Saliedētības komisija rīko diskusiju par eiropeisko piederību kā Latvijas sabiedrību saliedējošu faktoru
Vai piederība Eiropas kultūrvēsturiskajai tradīcijai un nākotnes orientācija uz eiropeisko kopību var kalpot kā nozīmīgs etniskās saliedētības faktors Latvijā? Šis jautājums trešdien, 11.jūnijā, būs Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdes-diskusijas uzmanības centrā. Komisija diskusiju rīko sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
„Vai ir kādi kultūrvēsturiskie vai citi nosacījumi, lai eiropeiskā piederība vienotu Latvijas iedzīvotājus, un kādi pasākumi ir jāveic, lai sabiedrība izprastu un atbalstītu eiropeisku integrāciju kā pretstatu formāliem Eiropas finansētiem pasākumiem?” arī šie jautājumi būs diskusijas uzmanības lokā, norāda komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
„Tagad ir laiks, kad Eiropā jāmainās arī pašai Eiropai. Pirmkārt, tas ir jautājums, kā Eiropai attīrīties no patērētāju sabiedrības diktētā dzīvesveida. Eiropa pati runā par nepieciešamību revidēt jautājumu, kas ir eiropeiskās vērtības,” saka I.Latkovskis un uzsver, ka vienlaikus šajā kontekstā diskusijas dalībnieki runās par Eiropas Savienības, Latvijas valsts un sabiedrisko organizāciju sadarbības iespējām.
Diskusijā piedalīsies Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja vietas izpildītāja Marta Rībele, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, žurnālists Igors Vatoļins, Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova, biedrības „Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, kā arī Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāvji.
Komisijas sēde notiks trešdien, 11.jūnijā, plkst.12.00 Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī 28.
Saeimas Preses dienests
Šogad notiks vienpadsmit vasaras nometnes Latvijas un diasporas bērniem
Šodien, 4.jūnijā, komisijas deputāti sēdē izskatīja vairākus darba kārtības jautājumus, no kuriem galvenais bija Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) informācija par valsts budžeta finansētās programmas „Ārpusskolas pasākumu programma” ietvaros piešķirto līdzekļu izlietojumu diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometņu organizēšanai. Lai šo nometņu organizēšana būtu iespējama, lielas pūles pielika arī Sabiedrības saliedētības komisija.
Kā informēja SIF sekretariāta direktore Aija Bauere, šogad šim projektu konkursam kopā bija pieteikti 23 projekti, no kuriem tika atbalstīti vienpadsmit par kopējo summu 133 038 EUR. Bērnu nometnes tiks organizētas Latvijas reģionos, piesaistot arī pašvaldību un NVO atbalstu. Kopā Latvijā varētu ierasties līdz 250 ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu bērniem, tai skaitā arī no NVS valstīm.
Komisija diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnes bija izvirzījusi kā vienu no sabiedrības saliedētības pasākumu finansēšanas prioritātēm sastādot 2014.gada budžeta projektu. Šo nometņu norise jau divus gadus ir pierādījusi savu kvalitāti un nepieciešamību.
Sēdē piedalījās SIF, Kultūras ministrijas un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības pārstāvji.
Saliedētības komisija izbraukuma sēdē tikās ar Grebenščikova vecticībnieku draudzi
Lai iepazītos ar Latvijas vecticībnieku tradīcijām kā nozīmīgu mūsu valsts kultūrvēstures daļu, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 28.maijā, izbraukuma sēdē Grebenščikova draudzes dievnama kompleksā tikās ar Grebenščikova vecticībnieku draudzes pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunāta arī vecticībnieku tradīciju saglabāšana un Latvijas vecticībnieku draudžu sadarbība.
