Notikumi
Kā notiek robežkontroles nodrošināšana uz valsts robežas ārkārtējās situācijas laikā?
Valsts robežsardzes iesaiste COVID-19 ierobežošanas pasākumos faktiski ir no 2020.gada 17.janvāra, kad Valsts robežsardze no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta saņēma informāciju par koronovīrusa izraisītās pneimonijas uzliesmojumu Ķīnā, kā arī pirmajiem izplatīšanās gadījumiem ceļotājiem no Taizemes un Japānas. Lai nodrošinātu iespējamo risku savlaicīgu konstatēšanu, Valsts robežsardzes amatpersonām tika uzdots nodrošināt padziļinātu ārējo robežu šķērsojošo personu intervēšanu un profilēšanu attiecībā uz ceļošanas maršrutiem pēdējā laikā un ceļošanas dokumentu pārbaudi, ar mērķi konstatēt tajos citu valstu veiktās atzīmes, kas apliecinātu personas ceļošanu uz/no COVID-19 skartajām teritorijām. Reaģējot uz situācijas attīstīšanos, 2020.gada 1.februārī lidostā “Rīga” sadarbībā ar VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” tika izvietoti elektroniski baneri ar aicinājumi informēt Valsts robežsardzes amatpersonas par COVID-19 skarto teritoriju apmeklēšanu.
Nākamais nozīmīgais solis bija anketu “Aptaujas anketa personām, kuras atgriezušās no COVID-19 infekcijas skartās teritorijas” izsniegšana aizpildīšanai personām, kuras pēdējā laikā ir apmeklējušas Covid-19 skartās teritorijas, to elektronisku nosūtīšanu Slimību profilakses un kontroles centram. Minētais kontroles pasākums tika realizēts no 2020.gada 3.februāra līdz 16.martam, kopumā saņemot aptuveni 750 anketas.
Ņemot vērā COVID-19 straujos izplatīšanās riskus, 2020.gada 12.martā Ministru kabinetā tika organizēta ārkārtas sēde, uz kuru Valsts robežsardze bija sagatavojusi nepieciešamo informāciju (t.sk. MK rīkojuma projektu “Par robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām robežām) un aprēķinus, gadījumam, ja tiek pieņemts lēmums par pagaidu robežkontroles atjaunošanu. Ievērojot panāktās vienošanās tika pieņemts un apstiprināts Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojums Nr.103 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums).
Latvijā par sabiedrības integrācijas politikas izstrādi un nodrošināšanu atbild Kultūras ministrija, bet blakus valsts programmām arī vairākās pašvaldībās ir pieņemti rīcības plāni sabiedrības integrācijai.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 26. februārī, uzklausīja Rīgas pašvaldības pārstāvjus par sabiedrības integrācijas politiku Rīgā, kas kopš 2012. gada tiek attīstīts kā viens no pašvaldības politikas virzieniem. 2019. gadā tika pieņemts jauns plānošanas dokuments nākamajam periodam - “Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam”, kā arī uz šā dokumenta pamata – “Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2019.–2024. gadam īstenošanas rīcības plāns 2019.–2021. gadam.
Šodien uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdi bijām uzaicinājuši ilglaicīgo Krievijas Latviešu kongresa priekšsēdētāju Laumu Vlasovu, lai pārrunātu jautājumu par latviešu diasporu Krievijā un tās aktualitātēm.
Krievijas Latviešu kongress ir sabiedriska organizācija, kas aptver latviešu organizācijas Krievijā un tā vadītāja L. Vlasova labi pārzina situāciju, jo savā laikā strādājusi arī Latvijas vēstniecībā, palīdzējusi apzināt latviešu organizācijas un biedrības. Viņa daudziem ir sniegusi atbalstu, palīdzējusi atgriezties Latvijā.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 12. februārī, plaši pārstāvētā komisijas sēdē, kurā kopā ar komisijas deputātiem piedalījās arī viņu “ēnas”, uzklausīja Vidzemes Augstskolas lektori Lieni Ločmeli par medijpratības, sociālo mediju un sabiedrības saliedētības jautājumiem.
L. Ločmele: “Medijpratība ir tāds jautājums, kas attiecās uz mums visiem. Nav pilnīgi pratīgu vai nepratīgu cilvēku, tas ir process un šis process notiek visas dzīves garumā. Medijpratība ir absolūti nepieciešama mūsdienu sabiedrībā tehnoloģiju laikmetā.”
Vairāk rakstu...