Komisija izvērtē cik demokrātiski attiecamies pret minoritātēm un nepilsoņiem
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas kanceleja
Politiķi un mediji savā retorikā bieži vien pārspīlē Latvijas nacionalitāšu saspīlētās attiecības - Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai sēdē par pētījuma “Cik demokrātiska ir Latvija?” secinājumiem stāstīja LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds. Lai patiesi izvērtētu minoritāšu stāvokli un aktualitātes ir jānodrošina kvalitatīva komunikācija ar valsts pilsoņiem un jāņem vērā minoritāšu un nepilsoņu iniciatīvas.
21. janvāra sēde - demokrātijas audits
Mūsdienās demokrātijas loma un nozīme no tās sākotnējās formas ir stipri mainījusies, tādēļ jāmeklē jauni tās leģitimitātes pamatojumi. Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 21. janvāra sēdē tiks iepazīstināta ar Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta projektu “Cik demokrātiska ir Latvija?” Komisijai aktuālos jautājumus par pilsonību, likumdošanu un tiesībām, izklāstīs pētījuma zinātniskais redaktors Juris Rozenvalds.
Komisijas sēdē tiks izskatīti arī Ārlietu ministrijas aktivitātes un jautājumi diasporas jomā.
Sēdes norises vieta: PMSSK sēžu zāle, Jēkaba ielā 16, 221.telpa.
I.Latkovskis: apgalvojums, ka Latgalē valda šķeltniecisks noskaņojums, ir pārspīlējums
Foto: Jānis Cauņa, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija
„Apgalvojums, ka Latgalē valda šķeltniecisks noskaņojums, nav patiess. Par to pārliecinājāmies, tiekoties ar Latgales puses cilvēkiem,” raksturojot Latgales pašvaldībās gūtos iespaidus, uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Komisija sēdē izvērtē tālmācības programmu
Lai diasporās veiksmīgi varētu apgūt latviešu valodu, jādomā par jaunām metodēm, kas atvieglotu apmācību pieejamību ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem un to bērniem. Pašreizējā situācija norāda, ka interese un vēlme apgūt valodu ir daudziem, tādēļ būtiski ir atrast līdzekļus tālmācību programmu izveidei, kas koncentrētos uz valodas un kultūras vēstures apguvi.
Šodienas komisijas sēdē, turpinot tēmu par to, ko varam darīt diasporu labā, tālmācības nozīmi skaidroja Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) izglītības padomes priekšsēdētājas vietniece Anta Spunde.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis norādīja, ka šādas programmas izveides iespējamība ir komisijas prioritāte, tādēļ būtiski ir veidot kontaktu starp PBLA un Izglītības un zinātnes ministriju un meklēt finansējumu programmu izveidei.
Tālmācības valodu programma izbraukušajiem sekmētu gan sociālās saiknes nostiprināšanā latviskā vidē, gan atvieglotu ārvalstīs dzīvojošo ģimeņu bērnu reemigrācijas procesu.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija: tuvinieki, ilgas pēc dzimtenes un atrasts darbs - būtiskākie ārzemju latviešu atgriešanās iemesli
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas kanceleja
Ģimene un draugi, ilgas pēc dzimtenes un atrasts darbs – tie ir būtiskākie faktori, kas mudina ārzemju latviešus atgriezties uz dzīvi Latvijā. To trešdien, 14.janvārī, sēdē noskaidroja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, iepazīstoties ar pētījumu par latviešu diasporu.
Pētījumu „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” veikuši pētnieki no Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta un LU Ekonomikas un vadības fakultātes pētījumu.
Vairāk rakstu...