Notikumi
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 9.oktobrī, sēdē tiksies ar Igaunijas Kultūras ministrijas un Integrācijas fonda pārstāvjiem, lai iepazītos ar Igaunijas pieredzi sabiedrības integrācijas jautājumos.
“Ņemot vērā Latvijas un Igaunijas līdzīgo vēsturi un kopīgās problēmas, ar kurām valstis saskārās pēc valstiskuma atjaunošanas, pieredzes un labo prakšu apmaiņa ir noderīga abām pusēm,” pirms sēdes pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
A.Judins uzsver, ka augstu vērtējam Igaunijas praksi sabiedrības integrācijas politikas veidošanā. Vēlamies pārrunāt šīs jomas normatīvo regulējumu Igaunijā, kā arī tuvāk izzināt atbildīgo institūciju darbu, pievēršot uzmanību tam, cik līdzekļu no valsts budžeta šiem mērķiem tiek novirzīts un kāda ir Integrācijas fonda loma un vieta šo jautājumu risināšanā, akcentē komisijas priekšsēdētājs.
Paredzēts, ka komisija tiksies ar Igaunijas Kultūras ministrijas Kultūras daudzveidības departamenta starptautisko sakaru vadītāju integrācijas jautājumos Anni Lī Reimā (Anne-Ly Reimaa) un Igaunijas Integrācijas fonda direktori Ireni Keosāru (Irene Käosaar).
Pilsonības komisijas sēde trešdien, 9.oktobrī, notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 6/8, 207.telpā, un tā sāksies pulksten 12.00.
Saeimas Preses dienests
Lai uzlabotu demogrāfijas situāciju Latvijā, ir jāveido pārdomāta politika, tostarp efektivizējot pasākumus nabadzības mazināšanai, risinot bērnudārzu pieejamības jautājumus, kā arī pareizi organizējot un kontrolējot migrāciju, lai tā būtu nevis risks, bet sniegtu gan ekonomisku, gan sociālu labumu. To trešdien, 25.septembrī, pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Uz sēdi, kurā deputāti pārsprieda demogrāfijas un globālās migrācijas izaicinājumus Latvijai, komisija bija aicinājusi Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāju Ilmāru Mežu, kurš vērsa komisijas locekļu uzmanību uz vairākiem problēmjautājumiem, kā arī iepazīstināja ar citu valstu pieredzi to risināšanā.
Klātesošie pārrunāja valsts budžeta ietekmi uz demogrāfijas procesiem. Kā atzīmēja I.Mežs, pieņemto lēmumu ietekmi uz demogrāfiju iespējams novērot aptuveni 20 gadus vēlāk. Tāpat tika pārrunāta nākamā gada budžetā plānotā diferencētā neapliekamā minimuma palielināšana un tā ietekme uz nabadzības mazināšanu.
I.Mežs akcentēja, ka Latvijā migrācijas saldo jeb starpība starp uz pastāvīgu dzīvi ieradušos un izbraukušo iedzīvotāju skaitu izmaiņas galvenokārt notiek uz iebraukušo ārzemnieku rēķina, nevis tāpēc, ka atgrieztos emigrējušie tautieši. Klātesošie pārsprieda sezonālās darbaplūsmas legalizācijas iespējamo sociālo un ekonomisko ietekmi.
Kā atzīmēja A.Judins, risinot demogrāfijas jautājumus, eksperta apkopotie dati un citu valstu pieredze var būt būtisks palīgs.
Saeimas Preses dienests
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 11.septembrī, uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka Viļņa Jēkabsona informāciju par pārvaldes aktualitātēm un plānojamo 2020. gada budžetu. Pārvalde veic personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanu, īsteno valsts migrācijas un patvēruma politiku, veic iedzīvotāju uzskaiti un nosaka personu tiesisko statusu valstī. PMLP ir plašs nodaļu tīkls valstī – kopā 30 teritoriālās nodaļas, kurās nodarbināti ap 600 darbinieki.
PMLP priekšnieks informēja komisiju par iestādes aktualitātēm un prioritātēm tuvākajiem gadiem. Pārvalde šā gada 2. septembrī uzsāka jaunā parauga personas apliecību izsniegšanu. Tās ir papildinātas ar inovatīviem drošības elementiem un divpusējas saskarnes mikroshēmu. Apliecībām ir divreiz garāks derīguma termiņš, neierobežots e-parakstu skaits, kā arī krāsains ID kartes turētāja foto.
Vēl PMLP prioritātēs ir līdz šā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu “Imigrācijas likums”, kurš pilnveidos ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kā arī Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas ieviešana līdz 2021.gada martam. Plānos arī izstrādāt PMLP darbības stratēģiju 2020.-2022.gadam.
V.Jēkabsons arī iepazīstināja komisiju ar naturalizācijas procesa norisi. Pēc PMLP rīcībā esošās informācijas šā gada 1.jūlijā Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas nepilsonis bija reģistrēta 220 491 persona, kas no kopēja iedzīvotāju skaita sastāda 10%. Kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995. gadā Latvijas pilsonībā uzņemti 146 tūkstoši personu. Šī gada deviņos mēnešos pārvalde saņēmusi 714 iesniegumus no naturalizēties gribētājiem, bet pilsonībā uzņemtas 530 personas.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija atbilstoši Pilsonības likuma 29.pantam veic parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi.
Trešdien, 19. jūnijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pārrunāja jautājumu par NVO lomu pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Sēdē piedalījās Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, domnīcas Providus vadītāja Iveta Kažoka un Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina. Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno 132 biedrus, kopumā sastādot aptuveni 70 000 privātpersonas jeb 70% no visām NVO iesaistītajām personām Latvijā un 27 500 privātpersonas ārvalstīs jeb 11% no Latvijas diasporas.
K.Zonberga skaidroja, kāds ir Latvijas nevalstiskais sektors, cik ir organizāciju un cik aktīvi Latvijas iedzīvotāji tajās iesaistās, kāda ir NVO finansiālā situācija un kā to ietekmēja iepriekšējās valdības veiktā nodokļu reforma. NVO pārstāves norādīja, ka tās rezultātā ir sarucis ziedojumu apjoms nevalstiskajam sektoram, it īpaši sāpīgi to izjūt sabiedriskā labuma organizācijas. NVO attīstību ietekmē ne tikai finanses, bet arī esošais tiesiskais regulējums. NVO sektora pārstāves vērsa deputātu uzmanību, ka topošie grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” un “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” ierobežos iespējas rīkot protesta akcijas un publiskos pasākumus un tajos ietvertie priekšlikumi esošajā redakcijā nebūtu atbalstāmi. Vērtējot publiskās pārvaldes dialogu ar pilsonisko sabiedrību Latvijā un esošos sabiedrības līdzdalības formātus Latvijā, NVO pārstāves secina, ka šobrīd tie nespēj pilnvērtīgi nodrošināt to sabiedrības grupu interešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesā, kam tā ir nepieciešama visvairāk.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins atzinīgi novērtēja uzsākto dialogu ar NVO un rosināja diskusiju turpināt Saeimas rudens sesijā, komisijas darba kārtībā iekļaujot jautājumus par nevalstiskā sektora darbības uzlabošanu un meklējot aktuālo problēmu risinājumus.
Latvijā šobrīd reģistrētas 23 193 nevalstiskās organizācijas, no kurām pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem darbojas un gada pārskatus iesniedz tikai 16 418.
Vairāk rakstu...
