Notikumi
Komisijas deputāti sēdē tiksies ar valsts integrācijas politikas veidotājiem, lai rastu atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.
Viens no tiem būs integrācijas politikas koardinācijas jautājums. Kā tiek koordinēta integrācijas politika starp dažādām valsts institūcijām? Vai šāda koordinācija ir veiksmīga?
Ne mazāk būtisks ir jautājums par budžetu. Kā tiks veidots 2014.gada integrācijas budžets?
Visbeizot, par to vai valstij ir nepilsoņu politika un vai starp integrācijas politikas veidotājiem un nepilsoņiem pastāv informatīvā saikne?
Uz sēdi uzaicināta Ministru prezidenta ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte. Tāpat Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvji.
Lai turpinātu diskusiju par iespējām mazināt Otrā pasaules kara vēsturisko atmiņu konfrontāciju, Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti uz sēdi bija aicinājuši Latvijas augstskolu pētniekus.
Diskutējot par iespējamiem risinājumiem dažādo vēsturisko atmiņu konfrontācijas mazināšanai, Latvijas Universitātes pētniece un viena no pētījuma „Latvijas sociālās atmiņas monitorigs” autorēm Olga Procevska sacīja, ka ir jāatmet vēlme iemācīt vienu vēstures izpratni visai Latvijas sabiedrībai un jāsaprot – uzskats, ka problēmu atrisinās paaudžu maiņa, ir maldīgs un novecojis. Tā vietā ir jāattīsta orientēšanās uz vērtībām, proti, līdzjūtību, lai vienotos par kopēju uzskatu, ka karš pēc būtības ir slikts, sacīja pētniece un vērsa uzmanību, ka visu Otrā pasaules kara upuru piemiņa būtu jāgodina 8.maijā. O.Procevska un viens no pētījuma „Latvijas sociālās atmiņas monitorigs” autoriem Mārtiņš Kaprāns bija vienisprātis, ka vēl viens no problēmas risinājumiem ir latviešu un mazākumtautību skolu kopīgu vēstures mācības projektu organizēšana.
M.Kaprāns, raksturojot šī brīža situāciju atšķirīgo sabiedrības vēstures atmiņu kontekstā, klātesošajiem sacīja – nebūtu precīzi, ka izpratnes atšķirība par Otro pasaules karu starp latviski un krieviski runājošajām sabiedrības grupām pieaug. Precīzāks ir apgalvojums, ka līdzšinējā izpratne aizvien saglabājas, turklāt tendence liecina – gan latviski, gan krieviski runājošo grupu iekšienē vērojama krasa viedokļu atšķirība par šo jautājumu, un tas apliecina, ka nav konflikta starp latviski un krieviski runājošajiem, jo arī grupu iekšienē vērojamas atšķirības, uzsvēra M.Kaprāns. Viņš arī atzīmēja, ka īpaši atšķirīgi viedokļi ir krievvalodīgo starpā, kur daļa krievvalodīgo kara veterānus uzskata par uzvarētājiem, bet daļa – par upuriem, turklāt radikāli uzskati raksturīgi krievvalodīgo jauniešu vidū.
Rīt komisijas deputāti izteiks secinājumus un priekšlikumus pēc Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolas darba pieredzes iepazīšanas, lai vienotos par turpmāko komisijas rīcību šajā jautājumā.
Jautājumā par to, kā mazināt Otrā pasaules kara vēsturisko atmiņu aso konfrontāciju sava pētījuma galvenās atziņas paudīs Mārtiņš Kaprāns un Olga Procesvka. Abi pētnieki aicināti izteikt priekšlikums veiksmīgai integrācijas politikai un sabiedrības saliedēšanai sava pētījuma kontekstā.
Uz sēdi uzaicināti arī Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji - Anda Rožukalne un Klāvs Sedlinieks, kas arī veikuši pētījumus šajā jautājumā.
Tiks skatīts arī deputātes Irinas Cvetkovas iesniegums komisijai par deputāta Raivja Dzintara interviju un izteikumiem Neatkarīgajā Rīta Avīzē.
3.aprīļa komisijas sēdē - jautājumā par to, kā mazināt Otrā pasaules kara vēsturisko atmiņu aso konfrontāciju sava pētījuma galvenās atziņas paudīs Mārtiņš Kaprāns un Olga Procesvka. Abi pētnieki aicināti izteikt priekšlikums veiksmīgai integrācijas politikai un sabiedrības saliedēšanai sava pētījuma kontekstā.
Sociālās atmiņas monitoringu skatīt pielikumā.
Vairāk rakstu...
