Notikumi
Šodien,19.februārī, komisjas deputāti diskutēja par latviešu valodas lomu sabiedrības saliedētībā.
Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva deputātus iepazīsināja ar LVA pasūtīto pētījumu "Valsts valodas prasmes pārbaude Latvijā:rezultāti un to analīze 2009.-2012.gadam" (http://valoda.lv/downloadDoc_902/mid_522.) Pētījumā veiktā statistisko datu analīze atspoguļo valsts valodas prasmi tajās Latvijas iedzīvotāju grupās, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda un kuru pārstāvji kārtojuši valsts valodas prasmes pārbaudi.
Pētījuma rezultātā valodas prasmes pārbaudes process rāda, ka personas, kurām saskaņā ar normatīvo regulējumu jāapliecina sava valsts valodas prasme, pret valsts izvirzītajām prasībām izturas apzinīgi: vairāk nekā 50 % no valsts valodas prasmes pārbaudes pretendentiem apguvuši valsts valodu vai pilnveidojuši to latviešu valodas kursos. Taču arī turpmāk pastiprināta uzmanība būtu pievēršama valsts valodas lietojuma palielināšanai un valsts valodas statusa stiprināšanai.Pētījumā redzamā pārbaudes kārtotāju daudzveidība jau tagad aktualizē valsts valodas prasmes pārbaudes diferenciācijas nepieciešamību atbilstoši mērķim: vispārēja valodas prasmes pārbaude, piemēram, viena – pieaugušajiem; cita – bērniem. Tāpat uzmanība jāveltī latviešu valodas kursu kvalitātei, jo īpaši, ja valodas apguvējiem tie tiek piedāvāti bez maksas. Pētījums pierāda, ka nepieciešama latviešu valodas kā svešvalodas apguvēju vispārēja valodas korpusa izveide un valodas apguves sniegumu (rakstīšanas un runāšanas) kvalitatīva analīze, lai veidotu pamatotus mācību metodiskos materiālus un izstrādātu kvalitatīvus latviešu valodas prasmes visu līmeņu un pakāpju aprakstus.
Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktora vietniece Dace Dalbiņa informēja, ka LVA veic arī atbalsta pasākumus disaporai. Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 22 valstīs aptuveni 100 neformālās izglītības mācību iestādēs, kas tiek sauktas par nedēļas nogales skolām.Diasporas nedēļas nogales skaits nemitīgi mainās, it īpaši Eiropā – skolas gan uzsāk, gan pārtrauc savu darbību. Iemesli skolu darbības pārtraukšanai ir dažādi, visizplatītākais – skolotāju atalgojuma trūkums. Šo problēmu labi palīdz risināt skolu tiešais līdzfinansējums, kas pirmoreiz bija pieejams 2013. gadā, kad LVA konkursa kārtībā izraudzījās 36 nedēļas nogales skolas, kas saņēma finansiālo atbalstu telpu īres, apdrošināšanas, mācību līdzekļu un materiālu izmaksu segšanai (kopā EUR 73 989 apmērā). Šāds finansiālais atbalsts skolām ļauj ietaupīt līdzekļus no vecāku maksājumiem, lai novirzītu tos skolotāju transporta izmaksu segšanai un atalgojumam.
LVA budžets diasporas atbalstam 2014. gadā ir EUR 195 645, savukārt 2013. gadā – EUR 212 330 un 2012. gadā – EUR 34 193.
Rīt, 19.februārī, komisijas sēdē tiks apspriesti divi temati. Latviešu valoda kā saliedētas sabiedrības pamats-kāda ir latviešu valodas vide un tendences? Kas būtu pilnveidojams? Sadarbība ar diasporas organizācijām un atbalsts diasporas skolām.
Otrs plānoais jautājumsir uzraudzība un kontrole valsts valodas lietošanas jomā. Kā valsts valodas centrs īsteno valsts politiku? Latviešu valodas saglabāšanas, aizsardzības un attīstības jautājumi.
Uz sēdi uzaicināti IZM, VVC un LVA pārstāvji.
12.februārī Ēnu dienas ietvaros komisijas deputātu ēnas sēdās pie galda un diskutēja par saliedētības jautājumiem.
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Rīt, 12.februārī, komisijas deputāti spriedīs par komisijas turpmākajiem darba jautājumiem.
Tā kā Saeimā rīt viesosies "ēnas" arī tās būs aicinātas izteikties par saliedētības jautājumiem.
Vairāk rakstu...
