Notikumi
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 6. martā, uzklausīja domnīcas PROVIDUS vadošo pētnieci migrācijas un integrācijas jomā Agnesi Lāci par domnīcas dalību ziņojuma “Starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas izvērtēšana un uzlabošana. Sākotnējais izvērtējums: Latvija.” sagatavošanā.
A. Lāce informēja, ka ziņojums ir izstrādāts projekta "Starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas izvērtēšana un uzlabošana" (National Integration Evalutation Mechanism: Measuring and Improving Integration of Beneficiaries of International Protection (NIEM)) ietvaros. Šis projekts vienlaikus tiek ieviests 16 Eiropas Savienības dalībvalstīs un tajā pārstāvēti gan akadēmiskās pētniecības centri, gan nevalstiskās organizācijas.
A. Lāce skaidroja, ka šis ir sešu gadu ilgs starptautisks projekts, kura mērķis ir izvērtēt un labāk sagatavot ES dalībvalstis starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanai un sekmēt patvēruma meklētāju iekļaušanos vietējā sabiedrībā. Pētnieki ziņojuma tapšanas gaitā analizēja 186 rādītājus ar mērķi novērtēt esošo situāciju Latvijā ap starptautiskās aizsardzības saņēmēju statusa iegūšanu, nepieciešamā valsts atbalsta nodrošināšanu un sociālekonomiskās integrēšanās sabiedrībā norisi.
Pētniece iepazīstināja ar izpētes gaitā gūtajiem secinājumiem un tapušajiem ieteikumiem politikas veidotājiem, kā arī atbildēja uz deputātu jautājumiem. Ziņojums tuvākajā laikā būs pieejams domnīcas PROVIDUS mājaslapā.
Saeimu 6. martā savas Latvijas vizītes laikā apmeklēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Lamberto Zanjērs (Lamberto Zannier) un tikās ar Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Artusu Kaimiņu un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu.
Tikšanās laikā tika pārrunāti dažādi ar mazākumtautību dzīvi Latvijā saistīti jautājumi, sabiedrības integrācija un izglītības reforma Latvijā, naturalizācijas procesa norise un nepilsoņu jautājums.
Foto: Juris Vīgulis, Saeima
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 27.februārī, uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informāciju par ministrijas kompetenci un īstenotajiem pasākumiem sabiedrības integrācijas politikas nodrošināšanai un diasporas atbalstam.
Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone deputātiem plaši skaidroja ministrijas diasporas izglītības atbalsta pasākumus. Šogad ministrijas noteiktie prioritārie pasākumi ir atbalsts latviešu valodas apguvei diasporas skolās un valsts valodas prasmju pārbaužu pieejamības nodrošināšana, informatīvo un mācību materiālu izstrāde diasporai, dažādu izglītojošo un reemigrācijas pasākumu (semināru vai metodikas kursu) organizēšana un digitālo latviešu valodas apguves materiālu izstrāde.
Ministrijas pārstāve iepazīstināja ar ministrijas kompetenci diasporas politikas jomā, kas noteikta Diasporas likumā, un skaidroja, kā ministrijai dotie uzdevumi pārtop praktiskos pasākumos, kā, piemēram, ārpus Latvijas dzīvojošo zinātnieku sadarbības veicināšana. Ministrija arī nodrošina valsts valodas prasmes pārbaudes diasporā un 2018.gadā to izmantoja 134 personas. Vakar notika IZM izveidotā pašmācības rīka e-Laipa A1, A2 valodas prasmes līmenim atklāšana, bet tā satura izstrāde un digitalizācija uzsākta vēl 2016.gadā.
V.Ernstsone skaidroja citus ministrijas veiktos pasākumus sabiedrības integrācijas un diasporas atbalstam, norādot, ka šogad ministrija tikai diasporas atbalsta pasākumiem vien ir pieprasījusi no valsts budžeta 1 077 250 EUR.
Komisijas deputāti vērsa uzmanību, ka ministrijas pasākumi ir vērsti pārsvarā uz atbalstu diasporai un remigrācijai, bet sabiedrības integrācijas pasākumi atspoguļoti mazāk, kaut arī tie ir svarīgi, kā, piemēram, mazākumtautību skolu izglītības kvalitāte, latviešu un mazākumtautību skolu skolēnu iesaiste kopīgos pasākumos, patriotiskā audzināšana un citi.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, apkopojot diskusiju, norādīja, ka ir izkristalizējušies vairāki problēmjautājumi, kurus būtu lietderīgi izdiskutēt komisijā, un aicināja deputātus šai diskusijai sagatavot konkrētus jautājumus ministrijai. Sēde par šiem jautājumiem varētu notikt aprīļa otrā pusē.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 20.februārī, apmeklēja patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki,” kur pārliecinājās, ka sociālais darbs un mentoru pakalpojumi bēgļiem un patvēruma meklētājiem tiek nodrošināti kvalitatīvi.
2018.gada pavasarī komisijas redzeslokā bija nonācis jautājums par to, kas turpmāk nodrošinās mentorus un sociālos darbiniekus darbam ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem pēc tam, kad Sabiedrības un integrācijas fonds bija lauzis līgumu ar pakalpojuma nodrošinātāju – organizāciju “Patvērums “Drošā Māja”” –, pamatojot to ar nepietiekamu kvalitāti.
Šobrīd pakalpojumu sniedz biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" vadītājs Pēteris Grūbe deputātiem atzīmēja, ka pakalpojumu ļoti labā līmenī nodrošina profesionāla komanda.
“Lai gan jautājums ar pakalpojuma sniedzēju ir sakārtots, joprojām ir vairākas lietas, kuras nepieciešams risināt, piemēram, saistībā ar lietvedības uzskaiti, kuru palīdz veikt mentori,” pēc izbraukuma sacīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons. Viņš uzsvēra, ka ir jāmeklē veids, kā samazināt birokrātisko slogu, jo mentoru pamatdarbs ir saistīts ar palīdzību sociālo un sadzīvisko jautājumu risināšanā.
Šobrīd centrā uzturas 46 personas. Uz deputātu jautājumu par centra iespēju pielāgoties patvēruma meklētāju plūsmai P.Grūbe atbildēja, ka kapacitāti var palielināt un centrā vienlaikus iespējams izmitināt 400 cilvēkus.
Tāpat deputāti izbraukumā apmeklēja Valsts robežsardzes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki”, kurā šobrīd uzturas četras personas. Deputāti atzinīgi novērtēja centra darbību un tehnisko stāvokli, kā arī izcēla potenciālu krīzes situācijās, piemēram, iespēju uzņemt lielu atgriežamo personu skaitu, informēja R.Jansons.
Saeimas Preses dienests
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Vairāk rakstu...
