Papule (SASKAŅA), Arūrs Toms Plešs (AP!) un Evita Zālīte-Grosa (JK). 

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija un Ilgtspējīgas attīstības komisija sanāca uz kopsēdi, lai kopā ar atbildīgo ministriju, izglītības, kultūras un valodas nozares pārstāvjiem pārrunātu rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei un spriestu par latgaliešu rakstu valodas un identitātes jautājumiem.

“Esam gandarīti, ka rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai beidzot ir apstiprināts. Līdzsvarota reģionālā attīstība Latvijai ir ļoti būtiska,” pēc sēdes sacīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, īpaši uzteicot arī reģiona aktīvo darbību latgaliskās pašapziņas uzturēšanā.

Ar nesen apstiprināto rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam klātesošos iepazīstināja Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai.

VARAM pārstāvji uzsvēra, ka īpaša uzmanība Latgales reģionam tiek veltīta, izvērtējot konkrētus kritērijus, kā, piemēram, bezdarba līmenis un strādājošo mēneša vidējā darba samaksa, un, neveidojot atsevišķu programmu Latgales reģiona attīstībai, atšķirības reģionu starpā turpinātu palielināties.  

Tāpat deputāti sēdē sprieda par paveikto un iecerēto latgaliešu rakstu valodas attīstībā un valsts atbalstu reģionālo mediju darbam.

Deputāti atzinīgi vērtēja ieceri kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā iekļaut arī novadu mācību, lai stāstītu par tuvākajai apkārtnei raksturīgo, piemēram, vietvārdiem, apvidvārdiem un to autoru darbiem, kas rakstījuši latviešu valodas izloksnēs vai latgaliešu rakstu valodā.

“Valsts ir sniegusi lielu ieguldījumu latgaliešu rakstu valodas attīstībā un turpinās darbu, lai pilnveidotu mācību saturu, kurā iekļautos Latgales novadmācība. Arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns ir vērsts uz latgaliešu rakstu valodas un Latgales kā reģiona attīstību kultūrtelpā, ko atbalsta arī Latvijas sabiedrisko mediju politika,” pēc sēdes uzsvēra Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

 

 Saeimas Preses dienests

 

 Foto: Nils Erdmanis, Saeimas Administrācija.