Deputāti iztaujā atbildīgās institūcijas par gatavību nodrošināt dubultpilsonības ieviešanu
Lai noskaidrotu, vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Ārlietu ministrija (ĀM) ir gatava tehniski nodrošināt jaunā pilsonības regulējuma normas, tostarp dubultpilsonības iespēju, ko paredz Saeimas nesen veiktie grozījumi Pilsonības likumā, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija 12.jūnijā uz sēdi bija aicinājusi ĀM, Iekšlietu ministrijas, kā arī PMLP pārstāvjus.
„Lai arī atbildīgās institūcijas vērš uzmanību uz kapacitātes problēmām jauno prasību un dubultpilsonības iegūšanas procesa savlaicīgai nodrošināšanai, vienlaikus šobrīd vēl nav zināms, cik liela būs interese par dubultpilsonības iegūšanu,” uz situācijas duālo aspektu norāda komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis klātesošajiem sacīja, ka PMLP jau šobrīd strādā pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kas regulēs Pilsonības likumā paredzētās procedūras. Kā būtiskāko problēmu to kontekstā J. Citskovskis minēja potenciāli sagaidāmo lielo iesniegumu skaitu dubultpilsonības atzīšanai. Tiek lēsts, ka uz pilsonību varētu pretendēt 20 līdz 22 tūkstoši cilvēku. Uz komisijas priekšsēdētāja jautājumu par PMLP papildus nepieciešamajiem cilvēkresursiem iesniegumu apstrādei, PMLP priekšnieka vietnieks atbildēja, ka PMLP būs nepieciešamas papildu desmit amata vietas.
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs informēja deputātus – sagaidāms, ka visvairāk potenciālo dubultpilsoņu būs no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas un Krievijas, kā arī Austrālijas un Vācijas, taču precīzu skaitu šobrīd prognozēt ir grūti. V.Makarovs sacīja, ka arī mūsu valsts diplomātiskajās pārstāvniecībās būs nepieciešamas papildu amata vietas, lai strādātu ar dubultpilsonības un diasporas jautājumiem.
PMLP un ĀM apliecināja gatavību sadarboties, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai par dubultpilsonības iegūšanas procedūru.
I.Latkovskis vērsa uzmanību uz personām, kas atteikušās no pilsonības vai kam iepriekš atņemta Latvijas pilsonība, jo iepriekš mūsu valsts tiesiskais regulējums dubultpilsonību nepieļāva. J.Citskovskis apliecināja, ka šiem cilvēkiem būs iespēja atjaunot Latvijas pilsonību, ar iesniegumu vēršoties PMLP.
Saeimas Preses dienests
Cik gatavi esam Pilsonības likuma grozījumiem?
Rītdienas komisijas sēdes galvenais jautājums ir Ārlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) gatavība nodrošināt grozītā Pilsonības likuma prasibas.
Būtiskākā pārmaiņa Pilsonības likumā ir dubultpilsonības piešķiršana. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka, iegūstot citas valsts pilsonību, no Latvijas pilsonības jāatsakās. Atzīstot dubultpilsonību, likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Trešajā lasījumā likumprojekts tika papildināts ar to valstu loku, ar kurām tiek pieļauta dubultpilsonība, pievienojot arī Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi.
Grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā šā gada oktobrī- līdz tam vēl jāveic grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.
Otrs jautājums rīt būs naturalizācijas darba grupas sagatavoto naturalizācijas procesa pilnveidošanas priekšlikumu izvērtēšana, kurā piedalīsies PMLP.
Komisijas sēdi aizvada spriežot par 8.maiju
Šodien komisijas sēdē deputāti tikās ar Valsts Prezidenta, Aizsardzības ministrijas un Otrā pasaules kara veterānu pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumu par 8. maiju kā vienotu Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.
Kā sacīja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, šobrīd 8.maija pasākums norit pārāk formāli, iespējams, vajadzētu veidot lielāku un iespaidīgāku atceres dienas pasākumu. Tam piekrita kara veterāns Jāzeps Ancāns, kas sacīja, ka labprāt 8.maija atceres pasākumus redzētu ne tikai Rīgā, bet arī ārpus pilsētas. Tāpat J.Ancāns minēja, ka būtu nepieciešams vairāk runāt par 8.maiju kā vienotu kara upuru piemiņas dienu, un šo jautājumu nepolitiskot.
