Notikumi
Trešdien, 27. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja jautājumu par Eiropas latviešu diasporas organizāciju darbību, ko šobrīd ļoti ietekmē Covid-19 pandēmija. Sēdē piedalījās pārstāvji no Eiropas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā, Latviešu Apvienības Francijā, Zviedrijas Latviešu apvienība, Vācijas latviešu foruma, Īrijas Latviešu nacionālās padomes, Asociācijas “Luksemburga–Latvija”, Kustības “#EsiLV – ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai”, Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības un PBLA, kā arī Ārlietu, Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijām.
Sēdes ievadā Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēdētājs A. Sauka norādīja, ka organizāciju lielākā problēma šā brīža situācijā ir tas, ka tiek atlikti projekti, kuru īstenošanai bija paredzēta sanākšana kopā, kā arī ienākumu krasa samazināšanās no saimnieciskās darbības tūrisma nozarē vai plašāku kultūras pasākumu rīkošanā. Kad šādi pasākumi varēs notikt, pagaidām skaidrības nav. Vienlaikus A. Sauka izteica atzinību, ka pēdējos gados veidojas laba sadarbība ar valsts institūcijām, kas ir radījis pozitīvāku diasporas tautiešu attieksmi pret valsti.
Trešdien, 20. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja jautājumu par viltus ziņām sociālajos medijos un sabiedrības saliedētību. Lai spriestu par šo jautājumu, komisija uz sēdi bija aicinājusi jomas lietpratējus un mediju pārstāvjus.
Sēdē Vidzemes Augstskolas lektore Liene Ločmele iepazīstināja ar prezentāciju ““Viltus ziņas” sociālajos medijos un sabiedrības saliedētība” un skaidroja, kas ir viltus ziņas un kā tās atpazīt, kā pārbaudīt medijos, tai skaitā arī sociālajos medijos pausto ziņu patiesumu un ko darīt, lai neatražotu nepatiesu ziņu tālākizplatīšanu.
Izdevniecības “Dienas Mediji” pārstāvis Raivis Vilūns deputātus iepazīstināja ar projektu “Melu tvertne”. Viņš norādīja, ka pēdējā laikā ir samazinājies viltus ziņu portālu skaits, kas visdrīzāk varētu būt saistīts ar to, kad tiesībsargājošās iestādes ir aizturējušas viltus ziņu veidotāju, kuram draud kriminālatbildība.
Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji sēdē informēja par atbalstu medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā. Šogad projektu ietvaros ir atbalstīti deviņi projekti kategorijā “Melu dekonstrukcija un medijpratība”.
Sēdes dalībnieki uzsvēra izglītošanās un kritiskās domāšanas apgūšanas nozīmi viltus ziņu apkarošanā, kā arī pārsprieda mediju lomu sabiedriskās domas veidošanā.
“Mēs bieži runājam par viltus ziņām, saprotot, ka tas ir ļaunums un ir jāapkaro. Tiek spriests arī par likumdošanas pilnveidi saistībā ar kriminālatbildības piemērošanu. Taču jāapzinās, ka ar juridiskiem instrumentiem vien netiksim galā, būtiski veicināt sabiedrības medijpratību. Ar vainīgo sodīšanu vien viltus ziņas neapkarosim,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs A.Judins, norādot, ka jautājums aktualitāti nezaudēs un komisija pie šī jautājuma savā dienaskārtībā plāno atgriezties.
Sēde notika videokonferences formātā un uz to bija uzaicināti Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, izdevniecības “Dienas Mediji” un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica pārstāvji.
Foto: Jānis Cauņa, Saeima
Esam apkopojuši Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2020. gada 6. maija sēdē pārrunāto par NVO darbību COVID-19 krīzes un ārkārtējās situācijas apstākļos.
