Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

 

Diasporas aktivitāte Saeimas vēlēšanās ir zema, tādēļ jāizvērš virkne pasākumu, kas uzlabotu diasporas politisko pārstāvniecību un pašiniciatīvu. Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izvērtē nepieciešamību veikt izmaiņas Saeimas vēlēšanu kārtībā, kas ļautu ārpus Latvijas dzīvojošajiem pilsoņiem izvēlēties vēlēšanu apgabalu. Izmaiņas varētu skart Saeimas vēlēšanu likuma astoto pantu, līdz šim tas paredz, ka diasporas vēlētāji balso par Rīgas apgabala saraksta kandidātiem.

Komisijas deputāti sēdē uzklausīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra rekomendācijas, kā sekmēt diasporas iesaisti Latvijas politikā.

Komisijas 11. marta sēde būs veltīta diasporas politiskās pārstāvniecības jautājumiem. Komisija iepazīsies ar LU Diasporas un migrācijas centra apjomīgu pētījumu.

Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis šai sēdei izvirza arī praktisku uzdevumu: “Jāiekustina jautājums par izmaiņām vēlēšanu likumdošanā. Diasporas vēlētājam jādod iespēja balsot par visu vēlēšanu apgabalu kandidātiem.”

Spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka ārzemēs var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem.

Sēdē aicināti piedalīties arī diasporas organizāciju, CVK un Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Sēdes norises vieta: PMSSK sēžu zāle, Jēkaba ielā 16, 221. telpa.

Miers baro, naids posta!

 

Pēdējais gads Ukrainā karu un vardarbību no šķietama bieda pārvērtis par šausmīgu īstenību. Šodien mēs esam daudz tuvāk cits citam nekā vakar. Mūsdienu pasaulē mēs esam daudz vairāk atkarīgi cits no cita nekā jelkad agrāk. Tas liek mums ar pastiprinātu vērību sagaidīt ikvienu notikumu, kas var tikt izmantots provokācijām un naida kurināšanai.

16. marts un 9. maijs ik gadu tuvojas līdz ar bažām par iespējamu naidu un konfliktiem, kas tiek provokatīvi uzkurināti, izmantojot traģiskos Otrā pasaules kara notikumus.

Cienīsim kara veterānus, kuri vēlas pieminēt savus mirušos biedrus bez naida celšanas šobrīd. Cienīsim arī kara veterānu un kritušo tuviniekus, kuri vēlas kara veterāniem piebiedroties un pieminēt savējos. Atcerēsimies tos baigos apstākļus, kuros karavīri tika šķirti no savām ģimenēm, ievainoti, sakropļoti un nonāvēti.

Aicinām pieminēt karā cietušos, nevis viņus nosodīt. Viņi neuzsāka karu un neturpina to tagad! Aicinām arī visus citus neturpināt šo karu un neizmantot tā sekas savtīgiem un provokatīviem nolūkiem.

Aicinām varas iestādes nelikt šķēršļus piemiņas brīžu rīkošanai un novērst iespējamas provokācijas un konfliktus.

Aicinām plašsaziņas līdzekļus būt atbildīgiem, atturēties no naidīgu vēstījumu izplatīšanas.

Aicinām ikkatru politiķi neizmantot piemiņas dienas un piemiņas brīžus savtīgiem, naidu kurinošiem, sabiedrību šķeļošiem un neiecietīgiem uzsaukumiem un rīcībai.

Aicinām ikvienu piemiņas brīžu dalībnieku būt atbildīgam un neprovocēt citus, kā arī pasākumos neizmantot komunistisko un nacistisko simboliku.

Aicinot par kopīgu dienu Otrā pasaules kara upuru atcerei izvēlēties 8. maiju, mēs respektējam kara veterānu vēlmi savus kritušos biedrus atsevišķi pieminēt arī 16. martā un 9. maijā.

Stiprināsim mieru Latvijā ar svētsvinīgiem Otrajā pasaules karā kritušo karavīru piemiņas brīžiem – neatkarīgi no tā, kur, kad un kurā pusē viņi cīnījušies un kur un kad viņus tagad Latvijā pieminam.

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

 

„Tā dēvēto reemigrācijas plānu ir skāruši kvantitātes plūdi – tajā iekļautas visas aktivitātes, kuras kaut kādā veidā veicina tautiešu atgriešanos dzimtenē. Tomēr šāda pieeja apgrūtina kvalitātes izvērtēšanu, turklāt ierēdņu vēlme parādīt, ka tiek darīts daudz, traucē mērķtiecībai. Tas vēlreiz apstiprina komisijas jau iepriekš pamanīto – diasporas un integrācijas politikā radikāli jāuzlabo darbības pārskatāmība,” uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis trešdien, 4.martā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 4. marta sēdē deputāti tiksies ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai izrunātu Ekonomikas ministrijas aktivitātes un veiktos pasākumus diasporas jomā. Uzmanība tiks pievērsta reemigrācijas atbalsta plānam 2013-2016, tā darbībām un līdzšinējiem panākumiem.

Reemigrācijas atbalsta pasākuma plāns ietver konkrētus pasākumus un informāciju, kas atvieglo ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem atgriešanās procesu. Tiek sniegta informācija par Latvijas situāciju darba tirgū, uzņēmējdarbībā, biznesā.

Lai izvērtētu ministriju sadarbību diasporas un integrācijas problēmu risināšanā, pārliecinātos par to efektivitāti un analizētu to budžeta lietderīgu izmantošanu, komisija turpina tikties ar iesaistītajām institūcijām.

Sēdes norises vieta: PMSSK sēžu zāle, Jēkaba ielā 16, 221. telpa.