Notikumi
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šī gada septembrī pastiprināti pievērsās jautājumam par Latvijas gatavību uzņemt patvēruma meklētājus. Komisija vairākkārtīgi tikās ar Iekšlietu ministrijas starpinstitucionālās darba grupas patvēruma meklētāju jautājumā un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Apkopojot šo sarunu rezultātus, kā arī papildinot tos ar Komisijas gūtajām atziņām kopš 12. Saeimas darbības sākuma, Komisija valdībai Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā un Iekšlietu ministrijas darba grupai patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumos norāda:
1. Patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu virsvadību un koordināciju noteikt kā Ministru prezidenta vai Ministru prezidentam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildību. Šai amatpersonai vai institūcijai jābūt tiesīgai sniegt vadošus norādījumus par šo jomu atbildīgajām ministrijām un prasīt to izpildi. Savā līdzšinējā darbībā Komisija vairākkārtīgi ir secinājusi (tas saskan arī ar Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošana” un Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā projekta “Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā” pētījuma secinājumiem), ka valdības veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas. Komisija uzskata, ka arī patvēruma meklētāju integrācijas darba koordināciju nevar sekmīgi veikt kādas vienas ministrijas pakļautībā esoša amatpersona vai institūcija, tāpēc Komisija iebilst pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Labklājības ministrijai (Nodarbinātības valsts aģentūrai).
2. Patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā īpašu uzmanību pievērst sadarbībai ar reliģiskajām kopienām, kuras izrādījušas motivāciju sniegt savu palīdzību. Bez kavēšanās sniegt informāciju reliģiskajām organizācijām par patvēruma meklētāju uzņemšanas gaitu, nosacījumiem un sadarbības iespējām.
3. Sarunās par patvēruma meklētāju uzņemšanu norādīt, ka Latvijā, ņemot vērā kultūrvēsturisko situāciju, iedzīvotāju sastāvu un starpkultūru saskarsmes pieredzi, salīdzinoši labvēlīgāki apstākļi ir vajāto kristiešu integrācijai sabiedrībā. Taču nav pieļaujama jebkāda diskriminācija attiecībā pret citām grupām.
Migrācijas un integrācijas jomā Latviju jau vistuvākajā laikā sagaida kritiski izaicinājumi. Tiem var būt gan pozitīvi, gan krasi negatīvi rezultāti. Tas atkarīgs no mūsu gatavības reaģēt uz šiem izaicinājumiem.
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Trešdien, 30.septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Saeimas Ārlietu komisijas deputāti iepazinās ar indikatīvo rīcības plānu patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā. Ārlietu komisijas sēdē aktualizēta nepieciešamība Latvijai iesaistīties migrācijas krīzes risināšanā Eiropas līmenī, uz ko aicinājusi Luksemburgas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš uzsver, ka Latvijai, tostarp parlamentam, ir jānāk klajā ar priekšlikumiem Eiropas migrācijas krīzes risināšanai. “Ar šo jautājumu patlaban strādā Luksemburgas prezidentūra. Lai nerastos situācija, ka Latvijas viedoklis nav ņemts vērā un mums ir jāpieņem citu Eiropas valstu izstrādātie migrācijas krīzes risinājumi, ko vairs nevaram ietekmēt.”
Pilsonības komisijas deputāti ir pārliecināti, ka migrācijas krīze un patvēruma meklētāju uzņemšana Latvijā atkal izgaismojusi integrācijas politikas hronisku kaiti – vienotas pārraudzības un vadības trūkumu - un tās koordinācija būtu jāveic Ministru prezidentam, uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Tāpat izpildvarai ir jāskaidro sabiedrībai izmaksas, kuras prasīs patvēruma meklētāju uzņemšana mūsu valstī un kuras patlaban izsaukušas sabiedrības sašutumu, akcentē I.Latkovskis.
Valdības pārstavju atbildes uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrētības saliedētības komisijas jautājumiem.
9. septembra izbraukuma sēde Muceniekos
Cik liela loma tieši "Muceniekiem" varētu būt patvēruma meklētāju uzņemšanā?
Iekšlietu ministrija, E.Siliņa. Kamēr tiks vērtēts vai bēgļa statusu piešķirt, Mucenieki ir vienīgā gatavā vietā, kur patvēruma meklētājus izmitināt. Šobrīd notiek sarunas ar pašvaldībām par izmitināšanas iespējām. Pagaidām plānots, ka patvēruma meklētāji Latvijā ieradīsies tādā intensitātē, kādā Mucenieki varēs tos uzņemt.
Kā pēc ierašanās "Muceniekos" patvēruma meklētāji tiek informēti par valsti, kultūru, vēsturi?
PMLP, M.Roze. Pirmajā brīdī netiek plaši informēti par kultūru un vēsturi, bet tiek izstāstīts, kur viņi atrodas, viņu tiesības un pienākumi šeit atrodoties, kādas būs tālākās darbības. Ir bijuši gadījumi, kad nevalstiskās organizācijas nāk talkā un rīko pasākumus, kuros tiek pastāstīts vairāk.
IeM, E. Siliņa. Šobrīd IeM darba grupa strādā, lai izveidotu sistēmu kā risināt šo jautājumu. Ir skaidrs, ka ar nevalstisko organizāciju palīdzību vien neiztiksim, tādēļ tiek iesaistītas arī citas ministrijas. Jāizveido koordinācijas centrs, kur varētu griezties sociālos, medicīnas, kultūras jautājumos. Šobrīd par to notiek diskusijas ar Labklājības ministriju.
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē deputāti saņēma apstiprinājumu gan no Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA), gan Izglītības ministrijas, ka finansējums tālmācības programmai diasporas vajadzībām tiks saņemts. PBLA pārstāve Anta Spunde gan vērsa uzmanību uz 2017. gada budžeta projektu, kurā diasporas jomā plānots ievērojams samazinājums. Arī Izglītības ministrijas pārstāve Vineta Ernstone apstiprināja šo informāciju, skaidrojot to ar jauno politikas iniciatīvu plānošanas perioda noslēgumu. Ernstone gan uzsvēra, ka tiekot strādāts pie tā, lai finansējums tiktu iekļauts pamatbudžetā. Komisijas priekšsēdētājs I.Latkovskis ieteica IZM sadarboties ar diasporas organizācijām, lai uzklausītu prioritātes, kā arī solīja arī turpmāk sekot līdzi šim jautājumam.
Deputāti diskutēja arī par patvēruma meklētājiem un to integrāciju saistītiem jautājumiem. Vineta Ernstone arī informēja, ka IZM sadarbojas ar Iekšlietu ministrijas darba grupu patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumos. Esot izstrādāti konkrēti priekšlikumi un plāns kā bēgļus integrēt skolās un mācīt valodu. Īpaši liela uzmanība pievērsta metodikas izstrādē, izveidojot adaptācijas programmu, kura vērsta uz intensīvu valodas apmācību, lai vēlāk varētu veiksmīgi apgūt arī citus priekšmetus. “Galvenais atslēgas vārds būs labi sagatavots pedagogs,” pauda Ernstone, uzsverot, ka šis jautājums skar ne tikai latviešu valodas skolotājus. Par bēgļu integrāciju un valodas apmācību atbildīga būs Kultūras ministrija, kura koordinēs darbu šajā jomā. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka tiek pievērsta liela uzmanība, lai izveidotā sistēma būtu pastāvīga un nepārtraukta, jo jāņem vērā patvēruma meklētāju skaits.
Vairāk rakstu...