Sēdē tika konstatēts:
1) NVO sektors COVID krīzes laikā turpina savu darbību, daudzos gadījumos veicot aktivitātes attālinātā režīmā;
2) NVO ir aktīvi iesaistījušās lēmumu pieņemšanā, tostarp regulāri paužot savu pozīciju par atbalsta nepieciešamību ne vien uzņēmumiem, bet arī nevalstiskajam sektoram, tomēr tām bijušas mazāk platformas, kurās izteikties;
3) NVO darbību apgrūtina tam pieejamā finansējuma (projektu konkursi, ziedojumi, biedru naudas u.c.) samazinājums, bet valstī ieviestie atbalsta mehānismi šobrīd nav pielāgoti nevalstisko organizāciju atbalstam;
4) Dīkstāves pabalsti un nodokļu atvieglojumi tiek piemēroti tikai tām organizācijām, kurām ir saimnieciskās darbības ieņēmumu kritums, bet saimnieciskā darbība nav nevalstisko organizāciju pamatnodarbošanās. NVO var arī neveikt saimniecisko darbību;
5) Krīzes negatīvā ietekme uz NVO būs tieši atkarīga no tā, cik elastīga (pretim nākoša) būs projektu finansētāju attieksme pret NVO;
6) NVO nevar piemērot valdības pieņemtos vispārējos atbalsta mehānismus subsidētajām darba vietām un tāpēc jau no marta dažu NVO darbinieki, tostarp cilvēki ar invaliditāti, ir dīkstāvē, bet viņiem nevar izmaksāt noteiktos pabalstus;
7) COVID-19 krīze ir radījusi ne vien īslaicīgas negatīvas sekas NVO sektoram, bet tā atstās plašu un paliekošu iespaidu. Atbalsta mehānismi NVO būs nepieciešami arī pēckrīzes periodā;
8) Ir nepieciešams atbalsta mehānisms organizāciju kapacitātes atgūšanai, lai pēckrīzes periodā varētu piesaistīt finansējumu no ārvalstīm;
9) Vairākas NVO ir gatavas nodrošināt brīvprātīgos #paliecmājās vai līdzīgu akciju vajadzībām, bet tām trūkst finansējuma;
10) Sadarbībā ar citām NVO, informācijas apmaiņā un valsts institūciju darba grupās aktīvi ņem dalību arī diasporas organizācijas. Arī šīm organizācijām ir kritušies ziedojumi un ienākumi no saimnieciskās darbības;
11) Aktīvi notiek pāreja uz attālināto komunikāciju, izmantojot attālinātās e-saziņas platformas.
Šodien, 6. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā diskutējām par NVO darbību ārkārtējās situācijas laikā. Demokrātijas nedēļas ietvarā ir īpaši svarīgi uzsvērt, ka aktīvas un spēcīgas NVO ir vitāli nepieciešamas stipras pilsoniskas sabiedrības pastāvēšanai. Nevalstiskais sektors veic arī nozīmīgu darbu Latvijas sabiedrības saliedēšanā. Sēdē tika runāts par globālās pandēmijas ietekmi uz nevalstisko organizāciju darbību un tās mazināšanu, savlaicīgi jau domājot par pasākumiem, kad COVID-19 krīzi nomainīs tai sekojošā ekonomiskā krīze. Nevalstiskais sektors, kas ne vien darbojas ekonomikā, bet, veicot arī nozīmīgas sociālas un kultūras funkcijas, ir ļoti pakļauts pandēmijas negatīvajai ietekmei. Neatkarīgi no darbības jomas – visas NVO saskaras ar līdzīgām problēmām: resursu un aktivitāšu samazināšanos.
Domājot par Covid-19 krīzes pārvarēšanu, ir jādomā arī par to, kā pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas būs mainījušies cilvēku paradumi. Jau šobrīd bez finansiāliem jautājumiem no NVO puses tiek aktualizēti arī jautājumi par attālinātu darbu un NVO iesaisti sektoru ietekmējošo lēmumu pieņemšanā, plašākām autorizācijas iespējām un elektronisko dokumentu apriti, tai skaitā arī šādu pakalpojumu pieejamību ārzemēs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem. Kā vienu no būtiskākajām problēmām NVO pārstāvji minēja to, ka nav vienotas valstiskas platformas, kas atbild par sektoru, un viņiem nereti nākas vienu un to pašu stāstīt dažādām komisijām un dažādu institūciju ierēdņiem.
Vairāk rakstu...
