Notikumi
Prognozes liecina – jau tuvākajos gados Latvijā var iestāties akūts darba roku trūkums. Valstij tam ir mērķtiecīgi jāgatavojas, savlaicīgi veicot prognozes un veidojot atbilstošu imigrācijas un integrācijas politiku.” To Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra 19.jūnijā, komisijai diskutējot par iespējamo trešo valstu pilsoņu imigrāciju Latvijā.
„Gandrīz vai ik pārgadus Rietumeiropā redzam masveida grautiņus, kuros iesaistīti imigranti. Latvijai ir iespēja jau laikus mācīties no citu Eiropas valstu imigrācijas un integrācijas politiku veidošanas procesā pieļautajām kļūdām. Medijos izskanējušās prognozes par darbaspēka trūkumu Latvijā jau tuvākajos gados rada virkni jautājumu – vai Latvijā gaidāms imigrācijas vilnis un vai iespējami citi potenciālās problēmas risinājumi?” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.
Latvijā šobrīd dzīvo 66 tūkstoši ārzemnieku, tostarp aptuveni 12 tūkstoši Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas ir trīs procenti no mūsu valsts iedzīvotājiem, deputātus sēdē informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze, atzīmējot, ka Imigrācijas likums noteic – ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. ES tiesību izpratnē trešo valstu pilsoņu skaitā tiek ietverti arī Latvijas nepilsoņi, un, vērtējot šādā aspektā, Latvijā dzīvo 17 procenti ārzemnieku.
Foto: Sabiedrības Saliedētības komisija, Linda Buceniece
Pēdējos gados ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kam pirmo reizi izsniegtas uzturēšanās atļaujas Latvijā - laikā pirms ekonomikas un finanšu krīzes ik gadu tika izsniegti aptuveni pieci tūkstoši šādu atļauju, savukārt pēc krīzes aptuveni divi tūkstoši, taču pēdējos gados uzturēšanās atļauju Latvijā ik gadu saņem pieci līdz desmit tūkstoši cilvēku. Tas skaidrojams ar iespēju saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, veicot finanšu investīcijas Latvijā, sacīja M.Roze.
Informējot par prognozēm jautājumā par migrāciju, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols teica – lai Latvija vidējā termiņā līdz 2020.gadam sasniegtu vidēji četru līdz piecu procentu izaugsmi gadā, iekšzemes kopproduktam ir jāpieaug par 40 procentiem un līdz ar to nodarbinātības pieaugumam jābūt sešu procentu apmērā. Vienlaikus Latvija saskaras ar iedzīvotāju novecošanās un to skaita samazināšanās problēmu, tādējādi samazinās ekonomiski aktīvo cilvēku skaits. N.Ozols arī sacīja, ka kritiska situācija varētu veidoties pēc 2020.gada, kad sagaidāms straujākais Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājums ekonomiski aktīvo cilvēku vecuma grupā.
Rīt, 19.jūnijā, komisijas sēdes galvenais jautājums būs imigrācijas izaicinājumi no trešo valstu pilsoņiem.
Imigrācijas jautājums kopumā šodien ir aktuāls un kā ziņu portālam Tvnet norāda demogrāfs Ilmārs Mežs - ja nākamajos gados turpināsies līdzšinējā imigrantu plūsma uz Latviju, jau pēc 20 gadiem pie mums būs vismaz 100 tūkstoši iebraucēju un 20-30% jaundzimušo nebūs Latvijas pilsoņi. Pašreizējā imigrācijas plūsma liecina, ka vismaz 5 tūkstoši iebrauc no ārpus ES valstīm ik gadu.Tas nozīmē, ka Latvijai jāapzinās imigrācijas izaicinājumi un jādomā par imigrācijas politikas veidošanu.
Uz komisijas sēdi aicināti Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas un Pilsonības un migācijas lietu pārvaldes pārstāji.
Ilmāra Meža viedoklis par imigrācijas scenārijiem- http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/467663-latvija_dzivos_100_tukstosi_imigrantu
Lai noskaidrotu, vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Ārlietu ministrija (ĀM) ir gatava tehniski nodrošināt jaunā pilsonības regulējuma normas, tostarp dubultpilsonības iespēju, ko paredz Saeimas nesen veiktie grozījumi Pilsonības likumā, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija 12.jūnijā uz sēdi bija aicinājusi ĀM, Iekšlietu ministrijas, kā arī PMLP pārstāvjus.
„Lai arī atbildīgās institūcijas vērš uzmanību uz kapacitātes problēmām jauno prasību un dubultpilsonības iegūšanas procesa savlaicīgai nodrošināšanai, vienlaikus šobrīd vēl nav zināms, cik liela būs interese par dubultpilsonības iegūšanu,” uz situācijas duālo aspektu norāda komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis klātesošajiem sacīja, ka PMLP jau šobrīd strādā pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kas regulēs Pilsonības likumā paredzētās procedūras. Kā būtiskāko problēmu to kontekstā J. Citskovskis minēja potenciāli sagaidāmo lielo iesniegumu skaitu dubultpilsonības atzīšanai. Tiek lēsts, ka uz pilsonību varētu pretendēt 20 līdz 22 tūkstoši cilvēku. Uz komisijas priekšsēdētāja jautājumu par PMLP papildus nepieciešamajiem cilvēkresursiem iesniegumu apstrādei, PMLP priekšnieka vietnieks atbildēja, ka PMLP būs nepieciešamas papildu desmit amata vietas.
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs informēja deputātus – sagaidāms, ka visvairāk potenciālo dubultpilsoņu būs no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas un Krievijas, kā arī Austrālijas un Vācijas, taču precīzu skaitu šobrīd prognozēt ir grūti. V.Makarovs sacīja, ka arī mūsu valsts diplomātiskajās pārstāvniecībās būs nepieciešamas papildu amata vietas, lai strādātu ar dubultpilsonības un diasporas jautājumiem.
PMLP un ĀM apliecināja gatavību sadarboties, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai par dubultpilsonības iegūšanas procedūru.
I.Latkovskis vērsa uzmanību uz personām, kas atteikušās no pilsonības vai kam iepriekš atņemta Latvijas pilsonība, jo iepriekš mūsu valsts tiesiskais regulējums dubultpilsonību nepieļāva. J.Citskovskis apliecināja, ka šiem cilvēkiem būs iespēja atjaunot Latvijas pilsonību, ar iesniegumu vēršoties PMLP.
Saeimas Preses dienests
Rītdienas komisijas sēdes galvenais jautājums ir Ārlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) gatavība nodrošināt grozītā Pilsonības likuma prasibas.
Būtiskākā pārmaiņa Pilsonības likumā ir dubultpilsonības piešķiršana. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka, iegūstot citas valsts pilsonību, no Latvijas pilsonības jāatsakās. Atzīstot dubultpilsonību, likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Trešajā lasījumā likumprojekts tika papildināts ar to valstu loku, ar kurām tiek pieļauta dubultpilsonība, pievienojot arī Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi.
Grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā šā gada oktobrī- līdz tam vēl jāveic grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.
Otrs jautājums rīt būs naturalizācijas darba grupas sagatavoto naturalizācijas procesa pilnveidošanas priekšlikumu izvērtēšana, kurā piedalīsies PMLP.
Vairāk rakstu...
