Notikumi
Kā Latvijas mazākumtautību jaunieši redz savu vietu un nākotni Latvijā, kādas ir viņu politiskās lojalitātes, un kā viņi redz savas attiecības ar latviešiem un latvisko? Pētījuma “Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai” rezultātus 27. maija Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē atklās un skaidros pētījuma autori.
Pētījumam tika atlasīti 89 skolēni no 9 mazākumtautību skolām visā Latvijā, ļaujot pētījuma dalībniekiem arī pašiem kļūt par pētījuma veicējiem – koriģējot pētījumā apskatāmos jautājumus un izrunājot secinājumus.
Sēdes norises vieta: PMSSK sēžu zāle, Jēkaba ielā 16, 221. telpa.
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien, 20.maijā, deputāti diskutēja par tā dēvētās bēgļu kvotas iespējamo ieviešanu Eiropas Savienībā (ES) un centās rast atbildi uz jautājumu – vai Latvija ir gatava šādam scenārijam gadījumā, ja tas īstenosies.
„Aizvadītajās nedēļās publiskajā telpā ir saasinājies jautājums par imigrantiem un iespējamo bēgļu kvotas ieviešanu. Sabiedrības diskusijas ir saprotamas, jo šis jautājums nav viennozīmīgs. Proti, no vienas puses, Latvija aizvien nav tikusi galā ar padomju laikā mūsu valstī ieplūdušajiem imigrantiem un viņu integrāciju, taču, raugoties no otras puses, latvieši paši ir pieredzējuši bēgļu gaitas un labi zina, cik nozīmīgs bijis uzņemošo valstu atbalsts,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, akcentējot, ka tieši šī jautājuma saasināšanās un daudzo neskaidrību dēļ komisija uz sēdi bija aicinājusi Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani skaidrot pašreizējo situāciju.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 20.maija sēdē izskatīs jautājumu par Ārlietu ministrijas aktivitātēm diasporas jomā. Komisija vēlas gūt informāciju par ministrijas rīkotajiem pasākumiem diasporā, rīcības plāna „Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017. gadam” virzību, plānojamo finansējumu 2016.gadā diasporas atbalsta pasākumu nodrošināšanai.
Komisija arī plāno pārrunāt jautājumu par topošo imigrācijas koncepciju un patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām. Kā risinājums esošajam Ziemeļāfrikas bēgļu pieplūdumam ES tiek piedāvāta kvotu sistēmas ieviešana – katrai dalībvalstij, balstoties uz tās IKP, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni un aktuālāko izmitināto patvēruma meklētāju skaitu, tiktu noteikts konkrēts skaits nelegālo imigrantu, kas būtu jāuzņem. Bēgļu skaits Eiropā palielinās ļoti strauji un tāpēc arī Latvijai būs jāveic izmaiņas esošajā sistēmā ne tikai nodrošinot bēgļiem atbilstošus apstākļus, bet arī domājot par viņu integrāciju Latvijā.
Pēc šī brīža PMLP datiem lielākais skaits personu, kas saņēmušas bēgļu vai alternatīvo statusu, ir no Sīrijas, Irānas un Afganistānas. Kopš 1998.gada līdz 2014.gada beigām Latvija piešķīrusi 64 personām bēgļu statusu un 126 personām alternatīvo statusu. 2014.gadā PMLP saņēma 364 pieteikumus no patvēruma meklētājiem.
Foto: Jānis Cauņa, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija
Asociācijas mītne ir vienīgā, kas apvieno dažādu minoritāšu organizācijas, lai kopīgi izkoptu un popularizētu savu kultūru, bet, galvenokārt, integrētos latviskā vidē, stāstīja I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo Kultūras Biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans.
Foto: Jānis Cauņa, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija
13. maija izbraukuma sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti viesojās LNKBA mītnē, lai pārrunātu asociācijas darbību, budžetu un apskatītu telpas. Ar kultūras ministres Daces Melbārdes aktīvu iesaisti, pērn tika rasti līdzekļi jumta remontam, taču ēkas labiekārtošanai, kosmētiskajam remontam vēl nepieciešami papildus līdzekļi.
Vairāk rakstu...