„Starpkaru Latvijas laika vecticībnieku attiecības ar Latvijas valsti ir ļoti labs patriotisma, tolerances un integrācijas paraugs. To mums vajag atkārtot atbilstīgi modernās pasaules prasībām. Ar Grebeņščikova vecticībnieku draudzes dievnama apmeklējumu gribu pievērst deputātu, Kultūras ministrijas, mediju un visas sabiedrības uzmanību vecticībnieku nozīmei gan kā Latvijas kultūrvēsturiskajai tradīcijai, gan sabiedrības saliedētības jomā,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Uz komisijas priekšsēdētāja jautājumu par to, ko Latvijas vecticībnieki sagaida no valsts, kā būtiskākā prioritāte tika minēts atbalsts lūgšanu nama ikonu restaurēšanai un saglabāšanai. Patlaban finansējums šim mērķim tiek vākts ziedojumos no draudzes locekļiem, taču tas ir nepietiekams, informēja vecticībnieku draudzes padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko. Vienlaikus viņš akcentēja, ka vecticībniekiem ir svarīgi nodrošināt drošību savos lūgšanu namos, it īpaši Latgalē, kur bieži notiek zādzības, tostarp ikonu zādzības.
Sarunas noslēgumā I.Latkovskis pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetā tiks ņemtas vērā arī vecticībnieku intereses un viņi tiks uzskatīti par Latvijas kultūras mantojuma neatņemamu sastāvdaļu, un aicināja vecticībniekus būt patriotiskiem pret Latvijas valsti un radoši mijiedarboties ar latvisko kultūrvidi. Vienlaikus komisijas priekšsēdētājs aicināja arī Latvijas medijus vairāk uzmanības pievērst Latvijas vecticībnieku dzīvesveidam un tradīcijām kā mūsu valsts kultūrvēsturiskajam mantojumam.
Tikšanās laikā komisijas deputātiem bija iespēja apskatīt Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes lūgšanu namu, kurš ir lielākais vecticībnieku dievnams pasaulē. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Saeimas Preses dienests
Foto: Jānis Cauņa, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija
Komisija trešdien izbraukuma sēdē tiksies ar Grebenščikova vecticībnieku draudzi
Lai iepazītos ar Latvijas vecticībnieku tradīcijām kā nozīmīgu mūsu valsts kultūrvēstures daļu, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 28.maijā, izbraukuma sēdē tiksies ar Grebenščikova vecticībnieku draudzi.
„Vecticībnieki ir unikāla Latvijas kultūrvēsturiskā tradīcija. Diemžēl par to gaužām maz zina gan latvieši, gan arī Latvijas krievi,” pirms gaidāmās sēdes uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, vienlaikus akcentējot, ka valsts vērība un atbalsts vecticībnieku tradīcijām Latviju var bagātināt gan garīgi, gan arī materiāli.
Komisijas izbraukuma sēde trešdien, 28.maijā, sāksies plkst.12.00 Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes telpās Mazā Krasta ielā 73.
Saeimas Preses dienests
Par pilsonības iegūšanu un zaudēšanu komisiju iepazīstina Sanda Kundrāte
Šodien, 21.maijā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja Sanda Kundrāte informēja komisijas deputātus par aktualitātēm pilsonības iegūšanā un zaudēšanā.
Kopš 2013.gada oktobra, kad spēkā stājās Pilsonības likuma grozījumi, kas tostarp paredz dubultpilsonības ieviešanu, līdz 2014.gada aprīlim PMLP saņemti 4145 Latvijas pilsonības reģistrācijas iesniegumi. Iesniegumi saņemti no trimdiniekiem, par ārvalstīs dzimušiem bērniem, latviešiem un cilvēkiem, kas vēlas atjaunot Latvijas pilsonību.
Uz doto brīdi pieņemti lēmumi par 2449 iesniegumiem, kuri iesniegti par pilsonības pieprasījumu ārvalstīs dzimušiem bērniem, 626 par trimdiniekiem, 94 par latviešiem un 47 iesniegumi par iespēju atjaunot pilsonību. S.Kundrāte sacīja, ka apuvenais laiks, ar ko jārēķinās ārvalstu pilsonības pretendentiem no pilsonības reģistrācijas iesnieguma līdz pilsonības iegūšanai ir aptuveni 4 mēneši, tādēļ vairāk kā 700 cilvēki vēl gaida lēmuma atbildes.
Latvijas pilsonības zaudēšanas iemesls var būt pilsonības atņemšana vai atteikšanās. 2012. gada statistika liecina, ka no pilsonības atteikušās 287 personas un 56 personām pilsonība atņemta. 2013.gadā no pilsonības atteikušās 220 personasi un tā atņemta 56 personām.
Vairāk rakstu...