Lai nodrošinātu savlaicīgu finansējuma piešķiršanu 2014.gada valsts budžetā nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanai, kā arī vērstu uzmanību uz nepilnībām šīs politikas koordinācijā starp atbildīgajām ministrijām un neskaidrībām valsts nostājā nepilsoņu jautājumā, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija 17.aprīlī vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu skaidrot sabiedrības integrācijas politikas koordināciju un skaidrot valsts politiku nepilsoņu jautājumā.(Vēstule pieejama šeit- http://saliedetiba.saeima.lv/dokumenti/273-vestule-ministru-prezidentam-par-sabiedribas-integracijas-politikas-veidosanu-un-koordinaciju)
Saņemto atbildi (Vēstule pieejama šeit- http://saliedetiba.saeima.lv/dokumenti/328-ministru-prezidenta-vestule-par-integracijas-politiku) komisijas deputāti izskatīja komisijas sēdē kopumā pieņemot detalizēto skaidrojumu par apmierinošu, taču komisijas deputāti norādīja uz vairākiem būtiskiem faktoriem, ko uzskata par neapmierinošiem un uzlabojamiem. (Vēstuli skatīt šeit- http://saliedetiba.saeima.lv/dokumenti/329-komisijas-atbildes-vestule-par-integracijas-politiku)
Pirmkārt, dažādu ministriju īstenotajai integrācijas politikai šobrīd nav skaidras koordinācijas un pārraudzības hierarhijas, Kultūras ministrijai, kas noteikta kā vadošā institūcija, nepieciešamas pilnvaras un kapacitāte novērtēt arī citās ministrijās īstenotos sabiedrības integrācijas pasākumus. To skaidrojot Sabiedrības saliedētības priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis sacīja: „ Ministriju dažādās institūcijās sabiedrības integrācijas jomā tiek darīts daudz labu darbu. Taču pastāv risks, ka labā roka nezina, ko kreisā dara. Trūkst stingri hierarhiskas struktūras, kas ļautu pārredzēt visu laukumu kopumā. Šis trūkums traucē mērķtiecīgāk izlietot integrācijai paredzēto finansējumu. Turklāt, pārraudzības un koordinācijas uzlabošanai nav nepieciešams papildu finansējums. Tas veicams pārstrukturējot esošos resursus. ”
Otrkārt, komisijas deputāti apšauba topošās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes spēju efektīvi darboties un nodrošināt pamatnostādņu īstenošanas uzraudzību.
Treškārt, no saņemtās atbildes nav redzams, ka valdībai būtu politika, kas mazinātu risku, ka aizvien lielāks nepilsoņu skaits varētu nonākt tādu politisko spēku rokās, kuri orientēti uz alternatīvu varas struktūru veidošanu. To skaidrojot I.Latkovskis sacīja: „Nepilsoņiem ir gana labas iespējas naturalizēties, ja vien viņi paši to vēlas un ir atbilstīgi sagatavojušies. Tur mums valdībai nav ko aizrādīt. Taču pastāv nopietns risks – ja valsts pilnībā neliksies ziņā par nepilsoņu informētību, par viņu attieksmi pret valsti, tad nepilsoņi aizvien vairāk nonāks Latvijas valstij naidīgu domu ietekmē. Tas jau notiek, un to nedrīkst ignorēt.”
