Konference "Saliedēti Eiropā?- Integrācijas politik Eiropā 21.gadsimtā"
Ko Latvija var mācīties no citu Eiropas valstu pieredzes integrācijas jomā? Kādas ir šā brīža pilsoniskas sabiedrības veidošanās tendences, kā vēsturiskā atmiņa ietekmē nākotnes rīcību, identitātes izjūtu, dažādību un komunikāciju?
Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklē starptautiskā konferencē „Saliedēti Eiropā (?) – Integrācijas politika Eiropā 21. gadsimtā”.
Savu dalību varat pieteikt, aizpildot pieteikuma formu elektroniski līdz šā gada 13. maijam Kultūras ministrijas ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu īstenotā projekta „Nacionālais integrācijas centrs” mājas lapā. http://integration.lv/lv/konferences/19-harmoniuos-europe
Konference notiks 15.un 16.maijā "Splendid Palace" telpās Rīgā,Elizabetes ielā 61.
Pielikumā konferences programma.
8.maijā
Daļa komisijas deputātu rīt, 8.maijā, piedalīsies piemiņas pasākumā Brāļu kapos, lai pieminētu karā kritušos, pulcētos pie mūžīgās uguns un noliktu ziedus.
Sabiedrības saliedētības komisija 24.aprīlī vienojās atbalstīt Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēstījumu saistībā ar Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, tādējādi veicinot vienotu sabiedrības attieksmi pret vēsturiskiem notikumiem un datumiem.
Diskusijas- Vai iespējama vienota nācija Latvijā - kopsavilkums
video skatāms šeit :
http://cdn.tiesraides.lv/560x420/saeima.lv/20130429132911_saeima3_1
Leo Dribins
„Nacionālās kopvalsts fenomens Eiropā” (0:06:20 - 0:30:20)
Ievadā norāda, ka Eiropā ir 36 nacionālas valstis un uzskaita dažas Eiropas valstis, kuras nav nacionālas valstis. Iepazīstina ar nacionālo valstu iedalījumu homogēnās un nehomogēnās (blakus pamatnācijai dzīvo lielas cittautiešu kopienas) valstīs. Iepazīstina ar homogēnu nacionālu valstu pazīmēm. Tās ir nacionāli saliedētas vienā nacionālā kopumā. Iepazīstina ar Somijas, Šveices un Lielbritānijas vēsturisko pieredzi. Iepazīstina ar Latvijas valsts izveidošanos, kam par pamatu bija izmantots Francijas nacionālās valsts modelis. Iepazīstina ar terminiem „valsts tauta” un „valsts nācija”. Informē par nacionālas valsts vēsturisko izcelšanos Eiropā gadsimtu laikā. Iepazīstina ar Francijas un Vācijas nacionālas valsts izveidošanos nosacījumiem.
Egils Levits (0:31:40 - 0:58:25)
„Nācija un valsts mūsdienu Eiropas nacionālā valstī – valststiesiski aspekti”
No tiesību zinātnes nozares viedokļa iepazīstina ar terminiem, kas ir nācija un valsts. Norāda uz problēmām šo terminu pielietošanā. Iepazīstina ar nacionālas kopienas jēdzienu un tās iedalījumu. Nacionālas grupas un tautas jēdziens. Nācijas pazīmes un prasība pēc valstiskuma. Iepazīstina ar latviešu kā nācijas veidošanās procesu 19. un 20.gadsimtā. Iepazīstina ar trim Latvijas valstiskuma izveides modeļiem 1918.gadā, veidojoties Latvijas valstij. Informē par valsts nācijas jēdzienu. Politiskās nācijas jēdziens un Francija kā politiskās nācijas paraugs. Kultūrnācijas valsts modelis un tā izveidošanās. Kultūrnācijas valsts modelis Latvijā. Valsts nācijas un mazākumtautību mijiedarbība. Valoda un kultūra kā galvenie nacionālās identitātes elementi. Nacionālās identitātes nozīmīgums globalizācijas laikmetā. Kopējas nācijas izveidošanas priekšnosacījumi Latvijā – vienas valodas un kultūras pieņemšana.
Notikusi diskusija- Vai iespējama vienota nācija Latvijā?
„Vai Latvijā ir iespējama vienota nācija? Kāda tā būtu un kā to sauktu? Vienlaikus var jautāt - varbūt Latvijai jābūt dažādu nāciju kopvalstij? Tie ir Latvijas nākotnei izšķiroši jautājumi,” uzsvēra Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, raksturojot semināra–diskusijas „Nācija un valsts. Vai Latvijā ir iespējama vienota nācija?” aktualitāti. Pasākums Saeimas namā notika 29.aprīlī.
Semināra–diskusijas mērķis bija precizēt ar nacionālo un valstisko identitāti saistītos jēdzienus, lai veicinātu konstruktīvu sarunu turpmāk, un to rīkoja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija.
Vienlaikus I.Latkovskis norādīja, ka diskusija nav iespējama, ja sabiedrībā nav vienotas izpratnes par šiem jēdzieniem, un uzsvēra, ka šis pasākums bija pirmais solis ceļā uz kvalitatīvu diskusiju.
Semināra–diskusijas pirmajā daļā klātesošos uzrunāja gan akadēmiskās vides, gan arī politiskās un juridiskās jomas pārstāvji. Vēsturnieks Leo Dribins vērsa uzmanību uz nacionālās kopvalsts fenomenu Eiropā, savukārt Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits runāja par valsts un nācijas valstiskajiem aspektiem mūsdienu Eiropas nacionālā valstī. Deputāte Irina Cvetkova (SC) runāja par politiskās nācijas kā starpetnisko attiecību konsolidējošu faktoru, bet deputāts Andrejs Judins (Vienotība) klātesošajiem skaidroja nacionālās identitātes jēdzienus likumdošanas kontekstā.
Pasākuma otrajā daļā notika apaļā galda diskusija, un tajā piedalījās deputāti, kā arī politikas komentētāji Pauls Raudseps, Māris Antonevičs un Igors Vatoļins. Diskusiju vadīja I.Latkovskis.
Diskusija notika pirmdien, 29.aprīlī, Saeimas nama Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11, no pulksten 10.00 līdz 13.30.
Diskusijas video pieejams šeit:
http://cdn.tiesraides.lv/560x420/saeima.lv/20130429132911_saeima3_1
Saeimas Preses dienests
Vairāk rakstu...