Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
“Mazākumtautību jaunieši identificē sevi ar konceptu “krievvalodīgie”, tieši krievu valodas lietojums ir tas, kas palīdz viņiem atrast piederību Latvijā, sekundāra ir viņu etniskā piederība kādai tautībai. Tā ir pretruna ar valsts integrācijas politikas uzsvaru uz latviešu valodas lietojumu, jo tā tiecas iedragāt viņu identitātes pamatķieģeli,” pētījuma “Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai” autore, sociālantropoloģe, Māra Laizāne 27. maija Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē skaidroja pētījumā iegūtos rezultātus.
“Dažkārt iedziļinoties citu izjūtās mums trūkst empātijas. Empātijas, kas ne tikai saistīta ar līdzi jušanu, bet tieši kā izziņu, kognitīvā līmenī, šādi, nevis, otram izdabājot, bet, patiesi cenšoties viņu saprast,” komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra pētījuma būtisko nozīmi mazākumtautību jauniešu izpratnē un viņu gaidās.
Pētījumā tika analizētas Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes un izvērtēta integrālās politikas nostādņu praktiskais pielietojums mazākumtautību skolās.
Kā viens no būtiskākajiem problēmjautājumiem pētījumā tika izvērsta latvietības atvērtība, kas mazākumtautību skolēniem šķiet noslēgta un nepieejama. Māra Laizāne norādīja, ka latvietība jauniešiem saistās ar piedzimšanu latviskā ģimenē, kur mātes valoda ir latviešu. Mazākumtautību jaunieši uzskata, pat apgūstot latviešu valodu, viņi joprojām paliek leģitīmās nacionālās identitātes ārpusē.
“Lai gan Latvijas mazākumtautību jaunieši identificē savi ar krievvalodīgajiem, tomēr tas neizslēdz viņu identificēšanos arī ar latviešiem. Šīs identitātes ir papildinošas, nevis izslēdzošas,” uzsvēra pētījuma veidotāja. Mazākumtautību jaunieši uzsver savu atšķirību no Krievijas krieviem, nevēlas dzīvot Krievijā, dodot priekšroku Eiropai un Latvijai.
Māra Laizāne norādīja, lai samazinātu sabiedrības polarizāciju, būtu jāstrādā pie jauniešu saskarsmes punktu veidošanas, kur latvieši varētu tikties un sadarboties ar mazākumtautību pārstāvjiem. “Šāda saskarsme mazinātu dažādu stereotipu izplatību un sniegtu aprises, līdz šim abstraktajai sabiedrības grupai.” Sabiedrības saliedētību varētu veicināt integrācijas politikas virzība nevis koncentrējoties uz latviešu valodu, bet meklējot jaunas, vienojošas vērtības.
Pētījuma veidotāja izmantojusi “biedru etnogrāfiju” kā antropoloģiskās izpētes metodi, ļaujot pētījuma dalībniekiem pašiem kļūt par pētījuma veicējiem. Šādi tika iesaistīt 89 skolēni no 9 mazākumtautību skolām visā Latvijā.
