Komisijā apspriež valsts integrācijas politikas koordināciju
Šodien komisijas deputāti tikās ar integrācijas politikas veidotājiem, lai galvenokārt gūtu ieskatu integrācijas politikas koordinācijas jautājumos.
Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktores p.i. Anita Kleinberga sacīja, ka koordinācija starp institūcijām, kas atbild par integrāciju, ir salīdzinoši veiksmīga. Kā galveno trūkumu A.Kleinberga minēja Sabiedrības integrācijas departamenta cilvēkresursu trūkumu- šobrīd departamentā strādā vien seši cilvēki, kas ir daudz par maz, lai spētu apgūt visus integrācijas jautājumus.
Izglītības un zinātnes ministra ārštata padomniece integrācijas jautājumos Liesma Ose sacīja, ka Kultūras ministrija veiksmīgi tiek galā ar integrācijas jautājumu koordinēšanu un deleģēšanu starp atbildīgajām institūcijām. L.Ose atzina, ka ideāls variants būtu viena atbildīgā institūcija, kas nodarbotos ar integrācijas politikas veidošanu, realizēšanu un uzraudzību. Kā pozitīvu faktu L.Ose min iespējamu budžeta pieaugumu tieši sabiedrības saliedētības jautājumu risināšanai Izglītības un zinātnes ministrijā.
Neformāli par Sabiedrības saliedētības komisiju
IECERES UN REALITĀTE
Sabiedrības saliedētības komisija (SSK) Saeimā darbu sāka tikai pirms gada. Komisija izveidojās uz toreizējās Pilsonības likuma izpildes komisijas bāzes. Mūsu ambīcija bija Saeimas komisiju rutīnas darbā ienest jaunu domāšanu un rīcību.
Mums ir panākumi. Taču dažkārt izskatās, ka smagu jautājumu saasinājumi draud iestigt strupceļā. Tad atskan arī balsis, ka varbūt tādu komisiju nevajag. Kolēģi, tā būtu plintes mešana krūmos. Tā būtu savas nespējas izvirzīt augstākus mērķus atzīšana.
Kas būtu darāms, lai komisijas darbu pilnveidotu? Par to vēlos izteikt savas domas, kā arī rosināt diskusiju savu kolēģu vidū.
Kādām jābūt komisijas īpašajām kvalitātēm?
SSK jākļūst par „radošo laboratoriju”, kas izstrādā jaunus risinājumus, kurus mēs pēc tam piedāvājam kolēģiem savās frakcijās un partijās, valsts institūcijām, diskutējam par to ar sabiedrību.
Deputāti nenāk uz komisiju, lai tur iebalsotu vai citādi uzspiestu savu frakciju gatavos viedokļus. No „radošās laboratorijas” mums pašiem jānes jaunas svaigas vēsmas uz savām frakcijām un partijām, visai sabiedrībai.
Tātad SSK ar savu jaunradi jāspēj stāvēt pāri šauri partejiskām interesēm.
Vai SSK deputātiem jābūt gudriem pašiem jaunradīt idejas?
Skaidrs, ka mums nav jābūt Muļķu komisijai. Taču deputātiem pašiem nav jākļūst par zinātniekiem un pētniekiem. Mūsu gudrības veiksme būtu atrast viszinošākos speciālistus. Divtik liela veiksme būtu, ja mēs kā komisija mācētu zinātnieku atziņas savienot ar gudru valsts politiku.
Kādām īpašībām jāpiemīt SSK deputātiem?
Pirmkārt: spēja uzturēt dialogu – no vienkāršas nebļaustīšanās pa vidu citam runātājam līdz pat vissmalkākajām spējām klausīties, korekti argumentēt un no šķietama strupceļa pāriet uz jauniem radošiem risinājumiem.
Otrkārt: spēja piedāvāt savas iniciatīvas un attīstīt radošus risinājumus sadarbībā ar citiem. SSK nav tā komisija, kur deputāta padarīta darba ilūziju var aizpildīt ar vienkāršu balsošanu neatkarīgi no jautājuma izpratnes un vēlmes saprasties.
Treškārt: spēt (vismaz censties) stāvēt pāri frakciju un partiju interesēm. SSK deputāts nevar būt nekritisks frakcijas viedokļa izdabātājs. Deputātam jābūt autoritātei savā frakcijā, taču arī drosmei aizstāvēt atšķirīgu viedokli
Ceturtkārt: jāatrod laiks, lai komisijas labā strādātu arī ārpus komisijas sēdēm – izpētot un sagatavojot jautājumus, piedaloties darba grupās u.c. SSK tas nepieciešams vairāk nekā jebkuras citas komisijas darbā.
