Šodien,19.februārī, komisjas deputāti diskutēja par latviešu valodas lomu sabiedrības saliedētībā.
Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva deputātus iepazīsināja ar LVA pasūtīto pētījumu "Valsts valodas prasmes pārbaude Latvijā:rezultāti un to analīze 2009.-2012.gadam" (http://valoda.lv/downloadDoc_902/mid_522.) Pētījumā veiktā statistisko datu analīze atspoguļo valsts valodas prasmi tajās Latvijas iedzīvotāju grupās, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda un kuru pārstāvji kārtojuši valsts valodas prasmes pārbaudi.
Pētījuma rezultātā valodas prasmes pārbaudes process rāda, ka personas, kurām saskaņā ar normatīvo regulējumu jāapliecina sava valsts valodas prasme, pret valsts izvirzītajām prasībām izturas apzinīgi: vairāk nekā 50 % no valsts valodas prasmes pārbaudes pretendentiem apguvuši valsts valodu vai pilnveidojuši to latviešu valodas kursos. Taču arī turpmāk pastiprināta uzmanība būtu pievēršama valsts valodas lietojuma palielināšanai un valsts valodas statusa stiprināšanai.Pētījumā redzamā pārbaudes kārtotāju daudzveidība jau tagad aktualizē valsts valodas prasmes pārbaudes diferenciācijas nepieciešamību atbilstoši mērķim: vispārēja valodas prasmes pārbaude, piemēram, viena – pieaugušajiem; cita – bērniem. Tāpat uzmanība jāveltī latviešu valodas kursu kvalitātei, jo īpaši, ja valodas apguvējiem tie tiek piedāvāti bez maksas. Pētījums pierāda, ka nepieciešama latviešu valodas kā svešvalodas apguvēju vispārēja valodas korpusa izveide un valodas apguves sniegumu (rakstīšanas un runāšanas) kvalitatīva analīze, lai veidotu pamatotus mācību metodiskos materiālus un izstrādātu kvalitatīvus latviešu valodas prasmes visu līmeņu un pakāpju aprakstus.
Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktora vietniece Dace Dalbiņa informēja, ka LVA veic arī atbalsta pasākumus disaporai. Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 22 valstīs aptuveni 100 neformālās izglītības mācību iestādēs, kas tiek sauktas par nedēļas nogales skolām.Diasporas nedēļas nogales skaits nemitīgi mainās, it īpaši Eiropā – skolas gan uzsāk, gan pārtrauc savu darbību. Iemesli skolu darbības pārtraukšanai ir dažādi, visizplatītākais – skolotāju atalgojuma trūkums. Šo problēmu labi palīdz risināt skolu tiešais līdzfinansējums, kas pirmoreiz bija pieejams 2013. gadā, kad LVA konkursa kārtībā izraudzījās 36 nedēļas nogales skolas, kas saņēma finansiālo atbalstu telpu īres, apdrošināšanas, mācību līdzekļu un materiālu izmaksu segšanai (kopā EUR 73 989 apmērā). Šāds finansiālais atbalsts skolām ļauj ietaupīt līdzekļus no vecāku maksājumiem, lai novirzītu tos skolotāju transporta izmaksu segšanai un atalgojumam.
LVA budžets diasporas atbalstam 2014. gadā ir EUR 195 645, savukārt 2013. gadā – EUR 212 330 un 2012. gadā – EUR 34 193.
LVA nodrošina nedēļas nogales skolas ar mācību un metodiskajiem līdzekļiem, skolām regulāri tiek sūtīti arī LVA izdotie mācību un metodiskie līdzekļi, reizi gadā skolas saņem no citām izdevniecībām iepirktus izdevumus, sniedz metodiskās konsultācijas, organizē profesionālās pilnveides kursus diasporas nedēļas nogales skolu pedagogiem gan Latvijā, gan mītnes zemēs, profesionālās pilnveides kursus Latvijas skolu skolotājiem, kas strādā ar reemigrējušajiem bērniem un latviešu valodas apguves nometnes diasporas latviešu bērniem uc.
LVA realizē arī Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektus. Piemēram projekta "Atbalsts trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā” mērķis ir izstrādāt un organizēt trešo valstu pilsoņiem kvalitatīvas adaptācijas programmas un pasākumus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu piekļuvi pakalpojumiem un rosinātu līdzdalībai sabiedrības dzīvē, kā arī lai sekmētu uzņemošās sabiedrības pozitīvo attieksmi pret citādo.
Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis informēja, ka VVC dibināts 1992.gadā, lai nodrošinātu Valodu likuma izpildi. VVC ir Tieslietu ministrijai pakļauta institūcija, kas īstenojot valsts politiku, kā arī uzraugot un kontrolējot normatīvo aktu ievērošanu valsts valodas jautājumos, nodrošina latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