Aizsardzības ministrijas un Valsts prezidenta kancelejas nostāja bija vienota- aicināt arī nākošajos gados godināt kritušos karavīrus, nešķirojot kādā formas tērpā tie karojuši. Prezidenta kanceleja izteica priekšlikumu, ka Aizsardzības ministrijas budžetā varētu atvēlēt papildus līdzekļus 8.maija organizēšanai.
Kā otru jautājumu šodien komisijā izskatīja Ministru kabineta atbildes vēstuli par sabiedrības integrācijas politikas koordinēšanu un valsts politiku nepilsoņu jautājumā. Arī pēc iepazīšanās ar vēstules atbildi un sarunām ar Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktori Solvitu Vēveri komisijā joprojām valda bažas par vienotas vadības trūkumu integrācijas jomā.
Ministru kabineta atbildes vēstule pielikumā.
Foto:Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
5.jūnija komisijas sēde
Rīt, 5.jūnijā, komisijas sēdes pirmais jautājums būs Ministru kabineta atbildes vēstule par sabiedrības integrācijas politikas koordinēšanu un valsts politiku nepilsoņu jautājumā.
Lai nodrošinātu savlaicīgu finansējuma piešķiršanu 2014.gada valsts budžetā nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanai, kā arī vērstu uzmanību uz nepilnībām šīs politikas koordinācijā starp atbildīgajām ministrijām un neskaidrībām valsts nostājā nepilsoņu jautājumā, Sabiedrības saliedētības komisija 17.aprīlī vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu skaidrot sabiedrības integrācijas politikas koordināciju un skaidrot valsts politiku nepilsoņu jautājumā.
Ministru prezidentam adresēto vēstuli skatīt šeit- http://saliedetiba.saeima.lv/dokumenti/273-vestule-ministru-prezidentam-par-sabiedribas-integracijas-politikas-veidosanu-un-koordinaciju
Ne mazāk būtisks būs jautājums par 8. maiju kā vienotu Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Iecerēts apspriest šī gada pieredzi un runāt par nākošā gada iecerēm. Paredzēta tikšanās ar Valsts Prezidenta, Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem.
Naturalizācijas darba grupas ziņojums
Šodien komisijas sēdes pamatjautājums bija Naturalizāijas darba grupas ziņojuma prezentācija.
Ziņojumā minēts, ka naturalizācijas mērķis būtu definējams šādi: „ Uzlabot naturalizācijas kandidātu spēju pilnvērtīgi iekļauties Latvijas pilsoņu lokā un piedalīties latviešu sabiedrībā un kultūras dzīvē.”
Ziņojmā secināts, ka izskaidrojums naturalizācijas gaitas sarukšanai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un samērā mazam, zem 2500, ikgadējam naturalizēto pilsoņu skaitam pēdējos trīs gados ir, ka būtisks vairākums (2012.g. – 75%) nepilsoņu uzskata, ka viņiem nav izdevīgi iegūt Latvijas pilsonību, vai nav vērts censties to iegūt, ja par to pašiem jāpapūlas. No tā varam secināt, ka potenciāls turpmākai nepilsoņu naturalizācijai ir ļoti ierobežots un nozīmīgs pieaugums naturalizēto nepilsoņu skaitam nav paredzams.Naturalizācijas stratēģijai vairāk jāpievēršas naturalizācijas kvalitātes uzlabošanai, nekā skaitliska pieauguma veicināšanai. Ir iespējams, ka ar kvalitātes uzlabošanu, pieaugs arī nepilsoņu vēlme naturalizēties.
Tāpat izstrādāti vairāki priekšlikumi- piemēram, izveidot „draudzīgāku” PMLP interneta mājas lapu ar viegli pārredzamām (intuitīvam) navigācijas iespējām, izmantot aktīvus un naturalizāciju motivējošus informēšanas veidus, pārskatīt eksāmenu prasības no darba grupas formulētā naturalizācijas procesa viedokļa, lai nodrošinātu, ka eksāmeni būtu vairāk izpratnes, ne atmiņas pārbaudījumi, tāpat izveidot internetā interaktīvus naturalizācijas kursus un pirms-eksāmenu testus un tamlīdzīgi.
Komisija vienojās izstrādāto ziņojumu iesniegt izvērtēšanai Iekšlietu ministrijai un PMLP, lai jautājumu pārrunātu kādā no šīs sesijas sēdēm.
Izstrādātais darba grupas ziņojums pielikumā.
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Vairāk rakstu...