5.marta sēdē komisija izskatīs likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" pirms pirmā lasījuma.

Spēkā esošā Latvijas Republikas Satversme ir pieņemta 1922.gada 15.februārī, nepilnus četrus gadus pēc valsts proklamēšanas un divus gadus pēc smagajām Brīvības cīņām, kurās neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts kā latviešu nācijas pašnoteikšanās īstenojums tika izcīnīta pret citu valstu un politisko spēku tīkojumiem.  Toreiz ikkatram bija skaidrs, kādēļ, ar kādu mērķi Latvijas valsts tika dibināta un izcīnīta. Tādēļ, lai arī Satversmes Sapulces komisija, kas izstrādāja Satversmi, par to diskutēja, toreiz nebija acīmredzamas nepieciešamības Latvijas valsts jēgu un būtību redzamā veidā atklāt Satversmes preambulā jeb ievadā. Arī citu valstu toreizējās konstitūcijās šāds skaidrojums toreiz vēl nebija īpaši izplatīts. Tādēļ pašreizējā Satversmes ievaddaļa gan atzīmē svarīgo Latvijas valsts konstitucionālās kārtības galīgās nostiprināšanas faktu, taču neatspoguļo  plašāk tvertus valsts pamatus.

Kopš tā laika situācija ir mainījusies.  Pirmkārt, Latvija ir piedzīvojusi ilgstošu okupācijas periodu, kur totalitārā okupācijas vara mēģināja izskaust Latvijas tautas vēsturisko atmiņu par savu valsti, tās jēgu un būtību un vienlaikus nepieļaut pozitīvu attieksmi pret to nākotnē. Tas joprojām daļēji ietekmē sabiedrības attieksmi pret Latvijas valsti.

Otrkārt, toreiz vēl nebija pietiekoši nobriedis uzskats, ka demokrātiskā valstī izpratni par savu valsti, tās jēgu un būtību, mērķiem, pamatvērtībām un darbības pamatprincipiem ir vēlams padarīt redzamu un izskaidrot, lai veicinātu plašu un konstruktīvu līdzdalību un politiskajā procesā.

Šo divu iemeslu dēļ būtu vēlams Satversmi papildināt ar jaunu Ievadu, kas būtu piemērots šīm atziņām. Valsts ir ilgstošs, beztermiņa veidojums, kas aptver bijušās, esošās un nākamās paaudzes. Tam tādēļ ir jāpauž respekts pret iepriekšējo paaudžu veikumu mūsu valsts izcīnīšanā un attīstīšanā, jāatbilst mūsdienu vajadzībām un jāiezīmē atbildība pret nākamajām paaudzēm, kurām mūsu valsts ir jānodod tālāk pēc iespējas labākā kārtībā. 

 

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija 26.februāra komisijas sēdē uzklausīja Ukrainas centra jauniešiem un bērniem Latvijā pārstāvjus jautājumā par sabiedrības saliedētību.

Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis sacīja, ka komisija apzinās sabiedrības saliedētības nozīmi jauniešu vidū un Ukrainas centrs uzrāda labas saliedētības iniciatīvas. Centra pārstāve Olga Berga sacīja, ka tiek rīkoti forumi, nometnes, pasākumi un akcijas, kurās iesaistās latviešu, ukraiņu, krievu un citu tautību jaunieši un bērni. Jaunieši savā starpā labrāt sadarbojas, piemēram, Ukraiņu studenti māca Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem valodu, savukārt latviešu jaunieši un bērni viņus apmāca latviešu valodā, kultūrā un citos jautājumos. Centra rīkotajos pasākumos piedalās latviešu deju, folkloras un mūzikas grupas, lai stiprinātu piederību Latvijai un izprastu tās tradīcijas.

O.Berga apgalvoja, ka veiksmīgai saliedētībai nepieciešama vēlme vienam otru iepazīt un saprast.

Ukrainas centra jauniešiem un bērniem pārstāvji piedalījās arī zibakcijā, kas notika pie Brīvības pieminekļa Rīgā, lai paustu atbalstu Ukrainas tautai.

Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā ir nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2010.gadā. Vieni no centra mērķiem ir ukraiņu jauniešu un citas tautības jauniešu, kuri dzīvo Latvijā, konsolidācija. Jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana, stimulējot viņu attīstību un dalību sabiedriskajā dzīvē. Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā aktīvi piedalās pasaules ukraiņu diasporas dzīvē, kā arī sadarbojas ar valsts un sabiedrības struktūrām Latvijā.

 

                                                      Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

Rītdienas komisijas sēdes temats ir mazākumtautību jaunieši un sabiedrības saliedētība. Komisija uz sēdi aicinājusi Ukrainas centra jauniešiem un bērniem Latvijā pārstāvi.

Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā ir nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2010.gadā. Vieni no centra mērķiem ir ukraiņu jauniešu un citas tautības jauniešu, kuri dzīvo Latvijā, konsolidācija. Jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana, stimulējot viņu attīstību un dalību sabiedriskajā dzīvē. Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā aktīvi piedalās pasaules ukraiņu diasporas dzīvē, kā arī sadarbojas ar valsts un sabiedrības struktūrām Latvijā.

„Latvija ir neliela valsts, un tai ir svarīgs ikkatrs cilvēks, taču tikpat svarīgi, lai ikviens no mums skaidri apzinātos sevi kā neatņemamu daļu Latvijas.” To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, svinīgajā ceremonijā Saeimas namā uzrunājot topošos Latvijas pilsoņus. 21.februārī Saeimas namā notika pirmā svinīgā ceremonija, kurā solījumu par uzticību Latvijas Republikai deva 30 Latvijas pilsonības pretendenti.

„Pilsonība - tas nav tikai juridisks akts, tā nav tikai pase, kurā rakstīts „Latvijas Republikas pilsonis”. Tā ir daudz ciešāka saikne ar savu valsti. Tā ir pārliecība, ka tu piederi šai vietai, vēlies šeit dzīvot. Tā ir lojalitāte valstij, valodai un Satversmē ierakstītajām vērtībām,” savā uzrunā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

„Galvenais – mums ir mūsu cilvēki. Cilvēki, kas šeit ir dzīvojuši, šeit audzina savus bērnus un mazbērnus, kas šeit kopj savu tuvinieku kapus. Tā ir mūsu zeme, un tikai mēs visi kopā to varam darīt par laimīgāko vietu uz pasaules, kurā gribam dzīvot paši un kurā dzīvo mūsu bērni,” uzrunājot klātesošos, sacīja S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja norāda – pilsonības iegūšana ir liels notikums, iemesls priekam un lepnumam gan jaunajiem pilsoņiem, kas spēruši ļoti nozīmīgu soli savā dzīvē, gan mūsu valstij.

„Mēs visi kopā esam Latvija,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, novēlot to atcerēties, gan savos vārdos un darbos, gan svētkos un ikdienā, godam nesot Latvijas vārdu pasaulē.

 

                                              Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

 

Aizvadītā gada 1.oktobrī stājās spēkā grozījumi Pilsonības likumā, kas noteic, ka personas, kuras uzņem Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, solījumu par uzticību Latvijas Republikai dod un paraksta svinīgā ceremonijā.

Pirmā solījuma došanas svinīgā ceremonija norisinājās 21.februārī Saeimas nama Sarkanajā zālē.

Video un foto no svinīgās ceremonijas skaties šeit - http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/21881-s-aboltina-latvijas-pilsonibas-pretendentiem-musu-valstij-ir-svarigs-ikviens-cilveks

 

Saeimas Preses dienests

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv