Ukraina ir izaicinājums mūsu saliedētībai
Aicināšu komisijas deputātus 5. marta sēdes darba kārtībā aicināšu iekļaut jautājumu arī par Latvijas sabiedrības un politiķu vienotu saliedētu nostāju Ukrainas konflikta risinājuma pamatjautājumos. Lai kādas arī nebūtu mūsu domstarpības, tomēr mums būtu jāvienojas, ka nav nekādu šaubu par diviem nosacījumiem. Pirmais - ir konflikta miera ceļa noregulējums. Otrais – Ukrainas suverenitātes un vienotības jeb nedalāmības nosacījums. Šiem diviem jābūt miera bezierunu nosacījumiem. Mans priekšlikums komisijai ir izteikt aicinājumu Latvijas sabiedrībai par vienotu un saliedētu nostāju attiecībā pret šiem diviem nosacījumiem Ukrainas konflikta noregulējumā. Ukrainā notiekošais ir jauns izaicinājums mūsu saliedētībai.
Ilmārs Latkovskis,
Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs
5.marta komisijas sēdē
5.marta sēdē komisija izskatīs likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" pirms pirmā lasījuma.
Spēkā esošā Latvijas Republikas Satversme ir pieņemta 1922.gada 15.februārī, nepilnus četrus gadus pēc valsts proklamēšanas un divus gadus pēc smagajām Brīvības cīņām, kurās neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts kā latviešu nācijas pašnoteikšanās īstenojums tika izcīnīta pret citu valstu un politisko spēku tīkojumiem. Toreiz ikkatram bija skaidrs, kādēļ, ar kādu mērķi Latvijas valsts tika dibināta un izcīnīta. Tādēļ, lai arī Satversmes Sapulces komisija, kas izstrādāja Satversmi, par to diskutēja, toreiz nebija acīmredzamas nepieciešamības Latvijas valsts jēgu un būtību redzamā veidā atklāt Satversmes preambulā jeb ievadā. Arī citu valstu toreizējās konstitūcijās šāds skaidrojums toreiz vēl nebija īpaši izplatīts. Tādēļ pašreizējā Satversmes ievaddaļa gan atzīmē svarīgo Latvijas valsts konstitucionālās kārtības galīgās nostiprināšanas faktu, taču neatspoguļo plašāk tvertus valsts pamatus.
Kopš tā laika situācija ir mainījusies. Pirmkārt, Latvija ir piedzīvojusi ilgstošu okupācijas periodu, kur totalitārā okupācijas vara mēģināja izskaust Latvijas tautas vēsturisko atmiņu par savu valsti, tās jēgu un būtību un vienlaikus nepieļaut pozitīvu attieksmi pret to nākotnē. Tas joprojām daļēji ietekmē sabiedrības attieksmi pret Latvijas valsti.
Otrkārt, toreiz vēl nebija pietiekoši nobriedis uzskats, ka demokrātiskā valstī izpratni par savu valsti, tās jēgu un būtību, mērķiem, pamatvērtībām un darbības pamatprincipiem ir vēlams padarīt redzamu un izskaidrot, lai veicinātu plašu un konstruktīvu līdzdalību un politiskajā procesā.
Šo divu iemeslu dēļ būtu vēlams Satversmi papildināt ar jaunu Ievadu, kas būtu piemērots šīm atziņām. Valsts ir ilgstošs, beztermiņa veidojums, kas aptver bijušās, esošās un nākamās paaudzes. Tam tādēļ ir jāpauž respekts pret iepriekšējo paaudžu veikumu mūsu valsts izcīnīšanā un attīstīšanā, jāatbilst mūsdienu vajadzībām un jāiezīmē atbildība pret nākamajām paaudzēm, kurām mūsu valsts ir jānodod tālāk pēc iespējas labākā kārtībā.
Komisija uzklausa Ukrainas centru jauniešiem un bērniem Latvijā
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija 26.februāra komisijas sēdē uzklausīja Ukrainas centra jauniešiem un bērniem Latvijā pārstāvjus jautājumā par sabiedrības saliedētību.
Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis sacīja, ka komisija apzinās sabiedrības saliedētības nozīmi jauniešu vidū un Ukrainas centrs uzrāda labas saliedētības iniciatīvas. Centra pārstāve Olga Berga sacīja, ka tiek rīkoti forumi, nometnes, pasākumi un akcijas, kurās iesaistās latviešu, ukraiņu, krievu un citu tautību jaunieši un bērni. Jaunieši savā starpā labrāt sadarbojas, piemēram, Ukraiņu studenti māca Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem valodu, savukārt latviešu jaunieši un bērni viņus apmāca latviešu valodā, kultūrā un citos jautājumos. Centra rīkotajos pasākumos piedalās latviešu deju, folkloras un mūzikas grupas, lai stiprinātu piederību Latvijai un izprastu tās tradīcijas.
O.Berga apgalvoja, ka veiksmīgai saliedētībai nepieciešama vēlme vienam otru iepazīt un saprast.
Ukrainas centra jauniešiem un bērniem pārstāvji piedalījās arī zibakcijā, kas notika pie Brīvības pieminekļa Rīgā, lai paustu atbalstu Ukrainas tautai.
Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā ir nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2010.gadā. Vieni no centra mērķiem ir ukraiņu jauniešu un citas tautības jauniešu, kuri dzīvo Latvijā, konsolidācija. Jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana, stimulējot viņu attīstību un dalību sabiedriskajā dzīvē. Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā aktīvi piedalās pasaules ukraiņu diasporas dzīvē, kā arī sadarbojas ar valsts un sabiedrības struktūrām Latvijā.
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
26.februāra komisijas sēdē
Rītdienas komisijas sēdes temats ir mazākumtautību jaunieši un sabiedrības saliedētība. Komisija uz sēdi aicinājusi Ukrainas centra jauniešiem un bērniem Latvijā pārstāvi.
Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā ir nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2010.gadā. Vieni no centra mērķiem ir ukraiņu jauniešu un citas tautības jauniešu, kuri dzīvo Latvijā, konsolidācija. Jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana, stimulējot viņu attīstību un dalību sabiedriskajā dzīvē. Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā aktīvi piedalās pasaules ukraiņu diasporas dzīvē, kā arī sadarbojas ar valsts un sabiedrības struktūrām Latvijā.
Vairāk rakstu...