Šodien, 5. jūnijā, komisija uzklausīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu “Par aktuālo situāciju atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem”, kura tapšanā iesaistījās visas atbalsta nodrošināšanā iesaistītās institūcijas.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis skaidroja, ka šobrīd Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par 44 946 Ukrainas civiliedzīvotājiem un šīm personām Latvijā noteikts pagaidu aizsardzības statuss. Šogad Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma Latvijā saglabājas mērena un stabila. Kopš gada sākuma ik mēnesi tika reģistrēti vidēji 476 jauni Ukrainas civiliedzīvotāji. Visvairāk Ukrainas civiliedzīvotāju ir apmetušies Rīgā – 18 939, tai seko Liepāja (1273) un Ludzas novads (972). J. Bekmanis iepazīstināja par pārējo iesaistīto ministriju sagatavoto informāciju un informēja par iestāžu virzītajām un rosinātajām izmaiņām atbalsta pasākumos Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Sēdē pārrunājot aktuālos problēmjautājumus komisija vienojās aicināt Ārlietu ministriju sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz Saeimas pavasara sesijās beigām sagatavot un sniegt komisijai skaidrojumu par iespējamo Latvijas un ES pozīciju jautājumā par Ukrainas valdības pieņemto lēmumu, ar kuru tiek pārtraukta personu apliecinošu dokumentu noformēšana un izsniegšana šīs valsts pārstāvniecībās ārvalstīs Ukrainas pilsoņiem - vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuri varētu tikt pakļauti mobilizācijai. Latvijā pēc Fizisko personu reģistra datiem šādu personu varētu būt ap 10 000.
Komisija arī aicinās Iekšlietu ministriju savlaicīgi sagatavot un virzīt grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, lai pēc atsevišķiem atbalsta pasākumiem noteiktā paplašinātās pieejamības spēkā esamības termiņa beigām, tas ir 2024. gada 31. decembra, nākamgad netiktu pārtraukta Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā sniedzamā atbalsta pieejamība.
Foto: Jānis Cauņa, Saeima