10.aprīļa sēdes temats- valsts integrācijas politika
Komisijas deputāti sēdē tiksies ar valsts integrācijas politikas veidotājiem, lai rastu atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.
Viens no tiem būs integrācijas politikas koardinācijas jautājums. Kā tiek koordinēta integrācijas politika starp dažādām valsts institūcijām? Vai šāda koordinācija ir veiksmīga?
Ne mazāk būtisks ir jautājums par budžetu. Kā tiks veidots 2014.gada integrācijas budžets?
Visbeizot, par to vai valstij ir nepilsoņu politika un vai starp integrācijas politikas veidotājiem un nepilsoņiem pastāv informatīvā saikne?
Uz sēdi uzaicināta Ministru prezidenta ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte. Tāpat Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvji.
Komisija uzklausa pētniekus par risinājumiem vēsturisko atmiņu konfrontācijas mazināšanai
Lai turpinātu diskusiju par iespējām mazināt Otrā pasaules kara vēsturisko atmiņu konfrontāciju, Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti uz sēdi bija aicinājuši Latvijas augstskolu pētniekus.
Diskutējot par iespējamiem risinājumiem dažādo vēsturisko atmiņu konfrontācijas mazināšanai, Latvijas Universitātes pētniece un viena no pētījuma „Latvijas sociālās atmiņas monitorigs” autorēm Olga Procevska sacīja, ka ir jāatmet vēlme iemācīt vienu vēstures izpratni visai Latvijas sabiedrībai un jāsaprot – uzskats, ka problēmu atrisinās paaudžu maiņa, ir maldīgs un novecojis. Tā vietā ir jāattīsta orientēšanās uz vērtībām, proti, līdzjūtību, lai vienotos par kopēju uzskatu, ka karš pēc būtības ir slikts, sacīja pētniece un vērsa uzmanību, ka visu Otrā pasaules kara upuru piemiņa būtu jāgodina 8.maijā. O.Procevska un viens no pētījuma „Latvijas sociālās atmiņas monitorigs” autoriem Mārtiņš Kaprāns bija vienisprātis, ka vēl viens no problēmas risinājumiem ir latviešu un mazākumtautību skolu kopīgu vēstures mācības projektu organizēšana.
M.Kaprāns, raksturojot šī brīža situāciju atšķirīgo sabiedrības vēstures atmiņu kontekstā, klātesošajiem sacīja – nebūtu precīzi, ka izpratnes atšķirība par Otro pasaules karu starp latviski un krieviski runājošajām sabiedrības grupām pieaug. Precīzāks ir apgalvojums, ka līdzšinējā izpratne aizvien saglabājas, turklāt tendence liecina – gan latviski, gan krieviski runājošo grupu iekšienē vērojama krasa viedokļu atšķirība par šo jautājumu, un tas apliecina, ka nav konflikta starp latviski un krieviski runājošajiem, jo arī grupu iekšienē vērojamas atšķirības, uzsvēra M.Kaprāns. Viņš arī atzīmēja, ka īpaši atšķirīgi viedokļi ir krievvalodīgo starpā, kur daļa krievvalodīgo kara veterānus uzskata par uzvarētājiem, bet daļa – par upuriem, turklāt radikāli uzskati raksturīgi krievvalodīgo jauniešu vidū.
3.aprīļa komisijas sēdē
Rīt komisijas deputāti izteiks secinājumus un priekšlikumus pēc Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolas darba pieredzes iepazīšanas, lai vienotos par turpmāko komisijas rīcību šajā jautājumā.
Jautājumā par to, kā mazināt Otrā pasaules kara vēsturisko atmiņu aso konfrontāciju sava pētījuma galvenās atziņas paudīs Mārtiņš Kaprāns un Olga Procesvka. Abi pētnieki aicināti izteikt priekšlikums veiksmīgai integrācijas politikai un sabiedrības saliedēšanai sava pētījuma kontekstā.
Uz sēdi uzaicināti arī Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji - Anda Rožukalne un Klāvs Sedlinieks, kas arī veikuši pētījumus šajā jautājumā.
Tiks skatīts arī deputātes Irinas Cvetkovas iesniegums komisijai par deputāta Raivja Dzintara interviju un izteikumiem Neatkarīgajā Rīta Avīzē.
Vairāk rakstu...