Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Latviešu un krievu kultūru mijiedarbība ir būtisks faktors, lai veicinātu sabiedrības saliedētību, uzsvēra Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 30.maijā, tiekoties ar Latvijas krievu organizāciju pārstāvjiem.

 

„Kāds ir Latvijas krievu etniskās un valstiskās identitātes pašnovērtējums? Latvijas sabiedrībai un politiķiem nav pietiekama priekšstata, lai atbildētu uz šo jautājumu,” tā situāciju raksturo komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. „Manuprāt, Latvijas krieviem pašiem nav vienota priekšstata par šo jautājumu. Pagaidām tajā valda stereotipi un virspusēji priekšstati, tāpēc nepieciešams uzklausīt Latvijas krievu organizāciju pārstāvjus,” tā I.Latkovskis.

 

Prezentējot krievu valodā tulkotos latviešu rakstnieku un dzejnieku darbus, Starptautiskās rakstnieku un publicistu asociācijas viceprezidents Pjotrs Antropovs atzīmēja, ka literatūra daudz var dot, lai sabiedrību saliedētu. Lai veicinātu zināšanas par abu kultūru literātiem, nepieciešams vairāk darbu tulkot no krievu valodas uz latviešu un otrādi, uzsvēra P.Antropovs.

 

Deputāts Vladimirs Reskājs (SC) atzina, ka literāro darbu tulkošana ir labs starpkultūru sadarbības piemērs. Lai stiprinātu abu kultūru sadarbību, kopīgiem spēkiem būtu jāorganizē vienu spēcīgu kultūras pasākumu.

 

Biedrības „Krievu jaunatnes apaļais galds „LatRusMol”” valdes locekle Margarita Dragile informēja, ka biedrības mērķis ir krievu jauniešu interešu pārstāvēšana, veidojot konstruktīvu dialogu ar latviešu jauniešiem. M.Dragile norādīja, ka ikdienas komunikācijā problēmu nav, bet pastāv daudzi mīti, ko radījuši politiķi, sašķeļot sabiedrību.

 

Piekrītot dialoga veidošanai kultūras valodā, deputāte Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) atzīmēja, ka kultūra veicina un attīsta dažādu tautību savstarpējo saprašanos. Savukārt deputāts Dzintars Ābiķis (Vienotība) atzina, ka saliedēta sabiedrība un kultūru mijiedarbība ir nešķiramas lietas - nevar būt saliedēta sabiedrībā Latvijā, ja cittautieši nebūs iekļāvušies latviskajā kultūrvidē. Pašlaik tā ir problēma, jo daudzi jaunieši patērē subkultūras produktus nevis piedalās augsta līmeņa Latvijas kultūras norisēs.

 

Atbalstot kultūras lomu sabiedrības saliedētībā, Krievu kultūras dienu orgkomitejas līdzpriekšsēdētājs Jurijs Kasjaničs sacīja, ka ar kultūras palīdzību iespējams parādīt, ka esam viena tauta, kas var kopīgi veidot dažādus kultūras projektus. Lai pēc iespējas vairāk saliedētu abas kultūras, organizācija rīko bilingvālos dzejas vakarus, teica J. Kasjaničs.