Notikumi
Komisijai atsākot darbu rudens sesijā, viens no pirmajiem darbiem būs trešo valstu pilsoņu integrācijas jautājuma aktualizācija.
Pēc pētījuma “Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā” (SIF; autores E. Kļave, I. Šūpule, B. Zepa) prezentācijas komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis norādīja, ka tas bijis kārtējais atgādinājums, ka šobrīd valstij nav mērķtiecīgas un ilgtspējīgas trešo valstu pilsoņu integrācijas politikas:
“To nevajadzētu jaukt ar pēdējā laika trokšņaino jautājumu par bēgļu kvotām. Bez viņiem Latvijā ir gana daudz imigrantu ar uzturēšanās atļaujām. Jau līdz šim mums nav bijušas pārāk lielas sekmes viņu integrācijā Latvijas valsts dzīvē, nemaz jau nerunājot par latvisko vidi. Imigrantiem ir vieglāk orientēties uz krievvalodīgo vidi. Līdz ar pārrāvumu Eiropas finansējuma plūsmā arī trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumi ir pilnībā pārtraukti.”
I. Latkovskis norādīja, ka izstrādājot integrācijas politiku valdībai jāņem vērā divi aspekti: pirmkārt, jābūt valsts finansējumam, kas ļauj īstenot integrācijas politikas minimumu neatkarīgi no Eiropas finansējuma un NVO aktivitātēm; otrkārt, arī Eiropas finansējums, kas ir liela nauda, būtu izmantojams efektīvāk.
Paredzams, ka Saeimas rudens sesijā komisija varēs ieraudzīt valdības izstrādāto jauno imigrācijas politikas koncepciju, kas sen solīta, taču ilgi kavējas.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ar 20. jūniju noslēdza pavasara sesiju un regulārās sēdes atsāks rudens sesijā no 2. septembra.
Atbildīgo valsts un pašvaldību iestāžu ierēdņiem ir jāpārtrauc apliecināt savu bezspēcību saistībā ar ieilgušo postažu bijušajos Latvijas robežkontroles punktos Ainažos un Grenctālē. Komisija šodien nolēma ar vēstuli vērsties pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas, aicinot beidzot šo jautājumu atrisināt,” uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Komisija 17.jūnija sēdē aktualizēja jautājumu par to, ka valdībai un sabiedrībai kopumā neatlaidīgi un mērķtiecīgi jāseko, lai ieilgusī postaža uz valsts robežas tiktu pārveidota par spožu valsts vizītkarti.
Komisijas priekšsēdētājs jau iepriekš uzsvēris, ka ikvienu Latvijas patriotu pārņem kauna sajūta, šķērsojot valsts robežu Ainažos un Grenctālē. „Igauņi un lietuvieši savus bijušos robežkontroles punktus ir sakārtojuši, bet mēs demonstrējam nespēju savest kārtībā savas valsts durvju priekšu. Un tas nav tikvien kā izrādīšanās jautājums. Uz robežas veidojas attieksme pret visu valsti, tātad runa ir par nacionālo identitāti un arī nacionālo pašcieņu. Turklāt tuvojas Latvijas simtgade, un tas ir lielisks papildu stimuls.”
Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvji sēdē informēja deputātus par pašreizējo situāciju saistībā ar bijušajiem Latvijas robežkontroles punktiem. Ainažos tas ir pārdots izsolē privātpersonai, kura objektu nav sakārtojusi un kura neņem vērā attiecīgās pašvaldības aicinājumus to tomēr paveikt. Šajā bijušajā robežkontroles punktā esošais automašīnu stāvlaukums aizvien ir valsts īpašums un to plānots virzīt atsavināšanai.
Savukārt attiecībā uz bijušo robežkontroles punktu Grenctālē ir noslēgusies nomas tiesību izsole un tuvākajās dienās ar tās uzvarētāju plānots parakstīt vienošanos. Nomas tiesību izsoles uzvarētājs objektā plāno attīstīt daudzfunkcionālu kompleksu, tostarp autoservisu, viesnīcu un kafejnīcu, informēja IeM pārstāvji.
Komisijas deputāti pauda viedokli, ka bijušajos robežkontroles punktos ir jāizveido tranzīta infrastruktūra, kuru varētu izmantot tālbraucēji. Tāpat deputāti norādīja, ka atbildīgajām iestādēm ir jāseko līdzi tam, vai bijušo robežkontroles punktu nomnieki veic prasībām atbilstošu uzņēmējdarbību, kas nekaitē valsts tēlam.
Sēdē komisijas deputāti aktualizēja nepieciešamību sakārtot arī citas Latvijas robežpārejas.
Skat. fotogrāfijas no bijušajiem robežkontroles punktiem Ainažos un Grenctālē.
„Ikvienu Latvijas patriotu pārņem kauna sajūta, šķērsojot valsts robežu Ainažos un Grenctālē. Tur mēs ieraugām atbaidošu savas valsts vizītkarti. Igauņi un lietuvieši savus bijušos robežkontroles punktus ir sakārtojuši, bet mēs demonstrējam nespēju savest kārtībā savas valsts durvju priekšu. Un tas nav tikvien kā izrādīšanās jautājums. Te, uz robežas, veidojas attieksme pret visu valsti un tautu - sak, nu ko tad no viņiem var gribēt, ja jau robeža šāda,” uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Komisija trešdien, 17.jūnijā, aktualizēs jautājumu par to, ka valdībai un sabiedrībai kopumā neatlaidīgi un mērķtiecīgi jāseko, lai ieilgusī postaža uz valsts robežas tiktu pārveidota par spožu valsts vizītkarti.
„Tomēr jābūt piesardzīgiem pret solījumiem, ka tūlīt, tūlīt privātie vai igauņi beidzot tur visu sakārtos. Bez patriotisma un valstiskas atbildības tur nekas labs nesanāks. Latvijas valsts vizītkarte jāpadara par valsts nozīmes atbildību. Turklāt tuvojas Latvijas simtgade, un tas ir lielisks papildu stimuls,” situāciju raksturo I.Latkovskis un atzīmē, ka robežpunktu sakārtošana nav saistāma tikai ar izdevumiem valsts vizītkartei. Šī ir iespēja gan biznesam un radošumam, gan arī reģionālajai attīstībai, saka I.Latkovskis.
I.Latkovskis pirms gaidāmās sēdes uzsver, ka komisija vēlas aktualizēt Latvijas bijušo robežkontroles punktu sakārtošanas jautājumu. „Kāpēc ar to nodarbojas Sabiedrības saliedētības komisija? Pirmkārt, šis ir nacionālās identitātes, nacionālās pašcieņas un lepnuma jautājums. Otrkārt, izskatās, ka šobrīd valstiskā līmenī nav daudz tādu, kam tas rūpētu,” saka komisijas priekšsēdētājs un aicina arī medijus šo jautājumu uzturēt dienas kārtībā.
Piedalīties komisijas sēdē aicināti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas un VAS „Valsts nekustamie īpašumi”.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde trešdien, 17.jūnijā, sāksies pulksten 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 221.telpā.
https://www.youtube.com/watch?v=XOhFYUXurLA&feature=youtu.be
Vairāk rakstu...
