Notikumi
„Vai Latvijā ir iespējama vienota nācija? Kāda tā būtu un kā to sauktu? Vienlaikus var jautāt - varbūt Latvijai jābūt dažādu nāciju kopvalstij? Tie ir Latvijas nākotnei izšķiroši jautājumi,” uzsvēra Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, raksturojot semināra–diskusijas „Nācija un valsts. Vai Latvijā ir iespējama vienota nācija?” aktualitāti. Pasākums Saeimas namā notika 29.aprīlī.
Semināra–diskusijas mērķis bija precizēt ar nacionālo un valstisko identitāti saistītos jēdzienus, lai veicinātu konstruktīvu sarunu turpmāk, un to rīkoja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija.
Vienlaikus I.Latkovskis norādīja, ka diskusija nav iespējama, ja sabiedrībā nav vienotas izpratnes par šiem jēdzieniem, un uzsvēra, ka šis pasākums bija pirmais solis ceļā uz kvalitatīvu diskusiju.
Semināra–diskusijas pirmajā daļā klātesošos uzrunāja gan akadēmiskās vides, gan arī politiskās un juridiskās jomas pārstāvji. Vēsturnieks Leo Dribins vērsa uzmanību uz nacionālās kopvalsts fenomenu Eiropā, savukārt Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits runāja par valsts un nācijas valstiskajiem aspektiem mūsdienu Eiropas nacionālā valstī. Deputāte Irina Cvetkova (SC) runāja par politiskās nācijas kā starpetnisko attiecību konsolidējošu faktoru, bet deputāts Andrejs Judins (Vienotība) klātesošajiem skaidroja nacionālās identitātes jēdzienus likumdošanas kontekstā.
Pasākuma otrajā daļā notika apaļā galda diskusija, un tajā piedalījās deputāti, kā arī politikas komentētāji Pauls Raudseps, Māris Antonevičs un Igors Vatoļins. Diskusiju vadīja I.Latkovskis.
Diskusija notika pirmdien, 29.aprīlī, Saeimas nama Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11, no pulksten 10.00 līdz 13.30.
Diskusijas video pieejams šeit:
http://cdn.tiesraides.lv/560x420/saeima.lv/20130429132911_saeima3_1
Saeimas Preses dienests
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija šodien vienojās atbalstīt Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēstījumu saistībā ar gaidāmo Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, tādējādi veicinot vienotu sabiedrības attieksmi pret vēsturiskiem notikumiem un datumiem.
„Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt šo Valsts prezidenta iniciatīvu, lai turpmāk 8.maijs ne tikai kalendārā būtu ierakstīts, kā Otrajā pasaules karā kritušo piemiņas diena, bet arī sabiedrībā „iedzīvināta” piemiņas diena. Aicinu ar personīgo iniciatīvu un piemēru to apliecināt politiķus, žurnālistus, garīgos līderus un sabiedriskās organizācijas. Ir jāpiedalās pašam un jāaicina arī citi,” uzsver Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Vēstījumā pirms Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas Valsts prezidents uzsver, ka mūsu atbildība ir nākamajām paaudzēm nodot tiešu un nepārprotamu vēstījumu – atcerēties šo traģēdiju un nepieļaut noziegumus pret cilvēci, ko izraisa karš. Šai dienai ir jākļūst par dienu, kas vieno nevis šķeļ, norāda Valsts prezidents un, turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju, aicina arī šī gada 8.maijā pulksten 11.00 kara dalībniekus un visus, kam dārga kritušo piemiņa, Rīgas Brāļu kapos pulcēties uz klusuma brīdi pie mūžīgās uguns.
Saeimas Preses dienests
Rītdienas komisijas sēdes būtiskākais jautājums būs Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēstījums par Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas sagaidīšanu 8.maijā. Vēstījumā Valsts prezidents aicina kara dalībniekus un visus, kam dārga kritušo piemiņa, pulcēties Brāļu kapos 8.maijā. Prezidents uzsver, ka Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienai ir jākļūst par dienu kas vieno, nevis šķeļ.
Vairāk rakstu...
