Edgars  Skreija, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība

Uzskata, ka jautājums ir politizēts un tas būtu jāskata pārrunu ceļā. Likumprojektu vajadzētu attiecināt tikai uz Latvijas pilsoņiem līdz 17.07.1940. Jautājums kopumā jāskata no Latvijas valsts interesēm.

Lai noskaidrotu Latvijas nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā un faktorus, kas veicina vai kavē izvēli kļūt par Latvijas pilsoņiem, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pētījumu par Latvijas pilsonības iegūšanas veicinošajiem un kavējošiem faktoriem.

5.decembra sēdē komisijas deputāti iepazīsies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas parvaldes pētījumu par Latvijas pilsonības iegūšanas veicinošajiem un kavējošajiem faktoriem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas nepilsoņu attieksmi pret pilsonības iegūšanu.

Saeimā 7.decembrī notiks Sabiedrības saliedētības komisijas rosinātās debates par vienādu attieksmi pret Otrā pasaules kara karavīriem. Debatēs piedalīsies Otrā pasaules kara karavīrus pārstāvošās organizācijas, sabiedrības un valsts institūciju pārstāvji, kā arī Saeimas frakciju pārstāvji.

 „Politiķu uzdevums ir sadarbībā ar ekspertiem radīt stabilu, bet vienlaicīgi arī dinamisku un modernu Kultūras kanona sistēmu. Kultūras kanonam jākļūst par ietekmīgu instrumentu valsts kultūras, izglītības, sabiedrības saliedētības un Latvijas tēla veidošanā,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.