Šodien, 8. maijā, komisija bija aicinājusi uz sēdi atbildīgās institūcijas, lai uzklausītu informāciju par progresu vienotas un koordinētas latviešu valodas apguves sistēmas pieaugušajiem izveidē. Šādas sistēmas izveide, kas nodrošinātu iespējas apgūt latviešu valodu katram, kam tā ir nepieciešama, ir iekļauta valdības rīcības plānā.
Sēdē kā otrs izskatāmais jautājums bija iekļauts jautājums par to Ukrainas civiliedzīvotāju skolas vecuma bērnu sagatavotību skolai, kuri līdz šim neapmeklēja Latvijas izglītības iestādes, bet kuriem no 1. septembra skolas apmeklējums būs obligāts.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts valodas nodaļas vadītāja Vineta Ernstsone skaidroja, ka sistēmas izveide notiek atbilstoši Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027. īstenošanas plāna 2024.-2027. gadam noteiktajos termiņos. Tiek plānots, ka līdz 2025. gada 1. pusgadam tiks apzināts latviešu valodas apguves pieaugušajiem piedāvājums un piedāvāti iespējamie risinājumi efektīvam valsts valodas mācību procesa atbalstam. Līdz 2027. gada 2. pusgadam tiktu izveidotas vienotas pieteikšanās un informācijas sistēmas, t.sk. valodas apguvēju datubāzes un valodas prasmes līmeņa e-diagnostikas izveide, tiktu izstrādāta latviešu valodas apguves tālmācības vide. Viņa arī informēja, ka nepieciešamais finansējums šīs sistēmas izveidei un uzturēšanai tuvākajos gados būtu sekojošs: 2025 - 1 704 787 eiro, 2026 - 3 707 723 eiro, 2027 un turpmākajos gados - 3 433 926 eiro.
Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce iepazīstināja komisiju ar fonda izveidoto Integrācijas pasākumu datu bāzi, skaidrojot, ka SIF ir izveidojis vienotu, mūsdienīgu un centralizētu informācijas kanālu, kas nodrošina savstarpēju mijiedarbību un informācijas apmaiņu starp Vienas pieturas aģentūru un projektu īstenotājiem. Datu bāze izstrādāta, aprobēta un ieviesta 6 mēnešu laikā un tās izmaksas ir 12 100 eiro. Viņa skaidroja datu bāzē iekļaujamo informāciju par trešo valstu pilsoņu integrācijas procesu, tostarp, valsts valodas apgūšanu un integrācijas kursu apmeklēšanu. Datu bāzē ir iekļauta informācija arī par šādu valodas kursu nodrošinātājiem, piešķirto finansējumu. Datu bāzes izmantošana ļauj koordinēt kursu pieejamību, veikt dubultās finansēšanas riska kontroli, mazināt birokrātiju projektu īstenotājiem un palielināt latviešu valodas lietotāju skaitu. Šādu datubāzi varētu izmantot valsts valodas apguves kursu koordinēšanai un valodas apguvēju sasniegto rezultātu kontrolei jau šobrīd.
Sēdes gaitā tika konstatēts, ka IZM pārstāvji ar šo SIF izveidoto datu bāzi un tās iespējām nav iepazinušies, kas vairākos komisijas deputātos raisīja neizpratni par iestāžu sadarbības trūkumu un aicinājumu visiem iesaistītajiem beidzot sēsties pie sarunu galda. Komisijas deputātiem arī tika norādīts, ka latviešu valodas apguvei pieaugušajiem jau ilgstoši nav pieejams valsts finansējums un tas rada problēmas. Izmantotais Eiropas Savienības fondu un pašvaldību finansējums veicina valodas apguves sistēmas sadrumstalotību un kontroles trūkumu.
Izskatot otro darba kārtības jautājumu, IZM komisijai skaidroja, ka sākot ar 2024. gada 1. septembri, visiem skolas vecumu sasniegušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem būs pienākums uzsākt mācības izglītības iestādēs klātienē. Ministrija ir uzskaitījusi, ka nākamajā mācību gadā Latvijas izglītības sistēmā papildus varētu tikt uzņemti 1842 Ukrainas civiliedzīvotāji, visvairāk Rīgas valstspilsētā. IZM un VISC pārstāves arī skaidroja par pieejamajām atbalsta programmām Ukrainas bērniem un jauniešiem, no kuriem galvenie ir neformālās izglītības pasākumi, t.sk. latviešu valodas apguve, Ukrainas bērniem un jauniešiem, kā arī atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm. Kopējais finansējums latviešu valodas apguves pasākumiem - 780 000 eiro, plānots valodas apmācībām apmēram 2600 Ukrainas bērniem un jauniešiem. Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu integrācijas nometnēm plānots 900 000 eiro apmērā. Nometnēs varētu kopā uzņemt ap 4000 bērnu un jauniešu.
