Notikumi
Šodien, 22.janvārī, komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis apstiprināja, ka ir atbalstīts komisijas priekšlikums par diasporas un Latviešu bērnu vasaras nometnēm. Finanšu ministrija no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķir Sabiedrības integrācijas fondam 156 516 euro Ārpusskolas pasākumu programmai- diasporas un Latvijas bērnu nometņu organizēšanai Latvijā 2014.gadā.
Diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnes tika izvirzīta kā viena no sabiedrības saliedētības pasākumu finansēšanas prioritātēm sastādot 2014.gada budžeta projektu.Šo nometņu norise jau divus gadus ir pierādījusi savu kvalitāti un nepieciešamību.
Sabiedrības saliedētības komisijas 22. janvāra sēdes dienas kārtībā trīs jautājumi.
- Par valsts budžeta finansējumu diasporas un Latvijas bērnu kopīgajām vasaras nometnēm.
- Par Komisijas atbalstu un balvu vidusskolēnu konkursam „Jaunais Kultūras kanons”.
- Par naturalizācijas pirmo svinīgo ceremoniju Liepājā.
Diasporas un Latvijas bērnu kopīgās vasaras nometnes no Komisijas puses tika izceltas kā viena no sabiedrības integrācijas prioritātēm. Šo nometņu norise jau divus gadus ir pierādījusi savu kvalitāti un nepieciešamību. Komisija to norādīja Ministru kabinetam jau 2014. gada valsts budžeta plānošanas laikā. Taču budžeta izskatīšanas un balsošanas gaitā ir noticis pārpratums, uz kura galīgo novēršanu ceram 21. janvāra Ministru kabineta sēdē. Līdz ar to Komisijas sēdē deputāti vai nu varēs pieņemt zināšanai, ka jautājums beidzot sekmīgi atrisināts, vai arī būs jālemj par tā tālāku risinājumu.
Komisijas rosināto jautājumu par Latvijas Kultūras kanona iedzīvināšanu veiksmīgi un radoši attīsta Latvijas Kultūras akadēmija, kura jau otro gadu organizē konkursu vidusskolēniem. Pagājušajā nedēļā norisinājās konkursa „Jaunais kultūras kanons” reģionālie turnīri. Tam savu uzmanību pievērsa arī sabiedriskā televīzija.[http://www.youtube.com/watch?feature=player_detailpage&v=S7t65lRJ7RA]
7. janvārī Rīgā notiks konkursa fināls. Deputātiem jālemj jautājums par sabiedrības saliedētības komisijas īpašo balvu konkursa dalībniekiem.
Pagājušajā gadā Komisijas darba grupas centienu rezultātā tika panākts, ka naturalizācijas process noslēdzas ar svinīgu ceremoniju un jauno pilsoņu svinīgu solījumu. 29. janvārī Liepājā notiks pirmā svinīgā ceremonija. Deputātiem jālemj par savu līdzdalību šajā ceremonijā.
Visi 22. janvāra sēdes jautājumi ir zināms vainagojums Komisijas darbam 2013. gadā.
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 15.janvārī, diskutēja par virkni ar latviešu diasporu saistītu jautājumu, tostarp gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) un Saeimas vēlēšanu kontekstā. Komisija uz sēdi bija aicinājusi latviešu diasporas organizāciju pārstāvjus.
Gaidāmās EP un Saeimas vēlēšanas būs pirmās kopš Saeimas veiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā, kas paredz dubultpilsonības iespēju. I.Latkovskis jau iepriekš paudis, ka tas ievērojami paaugstinās diasporas līdzdalību EP un īpaši Saeimas vēlēšanās.
Komisijas sēdē diskutējot par balsošanas procedūru ārvalstīs, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis sacīja, ka Amerikā, Austrālijā un Kanādā ar to saistītu problēmu nav. Savukārt Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers iezīmēja virkni problēmu. Šobrīd diasporas latvieši vēlēšanās balso Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās vai pa pastu. A.Austers sēdē sacīja, ka ārzemēs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie, balsojot pa pastu, sūtījumu veic divas reizes, proti, vienu reizi sūtot pasi zīmogošanai, pretī saņemot arī vēlēšanu biļetenus, otru reizi sūtot izvēlēto biļetenu atpakaļ uz vēstniecību, taču tas ir laikietilpīgs process. Viņš arī norādīja, ka ir jābūt lielai apņēmībai, lai to darītu.
Foto: Saeimas Kanceleja, Reinis Inkēns
Kā pozitīvu piemēru A.Austers sēdē minēja Vācijas pilsētas Minsteres pieredzi, kur iepriekš notikusi centralizēta pasu zīmogošana – konsulārā amatpersona devās uz Minsteri, lai tiktos ar Latvijas pilsoņiem un zīmogotu pases un izsniegtu vēlēšanu biļetenus apkaimē dzīvojošajiem, tādējādi aiztaupot vienu pasta sūtījumu. Viņš arī rosināja, ka šādu praksi varētu īstenot turpmāk, taču ņemot vērā, ka konsulārās amatpersonas ir aizņemtas darba pienākumos un normatīvie akti noteic, ka šo pienākumu var veikt tikai konsulārās amatpersonas un pilnvaras nevar tikt nodotas citām personām, iespējams, ir jāveic grozījumi attiecīgajos likumos vai jāplāno konsulāro amatpersonu izbraukumi uz latviešu centriem. Tas veicinātu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo līdzdalību vēlēšanās, sacīja A.Austers.
Tikšanās ar diasporas organizāciju pārstāvjiem.
Plānots pārrunāt jautājumus par finansējumu diasporas izglītības projektiem, vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, diasporas informētību par dubultpilsonības iegūšanu.
Uz komisijas sēdi aicināti Kultūras, Izglītības un zinātes, Ārlietu ministrijas pārstāvji, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji.
Foto:Saeimas Kanceleja
Vairāk rakstu...
