Notikumi
Valdība nepilsoņu jautājumu nedrīkst paslaucīt zem bezproblēmu tepiķa. Ir jānoskaidro neskaidrie jautājumi, lai skaidrā valodā lietas sauktu īstajos vārdos.” To Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra komisijas sēdē 13.martā. Lai pilnīgāk apzinātu ar nepilsoņiem saistīto problemātiku un gatavotos nepilsoņu jautājuma apspriešanai ar valsts integrācijas politikas veidotājiem, Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti diskutēja par nepilsoņu jautājumu sabiedrības saliedētības kontekstā.
„Kāpēc nepilsoņi negrib vai nespēj naturalizēties? Tas ir jautājums, uz kuru šobrīd nav precīzas un skaidras atbildes. Taču ir jautājums, uz kuru visiem it kā atbilde ir, bet kuru neviens neuzdrošinās publiski uzdot, proti, kāpēc tik daudz latviešu nemaz nevēlas, lai visi nepilsoņi kļūtu par pilsoņiem? Latvieši pat baidās no tādas iespējas. Šis ir jautājums ne tikai valstij, bet arī pašiem nepilsoņu dedzīgajiem aizstāvjiem – kāpēc jūsējos tā nemīl?” sēdē Latvijas situāciju nepilsoņu jautājumā raksturoja I.Latkovskis, uzsverot, ka par šiem neērtajiem jautājumiem ir jārunā, ja vēlamies tik ārā no strupceļa nepilsoņu jautājumā.
Politiķiem nepilsoņu jautājumā ir jāmaina politiskie vēstījumi, deputātiem sacīja Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes loceklis Deniss Hanovs. Šiem vēstījumiem ir jābūt stabiliem, noturīgiem un cikliskiem, ņemot vērā, ka tie iesakņojas sabiedrības apziņā. Tāpat D.Hanovs uzsvēra – ir jāpaplašina pilsonības izpratnes ietvars, jo šobrīd daudziem pilsonības jēdziens asociējas tikai ar latviešu etnisko kultūru, lai arī visi pilsoņi nav latvieši. Vienlaikus ir jārunā par latviešu kultūras pieejamību sabiedrībā, ja nepilsoņi iekļaujas kopienā, kuras pamatā ir latviešu identitāte. Tāpat jānoskaidro iespējamie tehniska rakstura sarežģījumi, kuru atrisināšana varētu atvieglot nepilsoņu uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, sacīja D.Hanovs.
13.marta komisijas sēdē deputāti tiksies ar nepilsoņu pārstāvjiem, lai uzklausītu un risinātu tiem aktuālos jautājumus. Lai panāktu uzlabojumus nepilsoņu jautājumā ir jāidentificē ar to saistītās problēmas.
Sabiedrības saliedētības komisija 27.februāra sēdē nonāca pie secinājuma, ka nepilsoņi ir jāuzklausa, jo ir gana daudz jautājumu, kuros varētu panākt izpratni un uzlabojumus.
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija 6.martā pieņēma aicinājumu par 16.martu un 9.maiju, ar ko aicina sabiedrību, politiķus, plašsaziņas līdzekļus un abos datumos rīkoto pasākumu organizatorus ar sapratni un bez provokācijām izturēties pret kritušo karavīru godināšanu pasākumos, kuri iepriekšējos gados sabiedrībā raisījuši lielu spriedzi.
Par aicinājuma pieņemšanu balsoja 6 komisijas deputāti, bet pret bija 3 deputāti.
Aicinājuma tekstu skatīt pielikumā.
Lai aicinātu sabiedrību, politiķus, plašsaziņas līdzekļus un 16.marta un 9.maija pasākumu organizatorus ar sapratni un bez provokācijām izturēties pret kritušo karavīru godināšanu pasākumos, kuri iepriekšējos gados sabiedrībā raisījuši lielu spriedzi, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija 6. martā plāno pieņemt aicinājumu par 16.martu un 9.maiju.
„Nevajadzētu pārspīlēt šāda aicinājuma lomu, tomēr tam ir būtiska nozīme. Tas liks padomāt neapdomīgajiem un tajā pašā laikā parādīs, kuriem tīk, ka šajos datumos turpinās konflikti,” pirms sēdes uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, vienlaikus paužot atbalstu aicinājuma apstiprināšanai.
Priekšlikuma par aicinājuma par 16.martu un 9.maiju izstrādāšanas nepieciešamību autors ir deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS).
Vairāk rakstu...
