Šodien, 11.janvārī, uzsākot Saeimas ziemas sesiju, komisija tikās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieci Mairu Rozi, lai iepazītos ar iestādes darbību un tās sniegtajiem pakalpojumiem.
PMLP priekšniece skaidroja, ka iestāde realizē valsts politikas īstenošanu un attīstības nodrošināšanu šādās jomās: personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšana; migrācija un patvērums; personu tiesiskā statusa noteikšana; iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana. Kopskaitā PMLP sniedz 32 pamatpakalpojumus un 19 e-pakalpojumus. Tāpat PMLP uztur un attīsta 12 valsts nozīmes informācijas sistēmas, tai skaitā Fizisko personu reģistru, kura datus lieto ļoti liels skaits valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī komersantu. PMLP funkciju īstenošanu regulē 34 likumi, kā arī tiem pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, piemēram, Imigrācijas likumam pakārtots vismaz 31 normatīvais akts.
M. Roze iepazīstināja ar statistikas datiem par PMLP izsniegto personu apliecinošu dokumentu skaitu, skaidrojot iemeslus, kāpēc 2022.gadā iestādē veidojās garas rindas, lai šos dokumentus noformētu. Tam ir vairāki faktori, tādi kā ārkārtējās situācijas ieviešana un klātienes pakalpojumu sniegšana tikai pēc iepriekšēja pieraksta, ceļošanas atsākšanās pēc Covid-19 pandēmijas, personas apliecības noteikšana par obligātu personu apliecinošu dokumentu un citi.
Liels izaicinājums iestādei arī bija nodrošināt vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu kara bēgļiem no Ukrainas. 2022.gadā tika izsniegtas vairāk kā 30 tūkstoši vīzas, no tām Ukrainas civiliedzīvotājiem ap 28 tūkstoši. Ukraiņiem arī izsniegtas 10 457 uzturēšanās atļaujas.
Iestādei arī bažas rada Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkta prasību izpilde, kas uzliek par pienākumu lemt par apmēram 25 tūkstošu pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanu Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem Krievijas Federācijas pilsoņiem. Lai nodrošinātu savlaicīgu pieteikumu par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu izskatīšanu un noteiktu statusu Krievijas Federācijas pilsoņiem, pamatojoties uz Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punktu, PMLP plāno pieprasīt papildu 48 štata vietas. Nepieciešamais finansējuma apmērs šiem pasākumiem būtu 1 836 140 euro 2023.gadā, 2024.gadā – 1 751 088 euro, 2025.gadā – 1 622 990 euro. M. Roze skaidroja, ka sākotnēji bija piedāvāts valsts valodas prasmes apliecinājumus pieprasīt pie PUA pārreģistrācijas, kas ļautu iztikt ar esošajiem resursiem un nenoslogotu arī citas valsts iestādes, kurām jāveic pārbaudes par šīm personām.
Komisijā par šo jautājumu raisījās debates, deputātiem norādot, ka situācija veidojas nopietna un PMLP nespēs nodrošināt Imigrācijas likumā noteikto, tāpēc steidzīgi ir jāmeklē risinājums. Komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka norādīja, ka “likums ir jāpilda abām pusēm, gan iedzīvotājiem, gan arī valstij. Ja valsts nevar nodrošināt to, ka iedzīvotājs var pildīt likumu, tad kaut kas nav kārtībā”. Viņš arī rosināja par šo problēmu informēt par Imigrācijas likumu atbildīgo Saeimas komisiju. Komisija vienojās nosūtīt vēstuli Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Iekšlietu ministrijai, aicinot risināt šo jautājumu.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
