Pilsonības komisijā arī pētnieki atzīst – diasporas politikas virsvadība jāuzņemas vienai institūcijai
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Arī Latvijas Universitātes pētnieku veikts pētījums par Latvijas īstenoto diasporas politiku apstiprina – diasporas politika ir pārāk sadrumstalota un tās virsvadība jāuzņemas vienai institūcijai, pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes trešdien, 21.oktobrī, uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Komisija jau iepriekš, tostarp pieņemtā rezolūcijā, uzsvērusi - līdz šim veiktajam integrācijas darbam, arī attiecībā uz latviešu diasporu, trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un tā ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai Ministru prezidentam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība.
21. oktobra sēdē ieteikumi diasporas politikas veidošanā
21. oktobrī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija diskutēs par diasporas politikas veidošanu. Pētījuma "Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika" pētniece Dr.sc.soc. Inese Šūpule deputātus informēs par praktiskiem ieteikumiem diasporas politikas veidošanā. Pētījuma ietvaros I. Šūpule padziļinātāk pētījusi reemigrācijas procesus, līdz ar to, ieteikumi balstīti Latvijas reemigrantu pieredzē.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde 21. oktobrī sāksies plkst. 12.00 un norisināsies komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118.telpā.
14. oktobris - tikšanās ar Latvijas Islāma kultūras centra pārstāvjiem
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 14. oktrobrī izbraukuma sēdē dosies uz Latvijas Islāma kultūras centru (LIKC).
Deputāti iepazīsies ar LIKC darbību, kā arī pārrunās LIKC iespējamo līdzdalību patvēruma meklētāju uzņemšanā Latvijā. Darba kārtībā arī dažādi jautājumi par LIKC darbību.
Sēde notiks 14. oktorbrī plkst. 12.00 Latvijas Islāma kultūras centra telpās, Brīvības ielā 104, Rīgā.
Komisijas rezolūcija patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumos
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šī gada septembrī pastiprināti pievērsās jautājumam par Latvijas gatavību uzņemt patvēruma meklētājus. Komisija vairākkārtīgi tikās ar Iekšlietu ministrijas starpinstitucionālās darba grupas patvēruma meklētāju jautājumā un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Apkopojot šo sarunu rezultātus, kā arī papildinot tos ar Komisijas gūtajām atziņām kopš 12. Saeimas darbības sākuma, Komisija valdībai Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā un Iekšlietu ministrijas darba grupai patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumos norāda:
1. Patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu virsvadību un koordināciju noteikt kā Ministru prezidenta vai Ministru prezidentam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildību. Šai amatpersonai vai institūcijai jābūt tiesīgai sniegt vadošus norādījumus par šo jomu atbildīgajām ministrijām un prasīt to izpildi. Savā līdzšinējā darbībā Komisija vairākkārtīgi ir secinājusi (tas saskan arī ar Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošana” un Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā projekta “Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā” pētījuma secinājumiem), ka valdības veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas. Komisija uzskata, ka arī patvēruma meklētāju integrācijas darba koordināciju nevar sekmīgi veikt kādas vienas ministrijas pakļautībā esoša amatpersona vai institūcija, tāpēc Komisija iebilst pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Labklājības ministrijai (Nodarbinātības valsts aģentūrai).
2. Patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā īpašu uzmanību pievērst sadarbībai ar reliģiskajām kopienām, kuras izrādījušas motivāciju sniegt savu palīdzību. Bez kavēšanās sniegt informāciju reliģiskajām organizācijām par patvēruma meklētāju uzņemšanas gaitu, nosacījumiem un sadarbības iespējām.
3. Sarunās par patvēruma meklētāju uzņemšanu norādīt, ka Latvijā, ņemot vērā kultūrvēsturisko situāciju, iedzīvotāju sastāvu un starpkultūru saskarsmes pieredzi, salīdzinoši labvēlīgāki apstākļi ir vajāto kristiešu integrācijai sabiedrībā. Taču nav pieļaujama jebkāda diskriminācija attiecībā pret citām grupām.
Migrācijas un integrācijas jomā Latviju jau vistuvākajā laikā sagaida kritiski izaicinājumi. Tiem var būt gan pozitīvi, gan krasi negatīvi rezultāti. Tas atkarīgs no mūsu gatavības reaģēt uz šiem izaicinājumiem.
Saeimas komisijās diskutē par Latvijas gatavību uzņemt patvēruma meklētājus un nepieciešamību iesaistīties Eiropas migrācijas krīzes risināšanā
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Trešdien, 30.septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Saeimas Ārlietu komisijas deputāti iepazinās ar indikatīvo rīcības plānu patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā. Ārlietu komisijas sēdē aktualizēta nepieciešamība Latvijai iesaistīties migrācijas krīzes risināšanā Eiropas līmenī, uz ko aicinājusi Luksemburgas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš uzsver, ka Latvijai, tostarp parlamentam, ir jānāk klajā ar priekšlikumiem Eiropas migrācijas krīzes risināšanai. “Ar šo jautājumu patlaban strādā Luksemburgas prezidentūra. Lai nerastos situācija, ka Latvijas viedoklis nav ņemts vērā un mums ir jāpieņem citu Eiropas valstu izstrādātie migrācijas krīzes risinājumi, ko vairs nevaram ietekmēt.”
Pilsonības komisijas deputāti ir pārliecināti, ka migrācijas krīze un patvēruma meklētāju uzņemšana Latvijā atkal izgaismojusi integrācijas politikas hronisku kaiti – vienotas pārraudzības un vadības trūkumu - un tās koordinācija būtu jāveic Ministru prezidentam, uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Tāpat izpildvarai ir jāskaidro sabiedrībai izmaksas, kuras prasīs patvēruma meklētāju uzņemšana mūsu valstī un kuras patlaban izsaukušas sabiedrības sašutumu, akcentē I.Latkovskis.
Vairāk rakstu...