Notikumi
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien, 24. aprīlī, izskatīja un konceptuāli atbalstīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa Saeimā iesniegtā likumprojekta “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Komisija ir līdzatbildīgā komisija šim likumprojektam, bet atbildīgā – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Likumprojekts paredz izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2020.gada 1.janvāra dzimušiem bērniem, kuriem saskaņā ar likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam vai bērns jau būs ieguvis citas valsts pilsonību. Šādu iniciatīvu Valsts prezidents jau bija iesniedzis iepriekš - 12.Saeimā, tomēr toreiz tā neguva parlamenta atbalstu.
Uz sēdi sniegt viedokļus par likumprojektu bija uzaicināti Valsts prezidenta kancelejas, Ārlietu ministrijas un Tiesībsarga biroja pārstāvji, kuri pauda atbalstu Valsts prezidenta iniciatīvai. Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve I.Vorpa sēdē norādīja, ka pārvaldei kā likuma piemērotājiem ir svarīgi pareizi saprast likumdevēja gribu. Viņa norādīja, ka, ja parlaments izšķirsies par likumprojekta tālāku virzību, ir nepieciešama plašāka diskusija par tā praktisko piemērošanu, piemēram, vai jaunā norma attieksies arī uz gadījumiem, kad nepilsoņu bērns ir dzimis ārpus Latvijas teritorijas, bērna reģistrācijas ne notiek uzreiz pēc piedzimšanas un citiem aspektiem.
Komisija pēc debatēm, astoņiem komisijas locekļiem balsojot “par”, četriem – “pret” un vienam atturoties, nolēma atbalstīt likumprojekta “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Foto: Ernests Dinka, Saeima
Plānojot valsts budžetu nākamajiem gadiem, ir jāparedz finansējums latviešu valodas apguvei iebraucējiem. Valsts valodas apguve ir viena no prioritātēm integrācijas procesā. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas izbraukuma sēdes uz biedrību “Patvērums “Drošā māja”” trešdien, 10.aprīlī, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons.
Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane, uzrunājot deputātus, sacīja, ka pieprasījums no valstī iebraukušo trešo valstu valstspiederīgo puses pēc latviešu valodas apmācībām krietni pārsniedz iespēju tās nodrošināt.
Ir atsevišķas pašvaldības, kuras šo jautājumu risina, taču valsts līmenī apmācības šobrīd tiek veiktas ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. 2020.gadā liela daļa no šiem projektiem noslēgsies, sacīja S.Zalcmane, akcentējot nepieciešamību pievērsties šim jautājumam kā daļai no integrācijas pasākumiem. Tāpat viņa atzīmēja, šādu projektu, kas nodrošinātu latviešu valodas apguvi tiem iebraucējiem, kuri ir ES pilsoņi, nav vispār.
Biedrības pārstāvji klātesošos informēja arī par citām problēmām, ar kurām saskaras iebraucēji mūsu valstī, tostarp saistībā ar nodarbinātību un administratīvo slogu, kas rodas, kārtojot nepieciešamo dokumentāciju uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja biedrības paveikto darbā ar iebraucējiem un cilvēktirdzniecībā cietušajiem. Biedrības apkalpoto klientu skaits mēnesī liecina par biedrības darbības efektivitāti, pēc sēdes akcentēja R.Jansons.
Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” ir dibināta 2007.gadā ar mērķi attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēktirdzniecībā cietušām personām un legālajiem imigrantiem, tai skaitā, patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Biedrība ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157707827747745
Izmantošanas noteikumi: http://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests
Foto: Jānis Cauņa, Saeima
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 27. martā, uzklausīja Jaunsardzes un informācijas centra pārstāvjus un diskutēja par jaunsardzes lomu sabiedrības saliedētības veicināšanā. Jaunsardze ir Aizsardzības ministrijas organizēta un vadīta jauniešu interešu izglītības forma, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšanā.
