Notikumi
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus ar nākamā gada budžetu diasporas un integrācijas jomā iepazīstinās Kultūras un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvji. Sēdē piedalīsies arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības, kā arī Finanšu un Ārlietu ministrijas pārstāvji.
Plānots pārrunāt rekomendācijas valdībai un Iekšlietu ministrijas darba grupai patvēruma meklētāju integrācijas jautājumos.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde trešdien, 23. septembrī, sāksies pulksten 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118.telpā.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti 16. septembra sēdē tikās ar reliģisko organizāciju pārstāvjiem, lai uzklausītu viedokli un ieteikumus patvēruma meklētāju uzņemšanā.
Komisijas priekšsēdētāju I.Latkovski diskutēt par šo tēmu komisijas sēdē pamudināja reliģisko organizāciju pārstāvju sūtītās vēstules. “Līdzšinējās diskusijas ignorē reliģijas, ticības nozīmi cilvēku uzvedībā. Nevērība šajā jomā noved pie vislielākās destrukcijas, pie vardarbības. Turpretim iedziļināšanās, vērīgums šajos jautājumos ir atslēga uz cilvēku saticību, uz sekmīgu integrāciju.,” uzsvēra Latkovskis.
Arhibīskaps Jānis Vanags uzsvēra, ka pieredze šajā jautājumā ir gaužām maza, taču ar draudžu palīdzību patvēruma meklētājiem varētu piedāvāt socializāciju, iepazīstināšanu ar vietējo vidi un, iespējams, arī valodas mācīšanu. Anglikāņu baznīcas pārstāve Jāna Jēruma-Grīnberga norādīja uz informācijas trūkumu, kurš šobrīd traucē piedāvāt kādu konkrētu risinājumu, taču tāpat kā pārējo konfesiju pārstāvji pauda pārliecību, ka draudzes ir gatavas sniegt palīdzību.
Komisijas deputāti pateicās par gatavību iesaistīties, kā arī mudināja Iekšlietu ministrijas darba grupas pārstāvjus izveidot konkrētu sadarbību ar reliģiskajām organizācijām. “Kristieši ir motivēti iesaistīties neatkarīgi no projektiem un finansējuma. Valdībai jābūt atsaucīgai šīs iniciatīvas īstenošanā,” tā I. Latkovskis.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 16.septembra sēdē turpinās uzklausīt valdības pārstāvjus par gatavību uzņemt patvēruma meklētājus. “Šoreiz centrālais jautājums būs par kristiešiem. Pirmkārt, par valsts institūciju un kristiešu draudžu sadarbību. Otrkārt, vai patvēruma meklētāju uzņemšanā ir iespējams orientēties uz vajātajiem kristiešiem,” informē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
“Nav jānoskaņojas slīkt, bet glābšanas vestēm jābūt. Par Latvijas gatavību uzņemt patvēruma meklētājus mums jārunā neatkarīgi no tā, cik daudz esam par vai pret viņu uzņemšanu,” situāciju raksturo komisijas priekšsēdētājs.
Komisijas deputāti runās par to, kādas iespējas patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā sadarbībai ar kristiešu draudzēm redz valdība un, vai Iekšlietu ministrija sarunās ar Eiropas Komisiju redz iespēju uzņemt galvenokārt vajātos kristiešus. Tāpat komisijas sēdē tiks diskutēts, cik reāla patlaban ir iespēja identificēt katra patvēruma meklētāja migrācijas iemeslus, kā arī par izmaksām Latvijai saistībā ar šo cilvēku uzņemšanu un citiem jautājumiem.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde trešdien, 16.septembrī, sāksies pulksten 12.00 un notiks komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118.telpā.
