SIF informē par 2022. gada prioritārajiem pasākumiem un fonda aktualitātēm
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien, 26. janvārī, uzklausīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Rīcībpolitikas ieviešanas departamenta direktora Reiņa Lasmaņa informāciju par fonda darbību un aktualitātēm. Sēdes sākumā viņš iepazīstināja ar fonda misiju, kuras mērķis ir stiprināt valstisko piederību un demokrātiju, atbalstīt pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību, kā arī informēja par fonda darbības jomām. Šogad SIF budžets ir 18,7 milj. eiro, no kuriem 9,8 milj. ir valsts budžeta finansējums un 8,9 milj. ES fondu finansējums. Salīdzinot ar 2019. gadu, SIF budžets ir pieaudzis gandrīz uz pusi, pie kam fonds ir spējis savas administratīvās izmaksas pat samazināt.
Komisija iepazīstas ar ES dalībvalstu praksi, uzņemot pilsonībā personas ar disleksiju
Šodien, 12. janvārī, atsākot 2022. gada Saeimas ziemas sesiju, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar Saeimas Analītiskā dienesta sagatavoto pārskatu “Valodas prasmes pārbaude personām ar disleksiju, iegūstot pilsonību: Eiropas Savienības dalībvalstu prakse”. Eiropas Savienības dalībvalstis ir tiesīgas patstāvīgi noteikt pilsonības piešķiršanas regulējumu, ņemot vērā katrai valstij raksturīgos vēsturiskos, politiskos un citus apstākļus, tāpēc dalībvalstīs atšķiras nosacījumi pilsonības iegūšanai. Praktiski visās ES dalībvalstīs personām, kuras vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, jākārto attiecīgās valsts valodas prasme. Tikai trīs valstīs – Īrijā, Kiprā un Zviedrijā valsts valodas prasmes pārbaude netiek veikta.
Komisija iepazīstas ar aktuālo situāciju patvēruma jomā
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti šodien, 15. decembrī, uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par aktuālo situāciju patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” un Valsts robežsardzes informāciju par situāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze norādīja, ka šis gads ir bijis diezgan smags, jo šogad patvēruma pieprasījumus iesnieguši jau 573 patvēruma meklētāji un vēl saņemti 27 atkārtoti pieteikumi no patvēruma meklētājiem. Pagājušajā gadā kopā bija 147 patvēruma pieteikumi, 2019. gadā - 178. Šobrīd izskatīšanā PMLP ir 298 lietas. Viņa informēja, ka papildu esošajiem 9 tulkus nodrošina arī Eiropas Patvēruma birojs un tas ļoti atvieglojot darbu. Pieteikumu izskatīšanu ļoti sarežģī apstāklis, ka daudzi patvēruma meklētāji patvaļīgi atstāj centra telpas un dodas prom no valsts. Tas ļoti iekavē viņu lietu izskatīšanu, jo šie patvēruma meklētāji bieži tiek noķerti kaimiņvalstīs un atgriezti atpakaļ. Pašreiz PMIC “Mucenieki” uzturas 176 patvēruma meklētāji un Jūrmalā vēl 10 patvēruma meklētāji.
Saeima nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir Leo Hiršsonam
Saeima ceturtdien, 9.decembrī, pieņēma lēmumu par Leo Hiršsona atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku.
Parlaments šī gada jūnijā pieņēma grozījumus likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, kas paredz, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu var piešķirt arī ar Saeimas lēmumu. L.Hiršsons ir pirmais nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, kuram statusu piešķīrusi Saeima.
Kā iesniegumā Saeimai atzīmē pieteikuma iesniedzēji, L.Hiršsona dzīves gaitas liecina par viņa aktīvu pretošanos padomju okupācijas režīmam un viņa darbības bija vērstas uz to, lai atjaunotu 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas neatkarību.
Iesniegumā teikts, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Leo Hiršsons 1977.gada pavasarī Liepājā izveidoja pretošanās grupu. Grupas dalībnieki bija īstenojuši vairākas darbības pret Liepājā dislocētā okupācijas karaspēka militārpersonām, kā arī plānojuši pretošanās aktivitātes pret padomju okupācijas režīmu.
1980.gadu sākumā L.Hiršsons strādāja par skolotāju 47.vidusskolā un savā mājā pulcēja jauniešus, iesaistot tos sarunās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņš bija aktīvi iesaistījies Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibināšanā, kļūstot par vienu no pirmajiem tās biedriem, pausts iesniegumā.
Komisija iepazīstas ar pētījumiem par Latvijas mazākumtautību sociālo identitāti un attieksmi pret valsti
Šodien, 24.novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar aptauju rezultātiem par Latvijas mazākumtautību sociālo identitāti un attieksmi pret valsti. Par veiktajiem pētījumiem un gūtajām atziņām sēdē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņs Kaprāns.
Latvijā pēc Centrālās statistikas pārvaldes šī gada datiem dzīvo 62,7% latviešu, 24,5% krievu, 3,1% baltkrievu. Citas tautības ir pārstāvētas vēl mazāk.
Tomēr, analizējot datus par respondentu vecumā no 14 līdz 29 gadiem dzimto valodu, atklājas, ka latviešu valodu par dzimto šajā vecuma grupā uzskata 71% respondentu, krievu valodu – 17%, bet, interesanti ir tas, ka 10 % respondentu norādīja, ka dzimtās ir abas šīs valodas.
Vairāk rakstu...