Jaunsardzes un informācijas centra direktors, pulkvežleitnants Aivis Mirbahs skaidroja, kā saliedētības jautājumi tiek izprasti un pielietoti darbā ar jauniešiem. Skaidrojot patriotisma jēdzienu, A.Mirbahs uzsvēra, ka ir vairāki patriotisma veidi un ir svarīgi, lai jaunieši to apzinātos. Visbiežāk patriotismu saprot kā pazīmēs (simbolos, tradīcijās) balstītu - tā ir mīlestība pret valsti, kas izriet no tās īpašībām, jo Latvija ir zaļa, skaista, tā veido latvisko identitāti, nodrošina labklājību utt. Vēl pastāv nacionālais un pilsoniskais patriotisms.
Jaunsardzes un informācijas centra pārstāvji uzsvēra, ka dalība jaunsardzē veicina piederības sajūtu Latvijai kā pilsoniskai, tiesiskai un demokrātiskai valstij. Tas notiek caur Valsts aizsardzības mācības apguvi, Jaunsardzes programmu un pasākumu ietvaros. Jauniešiem tiek mācīta kritiskā domāšana, medijprasme un viltus ziņu identificēšana, vēstures notikumu vērtēšana, fizisko prasmju uzlabošana u.c. Svarīga saliedējoša funkcija ir arī tas, ka jaunsardzes nodarbībās pārsvarā notiek tikai valsts valodā un tas sekmē mazākumtautību jauniešiem arī latviešu valodas apguvi. A.Mirbahs uzskata, ka jaunsardzei ir svarīga loma arī sociālās integrācijas veicināšanā.
Foto: Edgars Engīzers, Saeima
“Pilsonības komisija atzinīgi vērtē reģionālo remigrācijas koordinatoru darbu. Neformalizēta, radoša darbība, kuru pilotprojekta ietvaros pašlaik veic pieci reģionālie koordinatori, ir lielisks veids, kā sasniegt un atbalstīt cilvēkus, kuri vēlas atgriezties Latvijā, taču, iespējams, šaubās, jo nezina, kā nokārtot praktiskos jautājumus, piemēram, saistībā ar dzīvesvietu, skolu vai darbavietu. Tāpat būtiski, ka informatīvs atbalsts tiek turpināts arī pēc atgriešanās,” pēc sēdes trešdien, 13.martā, sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Komisijas sēdē deputātus ar remigrācijas atbalsta pasākumiem un pilotprojekta līdzšinējiem rezultātiem iepazīstināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits un Kurzemes remigrācijas koordinatore Kristīne Smilga. Pārstāvji informēja, ka pērn uzsāktā projekta ietvaros Latvijā ir atgriezušās jau 163 ģimenes jeb 399 cilvēki.
K.Smilga atzīmēja, ka vairums pašvaldību remigrāciju saredz kā iespēju un arī skolas ir ieinteresētas uzņemt bērnus, tāpēc notiek aktīvs darbs, lai apmācītu pedagogus remigrantu bērnu integrēšanā Latvijas skolu vidē. Pārstāvji un deputāti bija vienisprātis, ka plašāk jāpublisko pozitīvie stāsti par cilvēkiem, kuri atgriezušies uz dzīvi Latvijā, lai kliedētu sabiedrībā pastāvošos mītus.
R.Bremšmits sacīja, ka remigrācijas koordinatori atbalstu potenciālajiem remigrantiem nodrošinās arī šogad un, vadoties pēc darba apjoma, tiks izsvērts, vai katrā reģionā koordinatoru skaitu palielināt par vēl vienu. Tāpat viņš atzīmēja, ka pilotprojekts ir iekļauts šī gada valsts budžeta projektā.
Kopš 2018.gada sākuma katrā no pieciem plānošanas reģioniem darbojas viens reģionālais koordinators, kurš bez maksas ikvienam interesentam sniedz konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā, konkrētā reģionā. Koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā.
Saeimas Preses dienests
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Vairāk rakstu...
