ddd Drukāt

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 10. februāra sēdē izskatīja jautājumu par iespējamiem atvieglojumiem personām, kurām specifisku mācīšanās traucējumu dēļ rodas apgrūtinājums nokārtot Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes pārbaudi. Komisijā jautājums tika aktualizēts jau pagājušā gada jūnijā un toreiz komisija lēma aicināt atbildīgās institūcijas sagatavot izvērtējumu tam, kā pielāgot valodas prasmju eksaminēšanas procedūru šīm personām, lai, līdzīgi kā vispārējās izglītības posmā, rastu piemērotu risinājumu un atvieglotu pilsonības pretendentiem izpildīt Latvijas pilsonības iegūšanai noteiktos kritērijus.

Komisijā tika saņemti Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes skaidrojumi šajā jautājumā.

PMLP norādīja, ka likumdevējs noteicis, ka atvieglojumus var noteikt tikai personai, kurai ir noteikta invaliditāte. Persona, kurai nav noteikta invaliditāte, bet ir jebkāda veida saslimšana, piemēram, noteikta diagnoze disleksija, neietilpst šo personu kategorijā. Tādējādi, ja tiek lemts par atvieglojumu noteikšanu personām, kurām nav noteikta invaliditāte, jāveic grozījumi Pilsonības likumā un Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” (vai – jānosaka jauns deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību).

Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā atbilde liecina, ka izglītojamie, kuriem konstatēti mācīšanās traucējumi (disleksija, disgrāfija, diskalkulija), vispārējā izglītībā saņem atbilstošus atbalsta pasākumus mācību procesā un pārbaudes darbos, kā arī viņiem ir izveidoti individuāli izglītības programmas apguves plāni. Ministrija uzskata, ka atsevišķus atbalsta pasākumus, ko nodrošina izglītojamajiem vispārējā izglītībā, varētu izmantot arī citās izglītības pakāpēs personām, kurām iepriekš minētās diagnozes noteiktas savlaicīgi un korekti. Tā, piemēram, citās izglītības pakāpēs varētu izmantot pagarinātu darba izpildes laiku uzdevumu veikšanai, kuros jādemonstrē lasītprasme un rakstītprasme, kā arī atbilstošu informācijas tehnoloģiju lietojumu.

Veselības ministrija informēja, ka ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā 2017. gadā tika uzskaitītas 1704 personas, kuras tur iekļautas ar diagnozi par specifiskiem mācīšanās iemaņu attīstības traucējumiem. Pārsvarā tās ir skolas vecuma personas, par kurām reģistrā ziņas iekļautas pēc psihiatru un bērnu psihiatru sniegtās informācijas. Ministrija arī norāda, ka, arī pieaugušas personas Latvijā par valsts budžeta līdzekļiem var saņemt audiologopēda, neirologa un psihiatra konsultāciju ar ģimenes ārsta nosūtījumu, bet to, vai pastāv iespēja veikt šāda veida diagnosticēšanu Latvijā cittautiešiem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda, būs atkarīgs no konkrētā speciālista kvalifikācijas un kompetences.

Komisija, iepazīstoties ar sniegtajiem atzinumiem un lemjot par tālāko rīcību, nolēma lūgt Saeimas Analītisko dienestu veikt izpēti par Eiropas Savienības valstu praksi pilsonības regulējumā, nosakot atbrīvojumus vai atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudēm personām ar disleksiju, šīm personām iegūstot konkrētas valsts pilsonību.