Ilmārs Latkovskis apmeklē Latvijas un diasporas bērnu vasaras nometni
Vakar, 19.augustā, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis apmeklēja Latvijas un diasporas bērnu vasaras nometni „Tilti”, kas norisinās nedēļas garumā Kuldīgas novada Padures pagastā.
Projekta „Tilti” vadītāja Vita Karule izrādīja nometni un iepazīstināja ar tās norisi. Kopā nometnē piedalās divpadsmit diasporas un divpadsmit latviešu jaunieši vecumā no 14-18 gadiem. Diasporas jaunieši uz nometni ieradušies no Lielbritānijas, Īrijas, Itālijas un Polijas. Visi nometnes dalībnieki dzimuši Latvijā.
Nometne ir bezmaksas. Papildus ārpus Latvijas dzīvojošajiem jauniešiem tiek segti ceļa izdevumi nokļūšanai uz nometni. V.Karule atzina, ka tā ir lieliska iespēja diasporas jauniešiem apmeklēt dzimteni, iepazīt Latvijas dabu un iegūt jaunus draugus. Ne mazāk svarīgs ir valodas faktors. Vairāki diasporas jaunieši dzīvo ārpus Latvijas jau teju vai desmit gadus, tāpēc viņiem sāk zust latviešu valodas prasme. Nometne ir lieliska iespēja atsvaidzināt valodas zināšanas. Ja kāds vārds tiek aizmirsts vai nesaprasts, jaunieši veiksmīgi spēj rast kopīgu saziņu angļu valodā.
V.Karule norādīja, ka nometnes dalībnieku vecāki ir pateicīgi Latvijas valstij par izrādītajām rūpēm pret diasporas bērniem, jo tas stiprina viņu piederību savai Tēvzemei.
Nometnes dienaskārtībā ir daudz fizisko aktivitāšu, piemēram, sporta spēles, laivošanas nodarbības, peldēšana, orientēšanās, ekskursijas uz Ventspili, Liepāju un Kuldīgu. Vakari nereti tiek pavadīti pie ugunskura vai organizējot kādus pasākumus pie nometnes tuvumā esošā ezera. Rīts nometnē iesākās ar kopīgu ēdienreizi, pārdomu brīdi un karoga pacelšanu dziedot latviešu dziesmas. Dienas vidū dzirdams daudz smieklu, spēlējot spēles un apgūstot jaunas mācības.
Kopumā šogad notiek vienpadsmit vasaras nometnes Latvijas un diasporas bērniem.
Nometņu sarakstu var aplūkot šeit: http://www.sif.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=9308%3AVasaras-nometnes-Latvijas-un-diasporas-berniem-2014-gada&catid=14%3AJaunumi&Itemid=22786&lang=lv
Foto: Jānis Cauņa, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija
Komisijas priekšsēdētājs piedalās diasporas jautājumu konferencēs
Saeimas Sabiedrības Saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis piedalījies diasporas jautājumu konferencēs.
11. un 12.jūlijā Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, notika gadskārtējā konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”, kuras norisēs piedalījās 156 dalībnieki no Latvijas, 12 Eiropas valstīm, Krievijas, Gruzijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Venecuēlas, lai apspriestu aktualitātes, meklētu risinājumus diasporas jautājumiem sabiedrības integrācijas kontekstā un izvirzītu prioritātes nākamajam periodam.
Diasporas konferences darba grupā tika pārrunāts jautājums par diasporas labāku pārstāvniecību valsts institūcijās, turklāt vairums atbalstīja ideju par diasporas apakškomisijas izveidi Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā.Konferences mērķis kopumā ir nostiprināt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai un saišu stiprināšanai ar Latviju.
23.jūlijā Cēsīs norisinājās konference „Cēsis Pasaulē”, kas tiek rīkota Vispasaules cēsnieku dienu laikā ar mērķi uzrunāt cēsniekus ārzemēs un vadošos Latvijas speciālistus jautājumos par to, kā veicināt emigrācijā devušos novadnieku atgriešanos mājās. Komisijas priekšsēdētājs I.Latkovskis, piedaloties konferencē, mudināja diasporas organizācijas pārstāvjus vērsties Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā ar konkrētām likumdošanas iniciatīvām, lai plnveidotu diasporas saikni ar Latviju.
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija regulāri organizē sēdes, kas veltītas diasporas jautājumiem.
Foto: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Nepilsoņu attieksme pret naturalizāciju nav būtiski mainījusies, secina deputāti
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs, skaidrojot PMLP veiktā pētījuma rezultātus, norādīja, ka pēdējos sešus gadus Latvijā vērojams nemainīgi zems naturalizācijas iesniegumu skaits, tāpēc pārvaldei bija svarīgi gūt priekšstatu par iemesliem zemajam naturalizācijas tempam un motivācijai iegūt Latvijas pilsonību. Tāpat pētījumā tika noskaidrots, kāds ir Latvijas nepilsoņu latviešu valodas zināšanu līmenis, kāda ir latviešu valodas lietošanas vide, un kā tas ietekmē viņu vēlmi kļūt par Latvijas pilsoņiem. Veiktais pētījums bija trešā šāda veida iestādes veiktā nepilsoņu aptauja pēdējos gados.