Saeimas Preses dienests
Foto: Jānis Cauņa, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija
„Patvēruma meklētāju jautājumu var salīdzināt ar plūdiem. Ja vaicātu, vai esam par vai pret plūdiem, daudzi noteikti atbildētu - pret. Bet mums ir jābūt gatavam šiem plūdiem neatkarīgi no tā. Tāpat mēs labprāt iztiktu bez smagās par vai pret izvēles migrantu jautājumā. Bet redzot šobrīd nekontrolējamo migrācijas stihiju, mums ir jābūt gataviem, ka tā sasniegs Latviju. Mums jāzina, ko ar šiem cilvēkiem darīt un kā novērst riskus – mums jābūt sagatavotiem," uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Komisija trešdien, 9.septembrī, izbraukuma sēdē apmeklēja patvēruma meklētāju izmitināšanas centru „Mucenieki”, lai klātienē noskaidrotu, kā centrs strādā.
Lēmums, kas paredz, ka Latvijai būs jāuzņem 250 patvēruma meklētāji, patlaban nav spēkā, un par to vēl jābalso Eiropas Parlamentam, deputātus informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Mūsu valstij šie patvēruma meklētāji būs jāuzņem divu gadu laikā. Latvija pirmos no šiem 250 patvēruma meklētājiem uzņems šoziem, bet pārējos - pakāpeniski divu gadu laikā, lai šajā procesā varētu izmantot „Muceniekus”, kas vienlaikus nevarētu uzņemt tik lielu cilvēku skaitu, sacīja E.Siliņa.
Latvija varēs izvēlēties konkrētus patvēruma meklētājus, kurus uzņemt. Šajā procesā konkrētie patvēruma meklētāji nevarēs atteikties doties uz Latviju, savukārt mūsu valstij ir tiesības patvēruma meklētājam atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja tiek konstatēts iespējams apdraudējums drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, deputātiem teica IeM parlamentārā sekretāre.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze deputātus informēja, ka patlaban patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā izmitināti aptuveni 50 cilvēki, tostarp deviņi skolas vecuma bērni. Viens no viņiem mācās skolā, kurā mācības notiek latviešu valodā, savukārt pārējie apmeklē mazākumtautību – ukraiņu un krievu – skolas. E.Siliņa atzīmēja, ka tiesiskais regulējums Latvijā šobrīd neparedz, ka skolas vecuma patvēruma meklētājiem obligāti jāapmeklē latviešu skolas. Katrs gadījums tiek izskatīts individuāli – bērniem tiek dota iespēja mācīties skolā, kuras pamata mācību valoda ir viņiem saprotama, sacīja IeM parlamentārā sekretāre.
Deputāti interesējās, kādu informāciju saņem patvēruma meklētāji, ierodoties Latvijā. M.Roze sacīja, ka šie cilvēki tiek informēti par valsti, kurā atrodas, viņu pienākumiem, kā arī tālākajām procedūrām, taču šiem cilvēkiem finansējuma trūkuma dēļ netiek mācīta latviešu valoda, kā arī, piemēram, kultūra un vēsture. Tiesa, „Muceniekos” ir nodrošināta iespēja latviešu valodu mācīties tiešsaistē, taču tas nav obligāts patvēruma meklētāju pienākums, teica E.Siliņa.
Latvijā patvēruma meklētāji dienā saņem pārtikas naudu 2,15 eiro apmērā. Savukārt cilvēki, kuriem piešķirts bēgļa statuss, vienu gadu saņem pabalstu 256 eiro apmērā, bet alternatīvā statusa saņēmēji šādu pabalstu saņem deviņus mēnešus, informēja IeM parlamentārā sekretāre. Ar patvēruma meklētāja dokumentiem cilvēks nevar ceļot, kā arī pirmos deviņus mēnešus – strādāt, taču patvēruma meklētājiem ir tiesības brīvi pārvietoties Latvijas teritorijā, kā arī brīva izvēle – dzīvot „Muceniekos” vai arī atrast iespēju dzīvot, piemēram, ģimenēs, papildināja E.Siliņa.
Patlaban patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki” vienlaikus var izmitināt 100 cilvēkus, bet ārkārtas gadījumā – ne vairāk kā 200 cilvēkus. Ņemot vērā bēgļu krīzi, kas šobrīd skārusi Eiropu, „Muceniekus” nākamgad plānots paplašināt, deputātiem teica M.Roze.
Saeimas Preses dienests
Vairāk rakstu...
