Notikumi
Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) ir jābūt starpniekam starp nevalstisko sektoru un valsti, tostarp ar valsts naudu un resursiem stiprinot nevalstiskās organizācijas. Uzklausot atbildīgās amatpersonas, redzam apņēmību un vīziju SIF virzībai uz attīstību, trešdien, 4.decembrī, pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Zaiga Pūce, kura šī gada novembrī tika apstiprināta par SIF jauno vadītāju, klātesošos iepazīstināja ar redzējumu par SIF darbības prioritātēm un attīstību. Viņa izcēla SIF kā pilsoniskās sabiedrības mentora lomas stiprināšanu, kā arī akcentēja SIF kā platformu dialogam starp valdību un nevalstisko sektoru, lai palīdzētu pārvarēt to starpā pastāvošo uzticēšanās krīzi.
Diskutējot par valsts finansiālo atbalstu nevalstiskajam sektoram, deputāti pauda bažas par to, vai pieteikšanās projektu iesniegumu konkursā Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds" ietvaros tiks izsludināta laicīgi un būs pietiekami daudz laika, lai sagatavotu pieteikumus. Iepriekš, paužot satraukumu par šo jautājumu, komisijas deputātus bija uzrunājuši vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Kultūras ministrs un SIF padomes priekšsēdētājs Nauris Puntulis klātesošos informēja, ka padomes sēde ir paredzēta 6.decembrī, un pēc tās ministrs komisiju informēs par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz šo jautājumu.
Deputāti sēdē diskutēja arī par krievu valodu sabiedriskajos medijos un sabiedrības integrācijas veicināšanu. Pilsonības komisija vienojās tuvākajā laikā šim jautājumam veltīt atsevišķu sēdi, informēja A.Judins.
Saeimas Preses dienests
Foto: Ernests Dinka, Saeima
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze un Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede iepazīstināja komisiju ar Latvijā uzturēšanās atļauju saņēmušo personu sociālais portretu.
Latvijas iedzīvotāju sastāvs uz šā gada 1. jūliju (PMLP IeR dati).
Latvijā 2019.gada 1.jūlijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām uzturējās apmēram divi procenti (53 145) no kopējā iedzīvotāju skaita, bet par desmit tūkstošiem personu mazāk bija saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas (43 438). Šie dati gan regulāri mainās.
Kā redzams, pēdējos gados arvien vairāk pieaug to personu skaits, kas Latvijā pieprasa uzturēšanās atļaujas saistībā ar nodarbinātību. Zemāk ir apskatāma informācija par uzturēšanās atļaujas pieprasījušo personu pilsonību.
Plašāku informāciju par uzturēšanās atļaujām skat. pielikumā.
*Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku (termiņuzturēšanās atļaujas) vai pastāvīgi (pastāvīgās uzturēšanās atļaujas). Uzturēšanās atļauja nepieciešama, ja Jūs vēlaties uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.
Foto: Ernests Dinka, Saeima
Komisija šā gada 20. novembra sēdē ar nevalstisko organizāciju un drošības iestāžu pārstāvjiem pārrunāja izmaiņas publisko pasākumu drošības nodrošināšanas regulējumā. Šogad tika veikti grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, bet vakar Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā", kas jau tuvākajā laikā tiks iesniegts Saeimā.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji iepriekš pauda bažas, ka šie grozījumi ierobežos biedrošanās un pulcēšanās brīvības un mazinās pilsonisko aktivitāti, jo uzliekt papildu pienākumus pasākumu organizētājiem. Organizāciju ieskatā valsts pārvaldei vajadzētu izstrādāt un nodrošināt publiski pieejamas vadlīnijas publisko pasākumu organizatoriem. Sēdē tika pārrunāts, kā esošie nosacījumi un piedāvātie grozījumi normatīvajā regulējumā ietekmēs publisku pasākumu sagatavošanu un norisi, drošības riskus un to mazināšanu, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar publisko pasākumu organizāciju un uzraudzību.
Jaunie grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ietver jaunu publiskā pasākuma veidu - paaugstināta riska pasākumu. Tas šā likuma izpratnē ir publisks pasākums, kura apmeklētāju un dalībnieku plānotais kopējais skaits pārsniedz 5000 personu vai gadījumā, ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā vai pasākuma mērķauditorija ir īpaši aizsargājamo personu grupa, – 1000 personu vai kuru pasākuma organizators uzskata par paaugstināta riska pasākumu. Šā likuma izpratnē īpaši aizsargājamo personu grupa ir bērni, seniori, personas ar kustību traucējumiem un personas ar īpašām vajadzībām. Grozījumi arī paredz paaugstināta riska pasākuma drošības plāna izstrādi un saskaņošanu ar atbildīgajām institūcijām.
Šodien, 6. novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieci starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zani Vāgneri un Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāves par integrācijas politikas aktualitātēm un plānoto finansējumu sabiedrības integrācijas pasākumiem 2020. gada valsts budžeta projektā.
Kultūras ministrijas pārstāves iepazīstināja komisiju ar sasniegto integrācijas politikā pēdējos gados, norādot, ka ir uzlabojusies mazākumtautību iedzīvotāju piederības sajūta Latvijai un valsts valodas prasme, pieauguši iedzīvotāju kopējie līdzdalības rādītāji – biedrību un nodibinājumu skaits. Sabiedrībā ir vērojama pozitīvāka dinamika izpratnei par Latvijas okupāciju un sevis identificēšanai ar 1918. gadā dibināto Latvijas Republiku. Ministrija sniedz atbalstu mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai, kultūras pieejamībai diasporā un tās dalībai Dziesmu un deju svētkos.
Runājot par plānojamo finansējumu integrācijas pasākumiem 2020. gadā, Z. Vāgnere uzsvēra, ka tas plānots 1.8 miljonu euro apmērā, no kuriem lielākā daļa jeb 72% tiek novirzīta pilsoniskā sabiedrības attīstībai - atbalsta programmai “Latvijas NVO fonds”, mazākumtautību līdzdalības veicināšanas programmai un kā līdzfinansējums Eiropas Savienības un starptautisku finanšu instrumentu atbalstītiem NVO projektiem. Ministrijas pārstāves iepazīstināja arī ar citiem pasākumiem, kuriem nākamgad plānots piešķirt finansējumu.
Šobrīd notiek darbs pie nākamā plānošanas perioda saliedētas sabiedrības politikas plānošanas dokumenta izstrādes. Tajā akcents tiks likts uz pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un uzticēšanās valstij veicināšanu, latviešu valodas lietošanas pozīciju nostiprināšanu, migrācijas un citiem jautājumiem, kas ir izkristalizējušies ministrijas organizētajās reģionālajās apspriedēs ar sabiedrības pārstāvjiem. Šo politikas dokumentu valdībā plānots iesniegt nākamā gada martā.
Sākotnēji bija plānots, ka ministriju sēdē pārstāvēs kultūras ministrs Nauris Puntulis, bet sakarā ar valdības ārkārtas sēdi ministra dalība komisijas sēdē izpalika.
Foto: Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija
Vairāk rakstu...
