Notikumi
Šodien, 20.novembrī, komisijas deputāti tikās ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Kutūras ministrijas (KM) pārstāvjiem, lai runātu par Latvjas kultūras kanona projekta virzību.
KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile sacīja, KM izveidojusi darba grupu, kas risina kultūras kanona jautājumu un tajā darbojas dažādu ministriju pārstāvji. Darba grupa pasūtījusi pētījumu LKA Zinātniskās pētniecības centram, lai apzinātu un izvērtētu citu valstu pieredzi kultūras kanona jautājumā un izvēlētos piemērotāko ceļu Latvijas kultūras kanona attīstībai.
LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķa prezentēja veikto pētījumu (skatīt prezentāciju pielikumā). Pētījumā tiek iezīmētas esošā kultūras kanona problēmas, identificētas četras iespējamās un Latvijas situācijai piemērotākās kultūras kanona veidošanas metodes, kā arī izstrādāti priekšlikumi kanona aktualizācijai.
Komisijā uzaicinātie viesi bija vienisprātis, ka kultūras kanona pilnveidošana ir ļoti politizēts un jūtīgs jautājums. Tas var izrādīties sarežģīts instruments integrācijas politikā un kāda sabiedrības daļa to var uzskatīt par mākslīgi veidotu identitāti.
2013.gada februārī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija izteica atzinīgus vārdus Kultūras ministrijai (KM) par paveikto Latvijas kultūras kanona jautājumā, vienlaikus norādot uz turpmākajiem darbības pamatvirzieniem.(http://saliedetiba.saeima.lv/raksti/249-komisijas-priekslikumi-km-par-kulturas-kanonu)
Rītdienas, 20.novemebra sēde tiks veltīta jautājumam par kultūras kanona pilnveidošanas virzību. Uz komisijas sēdi uzaicināti KM un Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvji, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji.
Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā un kalpo par līdzekli kopējas kultūras atmiņas veidošanai, veicinot piederības izjūtu Latvijai.
Foto: Latvijas Nacionālā kino centra mājas lapa. Attēls no filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā"
Šobrīd Saeimai nav pamata uzsākt Kasparova pilsonības jautājuma izskatīšanu. Arī Kasparova pārstāvji uzskata, ka Saeimai vēl nevajag uzsākt jautājuma oficiālas izskatīšanas procedūru.
Kasparaova iesniegums ir adresēts atsevišķām Saeimas frakcijām, un, domājams, ar to Kasparova pārstāvji Latvijā ir vēlējušies uzsākt sarunu ar politiķiem par iespējām Kasparovam piešķirt Latvijas pilsonību. Tā kā Saeimas prezidijs Kasparova vēstuli ir pārsūtījis Sabiedrības saliedētības komisijai ar norādi sniegt atbildi pēc būtības, mums uz to ir jāreaģē. Tāpēc arī tiek sasaukta komisijas sēde. Taču šobrīd jānorāda uz vairākiem būtiskiem faktoriem, kas pagaidām liedz uzsākt pilsonības piešķiršanas jautājuma izskatīšanas procedūru.
Pirmkārt. Iesniegums un to pavadošie dokumenti nav uzskatāmi par atbilstīgi prasībām noformētiem. Šajā ziņā bez liekas birokrātijas norādīsim, kas ātri un vienkārši būtu labojams – ja vien iesnieguma autors to vēlēsies.
Otrkārt. Mums ar Kasparova pārstāvjiem jātiek skaidrībā, kuru no diviem ceļiem viņi ies – vai tas būs paša pilsonības pretendenta iesniegums Saeimai, vai arī desmit deputātu patstāvīgais priekšlikums. Lai gan abos gadījumos viss beidzas ar Saeimas balsojumu, tomēr ceļi līdz tam ir atšķirīgi.
Treškārt. Kasparova pārstāvis Latvijā Artūrs Avotiņš mani kā atbildīgās komisijas priekšsēdētāju ir neoficiāli informējis, ka šobrīd notiek konsultācijas ar frakcijām un atsevišķiem deputātiem, un tālab iesnieguma izskatīšana komisijā vēl nebūtu jāuzsāk.
Ilmārs Latkovskis,
Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs
Vairāk rakstu...