26.februāra komisijas sēdē
Rītdienas komisijas sēdes temats ir mazākumtautību jaunieši un sabiedrības saliedētība. Komisija uz sēdi aicinājusi Ukrainas centra jauniešiem un bērniem Latvijā pārstāvi.
Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā ir nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2010.gadā. Vieni no centra mērķiem ir ukraiņu jauniešu un citas tautības jauniešu, kuri dzīvo Latvijā, konsolidācija. Jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana, stimulējot viņu attīstību un dalību sabiedriskajā dzīvē. Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā aktīvi piedalās pasaules ukraiņu diasporas dzīvē, kā arī sadarbojas ar valsts un sabiedrības struktūrām Latvijā.
Pirmā svinīgā solījuma došanas un parakstīšanas ceremonija
„Latvija ir neliela valsts, un tai ir svarīgs ikkatrs cilvēks, taču tikpat svarīgi, lai ikviens no mums skaidri apzinātos sevi kā neatņemamu daļu Latvijas.” To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, svinīgajā ceremonijā Saeimas namā uzrunājot topošos Latvijas pilsoņus. 21.februārī Saeimas namā notika pirmā svinīgā ceremonija, kurā solījumu par uzticību Latvijas Republikai deva 30 Latvijas pilsonības pretendenti.
„Pilsonība - tas nav tikai juridisks akts, tā nav tikai pase, kurā rakstīts „Latvijas Republikas pilsonis”. Tā ir daudz ciešāka saikne ar savu valsti. Tā ir pārliecība, ka tu piederi šai vietai, vēlies šeit dzīvot. Tā ir lojalitāte valstij, valodai un Satversmē ierakstītajām vērtībām,” savā uzrunā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
„Galvenais – mums ir mūsu cilvēki. Cilvēki, kas šeit ir dzīvojuši, šeit audzina savus bērnus un mazbērnus, kas šeit kopj savu tuvinieku kapus. Tā ir mūsu zeme, un tikai mēs visi kopā to varam darīt par laimīgāko vietu uz pasaules, kurā gribam dzīvot paši un kurā dzīvo mūsu bērni,” uzrunājot klātesošos, sacīja S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja norāda – pilsonības iegūšana ir liels notikums, iemesls priekam un lepnumam gan jaunajiem pilsoņiem, kas spēruši ļoti nozīmīgu soli savā dzīvē, gan mūsu valstij.
„Mēs visi kopā esam Latvija,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, novēlot to atcerēties, gan savos vārdos un darbos, gan svētkos un ikdienā, godam nesot Latvijas vārdu pasaulē.
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Aizvadītā gada 1.oktobrī stājās spēkā grozījumi Pilsonības likumā, kas noteic, ka personas, kuras uzņem Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, solījumu par uzticību Latvijas Republikai dod un paraksta svinīgā ceremonijā.
Pirmā solījuma došanas svinīgā ceremonija norisinājās 21.februārī Saeimas nama Sarkanajā zālē.
Video un foto no svinīgās ceremonijas skaties šeit - http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/21881-s-aboltina-latvijas-pilsonibas-pretendentiem-musu-valstij-ir-svarigs-ikviens-cilveks
Saeimas Preses dienests
Latviešu valoda kā saliedētas sabiedribas pamats
Šodien,19.februārī, komisjas deputāti diskutēja par latviešu valodas lomu sabiedrības saliedētībā.
Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva deputātus iepazīsināja ar LVA pasūtīto pētījumu "Valsts valodas prasmes pārbaude Latvijā:rezultāti un to analīze 2009.-2012.gadam" (http://valoda.lv/downloadDoc_902/mid_522.) Pētījumā veiktā statistisko datu analīze atspoguļo valsts valodas prasmi tajās Latvijas iedzīvotāju grupās, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda un kuru pārstāvji kārtojuši valsts valodas prasmes pārbaudi.
Pētījuma rezultātā valodas prasmes pārbaudes process rāda, ka personas, kurām saskaņā ar normatīvo regulējumu jāapliecina sava valsts valodas prasme, pret valsts izvirzītajām prasībām izturas apzinīgi: vairāk nekā 50 % no valsts valodas prasmes pārbaudes pretendentiem apguvuši valsts valodu vai pilnveidojuši to latviešu valodas kursos. Taču arī turpmāk pastiprināta uzmanība būtu pievēršama valsts valodas lietojuma palielināšanai un valsts valodas statusa stiprināšanai.Pētījumā redzamā pārbaudes kārtotāju daudzveidība jau tagad aktualizē valsts valodas prasmes pārbaudes diferenciācijas nepieciešamību atbilstoši mērķim: vispārēja valodas prasmes pārbaude, piemēram, viena – pieaugušajiem; cita – bērniem. Tāpat uzmanība jāveltī latviešu valodas kursu kvalitātei, jo īpaši, ja valodas apguvējiem tie tiek piedāvāti bez maksas. Pētījums pierāda, ka nepieciešama latviešu valodas kā svešvalodas apguvēju vispārēja valodas korpusa izveide un valodas apguves sniegumu (rakstīšanas un runāšanas) kvalitatīva analīze, lai veidotu pamatotus mācību metodiskos materiālus un izstrādātu kvalitatīvus latviešu valodas prasmes visu līmeņu un pakāpju aprakstus.
Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktora vietniece Dace Dalbiņa informēja, ka LVA veic arī atbalsta pasākumus disaporai. Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 22 valstīs aptuveni 100 neformālās izglītības mācību iestādēs, kas tiek sauktas par nedēļas nogales skolām.Diasporas nedēļas nogales skaits nemitīgi mainās, it īpaši Eiropā – skolas gan uzsāk, gan pārtrauc savu darbību. Iemesli skolu darbības pārtraukšanai ir dažādi, visizplatītākais – skolotāju atalgojuma trūkums. Šo problēmu labi palīdz risināt skolu tiešais līdzfinansējums, kas pirmoreiz bija pieejams 2013. gadā, kad LVA konkursa kārtībā izraudzījās 36 nedēļas nogales skolas, kas saņēma finansiālo atbalstu telpu īres, apdrošināšanas, mācību līdzekļu un materiālu izmaksu segšanai (kopā EUR 73 989 apmērā). Šāds finansiālais atbalsts skolām ļauj ietaupīt līdzekļus no vecāku maksājumiem, lai novirzītu tos skolotāju transporta izmaksu segšanai un atalgojumam.
LVA budžets diasporas atbalstam 2014. gadā ir EUR 195 645, savukārt 2013. gadā – EUR 212 330 un 2012. gadā – EUR 34 193.
19.februāra komisijas sēdē
Rīt, 19.februārī, komisijas sēdē tiks apspriesti divi temati. Latviešu valoda kā saliedētas sabiedrības pamats-kāda ir latviešu valodas vide un tendences? Kas būtu pilnveidojams? Sadarbība ar diasporas organizācijām un atbalsts diasporas skolām.
Otrs plānoais jautājumsir uzraudzība un kontrole valsts valodas lietošanas jomā. Kā valsts valodas centrs īsteno valsts politiku? Latviešu valodas saglabāšanas, aizsardzības un attīstības jautājumi.
Uz sēdi uzaicināti IZM, VVC un LVA pārstāvji.
Vairāk rakstu...