I.Gorbunovs klāstīja, ka iegūtie dati liecinot, ka kopš pēdējā PMLP veiktā pētījuma 2012.gadā nepilsoņu attieksme pret naturalizāciju valstī nav īpaši mainījusies. Joprojām galvenais iemesls, kāpēc nepilsoņi neuzsāk naturalizācijas procesu, ir bažas par to, ka viņi nevarēs nokārtot naturalizācijas pārbaudījumus, kam par iemeslu ir nepietiekamās latviešu valodas zināšanas. PMLP pārstāvis secina, ka valodas zināšanu līmenis nepilsoņiem nav būtiski mainījies. Pēdējā laikā pieaudzis to nepilsoņu skaits, kuri nesaredz jēgu no Latvijas pilsonības iegūšanas un kurus apmierina esošais statuss.
Pēdējā laikā arī strauji pieaug ārvalstnieku skaits, kas nodzīvojuši Latvijā noteikto termiņu, piesakās naturalizācijai. Šobrīd tādu ir katrs desmitais no naturalizācijas kārtībā ieguvušajiem pilsonību, bet nākotnē, sarūkot nepilsoņu skaitam, viņu kļūs arvien vairāk.
Sēdes vadītājs Ilmārs Latkovskis, rezumējot sēdē dzirdēto, aicināja vairāk uzmanības nākotnē deputātiem veltīt ārvalstnieku integrēšanas jautājumam, jo viņu skaits valstī strauji palielinās. Tāpat svarīgi būtu uzraudzīt un koordinēt valodas kursu norisi no integrācijas pārraudzības viedokļa, lai no kursiem būtu atdeve.
Pētījuma dati tika iegūti, anketējot 1597 Latvijas nepilsoņus vecumā no 15 līdz 87 gadiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās.
Ap pētījumu var iepazīties šeit:
Latvijas nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu
Rīt, 18.jūnija komisijas sēdē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas nodaļas vadītājs Igors Gorbunovs prezentēs 2014.gada pētījumu "Latvijas nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu".
Pētījums attēlos Latvijas nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā un faktorus, kas kavē nepilsoņu izvēli kļūt par Latvijas pilsoņiem.
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Eiropeiskā piederība kā Latvijas sabiedrību saliedējošs faktors
Šodienas komisijas sēdes – diskusijas temats bija: Vai eiropeiskā piederība var būt nozīmīgs Latvijas sabiedrību saliedējošs faktors? Sēdes praktiskais mērķis - uzklausīt dažādu jomu sabiedriski aktīvu cilvēku viedokļus šajā jautājumā, lai pēc tam, iespējams, komisija rekomendētu deputātiem un valsts institūcijām domāt par turpmākiem praktiskiem soļiem.
Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs sacīja, ka eiropeiskā piederība var saliedēt Latvijas sabiedrību, turklāt svarīgi būtu apzināties, ka Eiropas Savienība (ES) nav tikai ekonomika vai brīvais tirgus, bet tā ir arī kultūra un zinātne. Tam piekrita Latvijas Krievu Kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova, papildinot, ka sabiedrībai ir jāpievēršas kultūras un garīgās izaugsmes faktoram, jo no tā izriet visas pārējās vērtības.
Eiropeiski orientēto krievu kopienas pārstāvis, žurnālists Igors Vatoļins sacīja, ka tieši eiropeiskā domāšana ir ļoti būtiska un saliedējoša. Cilvēkam ir jāspēj domāt individuāli, kritiski, atbildīgi un vienlaikus plurālistiski. Tas ir veids kā domā Rietumu kultūrā.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš piekrita diskusijas dalībniekiem, ka eiropeiskā piederība spētu mazināt plaisu starp etniskajām grupām Latvijā, taču tas nenotiks pats no sevis. Lai to panāktu nepieciešams ieguldīt lielu darbu. 2013.gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 9% Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi ES.
Rezumējot sēdes noslēgumā komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis teica: „Sabiedrības saliedētības komisija savā darbībā meklē faktorus, kas vienotu sabiedrību un saliedētu Latvijas sabiedrību. Mums ir svarīgi rast dialogu sabiedrību visšķeļošākajos jautājumos. Eiropeiskā piederība var veidot kopīgu piederības sajūtu Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, taču, lai to panāktu, ir smagi jāstrādā.”
Diskusijā, kas notika Eiropas Savienības mājā, piedalījās Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, Eiropas Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā pārstāvji, sabiedrisko un reliģisko organizāciju un Kultūras ministrijas pārstāvji.
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Vairāk rakstu...