Jaunieši sekmīgi īsteno Kultūras kanona ideju
7. februārī Latvijas Kultūras akadēmijas „Zirgu pastā” norisinājās konkursa vidusskolēniem „Jaunais Kultūras kanons” fināls. Konkursa žūrija darbojās arī saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Pirms fināla notika Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Rīgas konkursi, kuros piedalījās 65 skolu komandas. Fināla konkursa galvenais uzdevums bija prezentēt trīs kultūras (1991 – 2013) vērtības, ar kurām iepazīstināt ārzemniekus. Konkursā par uzvarētājiem ar dalītu pirmo vietu kļuva Ogres Valsts ģimnāzijas un Tukuma Raiņa ģimnāzijas komandas.
Ilmārs Latkovskis norādīja uz trīs sabiedrības saliedētības aspektiem, kas vērojami šajā konkursā:
„Viens saliedētības aspekts ir paaudžu vienotība. Jauniešu panākumi bez šaubām ir viņu vecāku un skolotāju darba rezultāts. Bet tik un tā jaunieši paši ir šī burvju loka galvenais dzinējspēks, kas aizrauj līdzi vecākus, skolotājus, savus vienaudžus.
Otrs aspekts ir etniskā saliedētība. Jau otro gadu konkursā atzīstami startēja Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija. Viņu sniegums ir teicams paraugs tam, kādai jābūt mazākumtautību skolai, kuras audzēkņi Latvijas, sava novada un latvisko kultūru izjūt, pārzina un māk pasniegt kā savu kultūru. Nevienam nenāk ne prātā, ka viņiem vajadzētu dot kādas atlaides vai priekšrocības. Latviešu skolu vidū viņi ir līdzīgi starp līdzīgajiem. Tādai vajadzētu būt ikvienai Latvijas mazākumtautību skolai. Priekšnoteikums tam ir patiesa vēlme integrēties, kurai kvalitatīva izglītības sistēma dotu iespējas īstenoties dzīvē. Turpmāk būtu jāveicina mazākumtautību skolu līdzdalība Kultūras kanona projektos.
Trešais aspekts ir reģionālā saliedētība. Konkursa finālā nebija vērojams atšķirības starp Rīgu un provinci, ko negatīvā nozīmē bieži vien izjūtam citās dzīves jomās. Te drīzāk vērojama gandrīz vai pretējā tendence. Iepriekšējā gadā pirmās trīs vietas paņēma Nautrēni, Auce un Madona. Šogad dalītu pirmo vietu izcīnīja Ogres Valsts ģimnāzija un Tukuma Raiņa ģimnāzija. To, ka attālums no Rīgas nav nekāds provinciālisms, nodemonstrēja arī Alūksnes, Liepājas un Rugāju skolas. Vairākas Rīgas tā dēvētās prestižās skolas piedalījās reģionālajā konkursā, taču līdz finālam netika.”
Kultūras akadēmija šo konkursu ir organizējusi ar nelieliem resursiem un uzslavējamu entuziasmu (jo īpaši profesores Andas Laķes personā). Kultūrpolitikas veidotājiem ir doti divi signāli. Pirmais, Kultūras kanona atslēgas vārds ir – jaunieši. Otrais – aizsāktajam projektam ir milzīgs potenciāls, ko nepieciešams attīstīt.
Mūsu kultūras politikas uzdevums ir gādāt, lai Kultūras kanona konkurss kļūst par prestižu notikumu gan pašu jauniešu, gan visas sabiedrības skatījumā. Sākums ir cerīgs. Nevajadzētu skopoties ar intelektuālajiem un materiālajiem resursiem tā attīstībai.
Latvijas Kultūras kanona projekts tika realizēts ar Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas iniciatīvu 2012. gadā.
Ilmārs Latkovskis kopā ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas komandu – Amandu, Lindu un Robertu.
PMLP pārstāvis I.Gorbunovs ziņo par naturalizācijas procesa gaitu
Šodien, 5.februārī, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs komisijā ziņoja par naturalizācijas gaitu 2013.gadā.
Uz 2014.gada 1.janvāri Latvijā dzīvo 13% nepilsoņu un pēdējā laikā vērojama pilsonībā uzņemto cilvēku skaita samazināšanās. Par būtiskākajiem iemesliem kāpēc notiek šādas izmaiņas interneta portālā apollo.lv stāsta Rīgs Satradiņa universitātes pasniedzējs Deniss Hanovs un apgalvo, ka pilsonība netiek uzskatīta par prestižu statusu, vērojama politiskās līdzdalības mazināšanās un vērojama neiekļaujoša retorika mediju un politiķu vidū (http://www.apollo.lv/zinas/latvijas-pilsoniba-vairs-nav-prestiza-uzskata-rsu-pasniedzejs/635583). I.Gorbunovs bija vienādās domās ar D.Hanovu.
Foto: Sabiedrības saliedētības komisija, Jānis Cauņa
Turpinot I.Gorbunovs atzīmēja, ka pēc PMLP veiktās anketēšanas 24% nepilsoņu uzskata, ka nevarētu nokārtot naturalizācijas eksāmenu. Taču eksāmenam ir iespējams laikus sagatavoties un pareiza sagatavošanās mazina iespēju eksāmenu nenokārtot. Lai lauztu stereotipus par eksāmena sarežģītību PMLP rīko informācijas dienas, kuru laikā ir iespējams iepazīties ar eksāmenu gaitu un naturalizācijas procesu kopumā.
Šobrīd ir mainīti naturalizācijas eksāmena kultūras sadaļas jautājumi, iekļaujot tādas latviešu kultūras personības kā I.Ziedoni, O.Vācieti un I.Kalniņu.I.Gorbunovs uzskata, ka eksāmena jautājumu izmaiņas nepadara eksāmenu grūtāk nokārtojamu.
Visbeizot I.Gorbunovs ziņoja, ka šī gada 21.februārī Pilsonības likumā noteiktā pirmā svinīgā solījuma par uzticību Latvijas Republikai ceremonija notiks Saeimā. Ceremoniju organizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadarbībā ar Saeimas Sabiedrības saliedētības komisiju.
2013.gada naturalizācijas gaitas statistika pielikumā.
21.februārī Saeimā notiks pirmā svinīgā solījuma par uzticību Latvijas Republikai ceremonija
29.janvāra sēdē komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis informēja, ka šī gada 21.februārī Pilsonības likuma noteiktā pirmā svinīgā solījuma par uzticību Latvijas Republikai ceremonija notiks Saeimā. Ceremoniju organizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadarbībā ar Saeimas Sabiedrības saliedētības komisiju.
Svinīgā ceremonija ir Sabiedrības saliedētības komisijas naturalizācijas darba grupas ideja, līdz ar to darba grupa var lepoties ar priekšlikumu realizēšanu dzīvē.
Foto: Saeimas Kanceleja
Piešķirts finansējums diasporas un Latvijas bērnu nometnēm
Šodien, 22.janvārī, komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis apstiprināja, ka ir atbalstīts komisijas priekšlikums par diasporas un Latviešu bērnu vasaras nometnēm. Finanšu ministrija no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķir Sabiedrības integrācijas fondam 156 516 euro Ārpusskolas pasākumu programmai- diasporas un Latvijas bērnu nometņu organizēšanai Latvijā 2014.gadā.
Diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnes tika izvirzīta kā viena no sabiedrības saliedētības pasākumu finansēšanas prioritātēm sastādot 2014.gada budžeta projektu.Šo nometņu norise jau divus gadus ir pierādījusi savu kvalitāti un nepieciešamību.
Vairāk rakstu...